Ja ticam kažokādu industrijas pārstāvjiem, kažokādas ir videi nekaitīgs materiāls – tās radījusi daba, tās ir atjaunojamas, ilgtspējīgas, energoefektīvas, biosabrūkošas, pārstrādājamas un organiskas. Ja šis viss izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tad tam ir labs iemesls – tas ir pārāk labi, lai būtu patiesība.
Atkritumu uzglabāšana un apstrāde kažokādu industrijā bieži izraisa būtisku ūdens piesārņojumu. Nitrāti, fosfāti un citas videi bīstamas ķīmiskās vielas iesūcas zemē vai ar lietusūdeņiem tiek ieskalotas gruntsūdeņos un piesārņo ūdenskrātuves.Šīs ķīmiskās vielas piesārņo ne tikai ūdeņus, bet arī augsni un gaisu. Piemēram, Dānijā, kur kažokādu iegūšanai ik gadu tiek nogalināti 2 miljoni ūdeļu, atmosfērā nokļūst vairāk nekā 2,5 tonnas amonjaka. Tādēļ zvēraudzētavu tuvumā dzīvojošajiem ir jāsamierinās ar patstāvīgu, kodīgu smaku gaisā.
Kas notiek ar dzīvnieku līķiem pēc ādas novilkšanas? Visbiežāk lielākā daļa tiek sapūdēta un izmesta atkritumos, jo industrijas skatījumā nodīrātajiem ķermeņiem nav ekonomiskas vērtības un to pārstrādāšana tikai palielinātu izmaksas.
Nav komentāru