„homo ecos:” ik pa brīdim pagriež manu dzīvi par dažiem grādiem vēl zaļākā virzienā. Joprojām brīnos, cik ļoti ieradumus var mainīt divu nedēļu eksperiments “Neizmet ēdienu”, kad man nācās katru dienu nosvērt pārtikas atkritumus un pierakstīt svaru. Labāku ieradumu maiņas paņēmienu nevar izdomāt.

Man ļoti simpatizē „homo ecos:” pieeja – runāt ar praktiskiem piemēriem. Pilna pasaule ir ar tādām mājaslapām, kas teoretizē un moralizē, bet nepasaka, kā reāli ar katru savu soli kļūt vismaz domājošākam par vides jautājumiem. Tāpēc es „homo ecos” cienu vairāk nekā citas organizācijas, kas tikai tic zaļajam dievam un neatbild uz jautājumu, kā sasniegt zaļā dzīvesveida laimi.

Ja man prasītu, kas ir manas trešās mājas (pirmās divas ir mans dzīvoklis un lauki), tad es bez šaubīšanās teiktu, ka tās ir „homo ecos:”. Te ir mierīga, gaiša un ļoti atsaucīga vide, kur pat aizņemtākajiem vienmēr atradīsies laiks tevi uzklausīt.

Mums visiem taču gribas dzīvot skaistā, tīrā un veselīgā vidē, vai ne? Bet ar gribēšanu vien nepietiek. Ir jādara kaut kas lietas labā. Patiešām prieks, ka eksistē „homo ecos:”, kas aktualizē svarīgas tēmas, liekot aizdomāties un atcerēties, ka vide, kurā dzīvojam, tās radīšana, ir mūsu pašu rokās, un kamēr tu, cilvēk, neko nedarīsi, nekas arī nenotiks. „homo ecos:” iedvesmo, pačukst priekšā un aicina tevi iesaistīties.