2.Miljoniem savvaļas dzīvnieku tiek ieslodzīti metāla būros un ķerti slazdos, un šāda dzīve ir mokpilna. Dzīvošana pretdabiskos apstākļos dzīvniekiem nodara ciešanas, viņi tiek traumēti gan psihiski, gan fiziski. Lai iegūtu pēc iespējas augstvērtīgāku kažokādu, selekcijas ceļā tiek mākslīgi izveidotas jaunas dzīvnieku šķirnes. [1.]
Dati par 2011. gadu liecina, ka Eiropā tiek saražots 59,87% kažokādu, ASV 5.64%, Krievijā 3.19, Kanādā 4.59%, Ķīnā 23.92%. citās valstīs 2.39% [2.] Ūdeles un lapsas ir visvairāk audzētie dzīvnieki, attiecīgi 56% un 60%.
Reizēm par labu kažokādu industrijai tiek minēts fakts, ka cilvēks jau gadsimtiem ilgi ir medījis dzīvniekus, gaļu apēzdams bet no ādas gatavodams apģērbu un apavus. Tā kā zvērkopība un gaļas industrija ir divas savstarpēji nesaistītas nozares, šodien kažokādas ir tikai peļņas avots un to nēsāšana – sekošana modes tendencēm. Turklāt, ņemot vērā kažokādu cenas, diez vai tās var atļauties tie, kuriem tiešām nākas salt.
3.Lai iegūtu kvalitatīvu, tirgus prasībām atbilstošu kažoku, dzīvnieki katru dienu pavada ciešanās, to arī ļoti nepārprotami parādot ar savu uzvedību. Arguments, ka dzīvnieki ir adaptējušies dzīvei nebrīvē, ir visai vājš, jo, piemēram, lapsas un ūdeles fermās tiek audzētas tikai nepilnus 100 gadus. Citi mājdzīvnieki – cūkas, zirgi, suņi – tikuši pakļauti jau 5000 gadu. [3.]Dzīve nepiemērotos apstākļos atainojas dzīvnieku uzvedībā – galvas šūpošanā, sevis un blakus esošo dzīvnieku sakropļošanā, nervozā skraidīšanā pa krātiņu utt. Dzīvnieku kaušanai izmanto tādas metodes, lai iespējami maz kaitētu kažokam. Izplatītākās no tām ir nosmacēšana ar gāzi, sprandas pārlaušana, letālas injekcijas un pat dzīvu dzīvnieku dīrāšana. Izmeklējumi rāda, ka, piemēram, truši pirms kaušanas kliedz, tādejādi izrādot savu paniku un bailes.
Arvien vairāk industriju ierobežojošo apstākļu dēļ Eiropas kažokzvēru fermas tiek pārceltas uz Ķīnu, kur t.s. dzīvnieku labturības noteikumi ir vēl mazāk stingri nekā Eiropā. Lētā darbaspēka zināšanu trūkums dzīvnieku dzīvi padara vēl smagāku.
4.Ir maldinoši domāt, ka, jo labāka kažokāda, jo labāk dzīvnieks dzīvojis. Industrijas aizstāvji mēdz teikt, ka labturības normas ir ievērotas, bet pašas šīs normas ļauj dzīvniekus turēt ieslodzījumā sugai nepiemērotos apstākļos un nogalināt.Rezultātā rodas daudz slimību, kuras var nebūt uzreiz pamanāmas, un tās var neietekmēt kažoka kvalitāti – piemēram, acu, ausu un elpvadceļu problēmas, psihiskās saslimšanas un dažādas iekšējo orgānu slimības. Kažokzvēru audzētāji runā par krātiņu palielināšanu, bet tas tiek darīts tikai peļņas nolūkos. Dzīvnieki tiek nokauti pēc tam, kad tie pirmo reizi maina spalvu, tad tiem parādās pirmie “ziemas mētelīši”, kas arī ir industrijas produkts.
