Klimata pārmaiņas un migrācija

by Mājas lapas moderators, 2015. gada 2. decembris

Mg. geogr., Mg. sc. soc. Arta Mellupe
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centrs

2013.gadā plašākai publikai nezināmais Ioane Teitiota kungs no Kiribati Republikas
pieprasīja Jaunzēlandes imigrācijas dienestam atzīt viņu par klimata pārmaiņu bēgli. Teitiota kungs pieprasīja bēgļa statusu, jo pēc legālās termiņuzturēšanās atļaujas beigām vairs nevēlējās atgriezties piesārņotajā un potenciāli bīstamajā dzimtenē. Tika uzskatīts, ka pozitīva lēmuma gadījumā viņš būs pirmais oficiālais klimata pārmaiņu bēglis un šāda statusa piešķiršana kļūs par starptautisku precedentu. Ziņa par Teitiota prasību nonāca arī līdz Latvijas mediju telpai, ierosinot Latvijas Radio žurnālistiem informācijai izvēlēties virsrakstu “Iespējams, būs arī klimata izmaiņu radīti bēgļi”[1].

Šogad (2015) septembrī divus gadus ilgusī tiesvedība starp potenciālo pirmo klimata pārmaiņu bēgli un Jaunzēlandes valsts iestādēm noslēdzās ar šādu lēmumu: bēgļa statusu nepiešķirt, Teitiotu kopā ar ģimeni deportēt atpakaļ uz Kiribati, ziņoja Oklendas ziņu portāls stuff.co.nz[2]. Tiesas spriedumā Jaunzēlandes varas iestādes norādīja, ka Kiribati salu valsts neapšaubāmi saskaras ar vides problēmām, bet Teitiota kunga stāvoklis tomēr neatbilst starptautiskajai Konvencijai par bēgļa statusu, jo nav pierādījumu, ka Kiribati valdība pati nav spējīga aizsargāt savas valsts iedzīvotājus no vides degradācijas sekām. Pēc šī gadījuma Teitiota kungs nekļuva plaši pazīstams, toties viņš palīdzēja pasaules kartē iezīmēt Kiribati. Kiribati sastāv no 33 vulkāniskas izcelsmes salām Klusā okeāna vidienē, kas paceļas tikai dažu metru augstumā virs jūras līmeņa. Latvijas Republika, atzīmējot kopīgo prioritāti “klimata pārmaiņu ietekme uz Klusā okeāna reģiona salu valstīm un Kiribati paveiktais šīs ietekmes negatīvo seku mazināšanā”[3], 2015. gada aprīlī ar Kiribati Republiku – ar valsti, kurai tuvāko 30 gadu laikā prognozēta pazušana no zemes virsas jūras līmeņa celšanās un klimata pārmaiņu dēļ[4], – nodibināja diplomātiskās attiecības.

Pasaules Bankas pasūtītajā pētījumā par klimata pārmaiņu sociālo dimensiju[5] tiek minētas piecas kategorijas ar dabas un vides problēmām, kas ietekmēs iedzīvotāju masveida izceļošanu no savām mājvietām klimata pārmaiņu dēļ. Ietekme un migrācijas potenciāls ir vietām, kuras skartu:

  • jūras līmeņa celšanās, piekrastes zonu applūšana;
  • anomāls sausums un līdz ar to nepietiekama pārtikas apgāde (bads);
  • plūdi, augsnes erozija un nobrukumi;
  • cikloni, vētras un viļņi;
  • ekstrēmas gaisa temperatūras.

Visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē zemeslodes iedzīvotāji ir bijuši spiesti pielāgoties mainīgajai klimatiskajai situācijai, kā vienu no senākajām izdzīvošanas stratēģijām izmantojot tieši migrāciju. Piespiedu migrācija klimata pārmaiņu un dabas katastrofu dēļ notiek jau gadsimtiem ilgi. Tuvākā pagātnē var raudzīties Mazā ledus laikmeta piemērā, kas laika posmā no 13. līdz 18. gs. mūsu ērā pakāpeniski ienesa ļoti skaudrus laikus visā Eiropā. Tiem, kuri trešdienu vakaros ar aizrautību skatās “Vikingus”, interesēs fakts par vikingu norietu Islandē un Grenlandē[6], tieši Mazā ledus laikmeta nesto klimata pārmaiņu dēļ. Skatoties krietni tālākā pagātnē, kultūrvēsturiskā griezumā, ļaujiet man atzīmēt arī Torā un Korānā pieminēto gadījumu ar Noasa šķirstu, kas spilgti raksturo vienu no vecākajām cilvēces klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijām. Globālajās migrācijas plūsmu tendencēs visbiežākā cilvēku mobilitātes forma ir īstermiņa iekšzemes migrācija (ar to saprotot pārvietošanos vienas valsts robežās), pārvarot maksimāli īsu distanci. Analizējot iedzīvotāju mobilitāti dabas katastrofu un klimata pārmaiņu dēļ, novērojama tāda pati sakarība. Tomēr, ņemot vērā transporta, sakaru tehnoloģisko progresu un informācijas aprites ātrumu, ikvienam pasaules iedzīvotājam aug migrācijas potenciāls garākos termiņos un tālākās attālumos.

