PĒTĪJUMS PAR KAŽOKĀDU INDUSTRIJAS IETEKMI UZ VIDI

by Redaktors, 2013. gada 10. aprīlis

No dzīvnieku tiesību aizsardzības organizāciju puses lielākā uzmanība kažokzvēru jautājumā tiek pievērsta dzīvnieku turēšanas ētiskajiem aspektiem un fizioloģiskajām, etoloģiskajām īpatnībām un to atbilstībai pašreizējiem labturības standartiem. Savukārt kažokādu industrija pretnostatī kažokus kā videi draudzīgu, „dabisku” produktu, uzsverot aktivitātes CO2 izmešu, ūdens un enerģijas resursu patēriņa mazināšanā.

2011. gadā Nīderlandes neatkarīgā pētniecības un inovatīvu vides risinājumu konsultatīvā organizācija CE Delft veica pētījumu [1.], lai noskaidrotu ūdeļu kažokādu ražošanas ietekmi uz vidi un pārbaudītu industrijas izteikto argumentu atbilstīgumu.

Kažokādas ražošanas dzīves cikla analīze
Pētījuma ietvaros CE Delft veica kažokādas ražošanas dzīves cikla analīzi, noskaidrojot ietekmi uz vidi dažādos kažokādas ražošanas procesa posmos. Analīze sastāvēja no divām daļām, pirmkārt, tika noteikta kažokādas ražošanas ietekme uz vidi 18 dažādos vides novērtējuma parametros, otrkārt, kažokādas tika salīdzinātas ar citiem tekstiliem: kokvilnu, akrilu, poliesteri un vilnu, nosakot to ražošanas ietekmi uz vidi.

Kažokādas ražošanas process
Kažokādas ražošanas process tika izpētīts, sākot ar ūdeļu barības ražošanu līdz pat 1kg kažokādu izgatavošanai modes industrijas vajadzībām. Tika izpētīti šādi ūdeļu kažokādu industrijas posmi:
  Ūdeļu barības ražošana: barība sastāv no vistu un zivju subproduktiem, kas papildināti ar kviešu miltiem un piedevām;
  Ūdeļu audzēšana: ūdeles tiek audzētas 7 – 8 mēnešus, pēc tam to ādas tiek nodīrātas;
  Dīrāšana: kažoks tiek novilkts no liemeņa, notīrīts un kaltēts;
  Kažokādu izsolīšana;
  Kažokādas apstrāde: procesi (piem., miecēšana), kuru rezultātā neapstrādāta (cieta, kaltēta) kažokzvēra āda tiek pārveidota par kažokādu, kura ir piemērota turpmākai izmantošanai modes nozarē;
  Transportēšana: starp dažādiem posmiem notiek arī transportēšana.

Katrs no šiem posmiem tika pārbaudīts pēc iespējas detalizētāk. Atsevišķos aspektos dati nebija pieejami, tāpēc tika izvēlēti scenāriji ar zemāko iespējamo ietekmi. Līdz ar to pētījumā aprēķināto ietekmi uz vidi var uzskatīt par mazāku nekā tā faktiski ir. Analīzei par pamatu tika izvēlēta Nīderlandes ūdeļu audzēšanas prakse: 10% no visas pasaules tirgū pieejamās ūdeļu kažokādas līdz šim saražoja nīderlandiešu ūdeļu fermas, padarot to par trešo lielāko ūdeļādas ražotāju pasaulē. Ņemot vērā maznozīmīgas atšķirības starp valstīm būtiskākajos ražošanas parametros, piemēram, barība, pētījuma rezultāti var tikt attiecināti arī uz citām Eiropas ūdeļu kažokādas ražotnēm.

Rezultāti
Lai saražotu 1kg kažokādas, ir nepieciešamas 11,4 ūdeļu ādas, proti, vajadzīgi vairāk nekā 11 dzīvnieki. Savas dzīves laikā kažokādu fermā viena ūdele apēd gandrīz 50kg barības (iekļauta arī dzīvnieka mātes barošana zīdīšanas periodā), tātad ir nepieciešami 563kg barības 1kg kažokādas saražošanai. Tik liels nepieciešamās barības apjoms uz 1kg kažokādas liecina, ka kažokādas ražošana ir neefektīva salīdzinoši ar patērēto barības daudzumu un izlietotajiem resursiem to sagatavošanai, pārvadāšanai, uzglabāšanai u.c. saistītajiem procesiem.

Kaut arī barība pamatā sastāv no subproduktiem, kuriem ir zema ekonomiskā vērtība un arīdzan neliela ietekme uz vidi, no kopējās vistas un zivju gaļas, kuras ir atbilstošas lietošanai uzturā, radītās ietekmes uz vidi, tomēr tās loma ir ievērojama kažokādas kopējā radītā ietekmē uz vidi, jo 14 no 18 izpētītām ietekmēm barībai ir dominējošs faktors.

1kg ūdeļu kažokādas ražošanas ietekme uz klimata pārmaiņām ir piecas reizes augstāka nekā tuvākajam, lielāko ietekmi veidojošajam tekstilmateriālam, – vilnai. Tas ir saistīts gan ar lielu nepieciešamās barības apjomu 1kg kažokādas saražošanai, gan ar N2O izmešiem no ūdeļu mēsliem.

Kažokādu ražošana pēc 17 no 18 būtiskiem parametriem ir 2–28 reizes kaitīgāka videi salīdzinoši ar citu tekstilmateriālu ražošanu. Šajos parametros ietverts toksiskums, resursu patēriņš, ietekme uz klimata izmaiņām, ozona slāņa noārdīšanos, augsnes paskābināšanos, saldūdeņu un jūras eitrofikāciju u.c. Vienīgais parametrs, kurā kažokādu ražošanai nav lielākā ietekme, ir ūdens resursu izsmelšana, kurā kokvilnas ražošana kažokādas apsteidz. Bet arī šajā gadījumā kažokādas ražošanas ietekme faktiski ir lielāka, jo pētījumā tika aprēķināts ūdens apjoms, kas ir nepieciešams vistu barības izaudzēšanai, ar kuru subproduktiem pēc tam tiek barotas ūdeles, taču datu nepieejamības dēļ, netika iekļauts ūdens apjoms, kas nepieciešams vistām, kā arī fermas tīrības uzturēšanai un kažokādas apstrādei.

N2O (slāpekļa oksīds) un NH3 (amonjaks), kuri rodas no ūdeļu mēsliem, ir papildu faktori, kuri ievērojami palielina kopējo ūdeļu kažokādu ražošanas ietekmi uz vidi. Tie galvenokārt veicina cieto daļinu veidošanos atmosfērā un paskābināšanos.

Kā piemēru var minēt ietekmi uz klimata pārmaiņām, kurām pašreiz tiek pievērsta pastiprināta uzmanība gan problemātikas globālā mēroga, gan redzamo seku dēļ.

Izmešu koeficients ir 110kg CO2 uz 1kg saražotās kažokādas, kas salīdzinājumam ir vienlīdzīgs ar automašīnas nobrauktajiem 1250 km. [2]

Pētījums pieejams : šeit
[1] Marijn Bijleveld, Marisa Korteland, Maartje Sevenster, The environmental impact of mink fur production, Delft, CE Delft, January 2011
[2] Pamatojoties uz ES emisiju standartiem (2008/2009): CO2 emisijas standarts automašīnām ir 140 g CO2 uz km.

Nav komentāru


Uzraksti komentāru!

Your email address will not be published Required fields are marked *

 

*