MĪTI PAR “ZAĻO” KAŽOKĀDU

by Redaktors, 2013. gada 10. aprīlis

Ja ticam kažokādu industrijas pārstāvjiem, kažokādas ir videi nekaitīgs materiāls – tās radījusi daba, tās ir atjaunojamas, ilgtspējīgas, energoefektīvas, biosabrūkošas, pārstrādājamas un organiskas. Ja šis viss izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tad tam ir labs iemesls – tas ir pārāk labi, lai būtu patiesība.

MĪTS NR. 1: KAŽOKĀDU IEGUVE IR VIDEI NEKAITĪGA

Atkritumu uzglabāšana un apstrāde kažokādu industrijā bieži izraisa būtisku ūdens piesārņojumu. Nitrāti, fosfāti un citas videi bīstamas ķīmiskās vielas iesūcas zemē vai ar lietusūdeņiem tiek ieskalotas gruntsūdeņos un piesārņo ūdenskrātuves.Šīs ķīmiskās vielas piesārņo ne tikai ūdeņus, bet arī augsni un gaisu. Piemēram, Dānijā, kur kažokādu iegūšanai ik gadu tiek nogalināti 2 miljoni ūdeļu, atmosfērā nokļūst vairāk nekā 2,5 tonnas amonjaka. Tādēļ zvēraudzētavu tuvumā dzīvojošajiem ir jāsamierinās ar patstāvīgu, kodīgu smaku gaisā.

Kas notiek ar dzīvnieku līķiem pēc ādas novilkšanas? Visbiežāk lielākā daļa tiek sapūdēta un izmesta atkritumos, jo industrijas skatījumā nodīrātajiem ķermeņiem nav ekonomiskas vērtības un to pārstrādāšana tikai palielinātu izmaksas.

MĪTS NR. 2: VIELAS, KO IZMANTO KAŽOKĀDU APSTRĀDEI, IR DABĪGAS UN NEKAITĪGAS
Kažokādu apstrādei izmanto bīstamas ķīmiskas vielas – formaldehīdu, hromu, amonjaku, ūdeņraža peroksīdu un citus balinātājus. Miecēšanas procesā tiek izmantotas skābes, krāsošanā – kaitīgas ķīmiskas krāsvielas. Daudzas no šīm toksiskajām vielām nokļūst vidē. Formaldehīds, krāsvielas un skābes, kas tiek izmantotas kažokādu apstrādei nav ne organiskas, ne biosabrūkošas vielas, tās videi ir kā inde.
MĪTS NR. 3: DABĪGĀS KAŽOKĀDAS IR ORGANISKAS UN BIOSABRŪKOŠAS
Kažokāda ir dabīgs materiāls tikai, kamēr tā ir dzīvnieka mugurā, tāpēc pareizāk būtu teikt, ka dabīga ir tikai jēlāda, kad tā tikko nodīrāta no dzīvnieka. Pēc nodīrāšanas āda ir jāapstrādā – jāmērcē, jāsārmo, jākodina, jāmiecē, jāapstrādā ar fungicīdiem, jāietauko, jābalina, jākrāso u.t.t. -, lai tā nesadalītos un būtu mīksta un spodra. Apstrādē izmantotās ķimikālijas var izraisīt arī elpvadceļu slimības nozarē strādājošajiem.
MĪTS NR. 4: KAŽOKĀDU RAŽOŠANA IR ENERGOEFEKTĪVA
Kažokādu industrijā vajadzīga elektroapgāde audzētavu milzīgajām saldētavām (dzīvnieku barībai), barības sagatavošanas iekārtām, jēlādu pirmapstrādes cehiem un citām saimniecības ēkām, kā arī kaušanas procesam. Bieži ir nepieciešams arī transports: lai pārvietotu dzīvniekus (piemēram, vaislas dzīvnieku skaita papildināšanai), lai piegādātu barību un aizvestu mēslus. Tāpat nepieciešama transportēšana uz vietu, kur ādas tiek miecētas un pēc tam apstrādāto ādu pārvešana uz izsolēm, apģērba izgatavošanas un izplatīšanas vietām. Ņemot vērā visus šos procesus, kažokādas apģērba ražošanā tiek patērēts pat 15 reizes vairāk enerģijas, nekā ražojot mākslīgo kažokādu vai dabiskus tekstilmateriālus.
MĪTS NR. 5: KAŽOKĀDAS KĀ DABĪGS PRODUKTS NAV KAITĪGAS TO NĒSĀTĀJU VESELĪBAI
2011. gadā veiktajā pētījumā “Indes kažokādā” konstatēts, ka, pretēji publiski izskanējušiem apgalvojumiem, kažokādu nesāšana ir bīstama veselībai. 83% kažokādu, kurām tika veiktas sastāva analīzes, izrādījās tik ļoti piesūcinātas ar dažādām ķimikālijām, ka to nēsāšana ir bīstama. Kažokādā iesūcinātās vielas var izraisīt vēzi, dažādas reproduktīvās sistēmas saslimšanas, alerģijas, nervu bojājumus, gļotādas kairinājumu vai izjaukt hormonālo līdzsvaru.

Nav komentāru


Uzraksti komentāru!

Your email address will not be published Required fields are marked *

 

*