Šobrīd nav pamata runāt par masveida starptautisko migrāciju klimata pārmaiņu dēļ, bet ir pamats uztraukties par dienvidu puslodes jaunattīstības valstu spējām adaptēties klimata pārmaiņām un iespējām pārvarēt negaidītus dabas triecienus. Tiešais pārvietošanās motivācijas iemesls būtu nevis klimata pārmaiņas, bet gan apdraudēto valstu nespēja tikt galā ar sociālajām un ekonomiskajām problēmām, kas seko pēkšņajām dabas katastrofām un klimata pārmaiņām ilgstošākā laika periodā. Klimata pārmaiņas Sāhela zonā (un no tām izrietošais sausums, bads, ūdens resursu trūkums) pāraugušas arī militāros konfliktos (Mali, Sudānā, Čadā), ko minu kā spilgtāko piemēru[7]. Klimata pārmaiņas atstāj negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju ierasto resursu ieguves kārtību un daudzumu. Ierobežojot resursu pieejamību kopienās, rodas konflikti, kas pārtop sociālos nemieros, politiskā nestabilitātē. Cilvēku izdzīvošanas instinktos ielikts: samazinoties resursu apjomam, notiek asākas cīņas par resursu pārdali. Iespējas izdzīvot ir dažādas, viena no tām – doties uz citām valstīm.

Prognozēts, ka tuvāko 100 gadu laikā jūras līmenis ik gadu pacelsies par 5mm[8]. Atsaucoties uz Brookings Institution aprēķiniem[9], laikā līdz 2050. gadam 665 tūkstoši līdz 1,7 miljoni Klusā okeāna vidienes un piekrastes zonu iedzīvotāju būs spiesti pārvietoties vai tiks pārvietoti. Lielākās mobilitātes plūsmas, kā līdz šim, notiks valstu iekšienē, izņemot gredzenveida atolu tipa salu valstis (kāda ir arī Kiribati Republika) ar ģeoloģisko īpatnību – salu vidienē nav sauszemes, bet ir lagūna tipa ezeri. Tāpēc šo salu iedzīvotāji būs spiesti emigrēt uz citām valstīm Klusajā okeānā. Ziņojumā par cilvēku mobilitātes prognozēm klimata pārmaiņu kontekstā[10] COP21 Parīzes sanāksmes dalībniekiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ekspertu grupa skaidroja, ka klimata pārmaiņu prognozēs par normu kļūst ārkārtēji laika apstākļi, līdz ar to palielinās cilvēku mobilitātes potenciāls. Saskaņā ar ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) datiem laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam pēkšņu ekstrēmu laika apstākļu un dabas katastrofu dēļ ik gadu bija spiesti pārvietoties 22,5 miljoni cilvēku. 95 % emigrantu no kopējās klimata pārmaiņu un dabas triecienu skartās teritorijas nāk no dienvidu puslodes jaunattīstības valstīm (kopš 2008. gada tie ir 175 miljoni cilvēku), ziņo IPCC.

Neatkarīgi no zinātnieku secinājumiem par cēloņiem, iegūto datu validātes un interpretācijām, mūsu pašu viedokļa un intuīcijas (sk. Sandras Kropas rakstu Aukstums arī ir sasilšana”) klimata pārmaiņas gadsimtiem ilgi ir notikušas un notiek arī šobrīd. Tomēr nav šaubu, ka siltumnīcefekta gāzu (to starpā liela daļa antropogēnas izcelsmes) nozīme klimata izmaiņā ir būtiska, to koncentrācijas pieaugums ir jāsaista ar klimata pasiltināšanos un ļoti straujām pārmaiņām pēdējā simtgadē. Pret šo procesu visneaizsargātākie ir jaunattīstības valstu iedzīvotāji zemeslodes dienvidu puslodē, kurus varam uzskatīt par potenciālajiem “klimata pārmaiņu radītajiem bēgļiem”. Tomēr tiešais mobilitātes iemesls būs nepietiekama resursu kapacitāte, lai pielāgotos klimata pārmaiņu izraisītajām sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām sekām. Piemēram, Saūda Arābijas iespējas pielāgoties prognozētajām klimata pārmaiņām (lielākam karstumam, sausumam un dzeramā ūdens resursu trūkumam) ir daudzkārt lielākas nekā Kiribati Republikai. Tikai jautājums: kur lai dodas slīkstošo salu valsts Kiribati iedzīvotāji, ja tuvumā esošā – krietni lielākā, ekonomiski un ģeogrāfiski pasargātākā salu valsts – Jaunzēlande “klimata pārmaiņu radītos bēgļus” neatzīst?

[1] http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-zinatne/zinas/iespejams-bus-arii-klimata-izmainju-radiiti-beglji.a67887/

[2] http://www.stuff.co.nz/national/72276281/kiribati-climate-change-refugee-told-he-must-leave-new-zealand

[3] http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/45801-latvija-nodibina-diplomatiskas-attiecibas-ar-kiribati

[4] http://www.ibtimes.com/kiribati-climate-change-relocation-refugee-crisis-sinking-low-lying-island-nations-2127526

[5] http://siteresources.worldbank.org/EXTSOCIALDEVELOPMENT/Resources/SDCCWorkingPaper_MigrationandConflict.pdf

[6] http://www2.sunysuffolk.edu/mandias/lia/end_of_vikings_greenland.html

[7] http://www.oafrica.com/ict-policy/online-terrorist-activity-a-growing-concern-in-sahel-region/

[8] http://w wf.panda.org/about_our_earth/aboutcc/problems/rising_temperatures/sea_levels/

[9] http://www.brookings.edu/~/media/research/files/reports/2011/9/idp-climate-change/09_idp_climate_change.pdf

[10] http://www.unhcr.org/565b21bd9.html

Nav komentāru


Uzraksti komentāru!

Your email address will not be published Required fields are marked *

 

*