5.Nepieciešamību informēt pircēju nosaka konkrētās valsts likumi. Piemēram, ASV līdz pat 2010. gadam netika marķētas tādas kažokādas, kuras maksāja mazāk par 150 dolāriem. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas pēc gadiem ilgām cīņām panāca, ka uz etiķetes jānorāda gan dzīvnieka suga, gan izcelsme. Savukārt Eiropas Savienībā 2011.gadā stājās spēkā nosacījumi, ka uz etiķetes skaidri jānorāda, kādi dzīvnieku izcelsmes produkti apģērba ražošanā izmantoti. Ja apģērba sastāvā tādi ir, jābūt norādei: “contains non-textile parts of animal origin” (satur dzīvnieku izcelsmes materiālus). Pārejas laiks šāda marķējuma ieviešanai ir 2,5 gadi, kas nozīmē, ka vēl šajā gadā apģērba ražotāji var veikt nepieciešamās izmaiņas marķējumā.Korekta marķēšana ir liels solis pretim paterētāju izvēles iespējām būt informētam par to, kas tiek vilkts mugurā. Diemžēl lielākajā daļā pasaules valstu šādi regulējumi nepastāv, kas nozīmē, ka patērētāji joprojām var tikt maldināti. Bieži izplatīts ir uzskats, ka īsta āda nav lēta, bet arī tā ne vienmēr ir patiesība. Piemēram, ādas cimdi var maksāt vien pāris latu. Te daži padomi, kā izvēlēties produktus, kas nesatur dzīvniekus: [4.]
7.“Origin Assured” (latviski – zināma izcelsme) – ar šādu marķējumu 2006. gadā nāca klajā kažokādu industrijas organizācija “The International Fur Trade Federation” (IFTF). Viņi apgalvoja, ka “OA etiķetes sniedz patērētājiem informāciju par kažokādu izcelsmi. Tā ir garantija, ka kažokādas nāk no valsts, kur pastāv šo dzīvnieku labturības noteikumi.”. [5.] Plaši izvērstajā reklāmas kampaņā minēts, ka kažokādu rūpniecība ir ilgtspējīga, un stāstīts, cik augsti kvalitātes standarti jāievēro, lai kažokādai piešķirtu OA zīmi, piesaucot tādus vārdus kā “caurspīdīgums”, “atklātība” un “drošība”, minot lielu modes zīmolu vārdus. Aiz šīs vērienīgās, visā pasaulē izvērstās kampaņas palika daudz noklusētas informācijas gan par dzīvnieku tiesībām uz pilnvērtīgu dzīvi, gan industrijas ietekmi uz apkārtējo vidi.Starptautiskais kažokādu tirgus ir sarežģīts mehānisms, un patērētājs īsti nevar būt drošs, kādas izcelsmes produktu viņš izvēlas. Piemēram, suņu vai kaķu āda bieži tiek dēvēta par “vintage”, jo kurš gan gribētu nēsāt sava mīluļa kažoku. Tāpat netiek minēts, ka kažokādas audzētas Ķīnā, jo tādā gadījumā tās asociētos ar kaut ko lētu.
8.Bieži tiek minēts, ka kažokādu ražošana un nēsāšana ir videi draudzīga, jo āda ir “zaļš” materiāls. Industrija meklē arvien jaunus pārdošanas aspektus, lietojot jēdzienus “dabīgs”, “zaļš”, bet tie ir meli. Pavisam vienkāršā ķēdē to varētu atainot šādi – kažokzvēru audzēšanai nepieciešama barība, ūdens, elektrība, kas ir resursu patēriņš; to dzīves laikā vienkopu rodas daudz urīna un ekskrementu, kas bieži tiek aizskaloti notekūdeņos; to kaušanas rezultātā ir liels asins daudzums un pašu dzīvnieku ķermeņi – kur tie paliek? Tālāk – cik daudz dažādu ķimikāliju tiek lietots, lai kažokāda kļūtu par kažoku? Analīzes rāda, ka 43% kažokādu ir tik ļoti piesūcināti ar dažādām ķimikālijām, ka rada reālus draudus cilvēka veselībai. [6.]Kopumā 17 dažādos veidos tiek piesārņota apkārtējā vide un ietekmēta tuvumā dzīvojošo cilvēku veselība. Plašāk par kaitējumu cilvēkam un apkārtējai videi lasi šeit.
Nav komentāru