PASTĀSTS PAR ARTŪRU. ARTŪRU JANSONU.

PASTĀSTS PAR ARTŪRU. ARTŪRU JANSONU.

by Redaktors, 2018. gada 14. februāris

Stāsta Antra Pētersone

Artūrs ir pierādījums tam, ka pirmais iespaids var būt maldīgs. Precīzāk – galīgi garām. Kopš dienas pirms trīs gadiem, kad ar Artūru iepazinos, līdz pat šai sarunai mans iespaids par viņu ir palēnām, palēnām mainījies no ne visai runīga vīra, kuram bail iet klāt, līdz daudzpusīgam un sirsnīgam pētniekam-stand up komiķim-gandrīz vegānam-ģimenes cilvēkam.

Artūrs atklāj, ka pats sevi uzskata par intravertu. Nedaudz pārsteidzoši to dzirdēt no cilvēka, kurš lielu daļu ikdienas pavada vadot nodarbības, stāstot par biedrības darbiem un nedarbiem, kā arī aktīvi diskutējot un pārliecinot uzņēmumu, konsultatīvo padomju, organizāciju pārstāvjus, ‘’neticīgos’’ un šad tad arī kolēģus par…viskautko. Papildus tam viņš labprāt aprunātos arī ar Dalailamu par budisma filozofiju, Romas pāvestu Francisku par viņa motivāciju pievērst uzmanību klimata izmaiņām, kā arī ViA rektoru Gati Krūmiņu par to, kā lietas rakt dziļi.

Artūrs ģeogrāfijas fakultātes jaunizveidotajā vides zinātnes nodaļā nonācis nejauši caur jauno ģeogrāfu skolu (kaut gan – reti kas dzīvē notiek nejauši), un, ja savulaik būtu labāk veicies ar matemātiku, tad studētu radiotehniku. Pēc studijām viņš strādājis gan Bērnu vides skolā, gan bijis ģeogrāfijas skolotājs un, pirms atkal atgriezies pie apkārtējās vides problēmu izzināšanas, daudzus gadus naudu pelnījis pavisam citās nozarēs. Artūrs ir biedrības līdzdibinātājs un šobrīd arī vadītājs un projektu vadītājs, lai gan viņa loma biedrībā laika gaitā bijusi dažāda. Biedrības pirmsākumos tās organizētās aktivitātes bija ne tik nopietnas un Artūrs pieslēdzās biedrības aktivitātēm sava prieka pēc, paralēli citiem darbiem, šobrīd homo ecos: rok dziļi un Artūrs rok līdzi.

Diemžēl vides problēmas šobrīd ir tās pašas, par kurām stāstīts jau augstskolā pirms 25 gadiem, tāpēc Artūram dažkārt pietrūkst ticības apliecinājuma savam un biedrības darbam – tiek darīts daudz, bet diemžēl ne vienmēr ir sajūta, ka kaut kas mainās pozitīvā virzienā. Tomēr biedrības vadītāju iepriecina tas, ka biedrības aktivitātēs ir iespēja saņemt atgriezenisko saiti no cilvēkiem un redzēt, ka viņa stāstītais ir interesants, noderīgs un raisa pārdomas. Darbs homo ecos: prasa būt nedaudz universālajam kareivim, līdz ar to Artūra darbības lauks ir plašs – viņš var gan taisīt kaķu mājas no veciem t-krekliem, audzēt sliekas un mēģināt salabot velo suluspiedi, gan rakstīt projektu tekstu blāķus, improvizēt prezentācijās un pārliecinoši argumentēt savu viedokli, nebaidīšos šo vārdu, gandrīz jebkura formāta pasākumā un auditorijā. Ārpus kampaņām, nodarbībām un sapulcēm viņš kopā ar kolēģiem labprāt izbrauktu ar plostu pa Gauju, laiski cepot sojšlikus.

Runāšana uz āru paņem daudz enerģijas, tāpēc Artūrs to atgūst pavadot kādu dienu mājās klusumā – palasot, paguļot un aizejot uz jūru. Vēl Artūrs izbauda ceļošanu kopā ar ģimeni, un šad tad ar bērniem uzmeklē kādu slēpni (geocaching). No Facebook lietotājiem nenoslēpt, ka viņš ir uz tu ar ēstgatavošanu, kas gan sākumā bijis piespiedu kārtā – Artūrs ir gandrīz vegāns un sācis regulāri taisīt ēst, lai ģimenē paralēli ‘’parastajai’’ būtu arī vegāniskā virtuve. Pavasarī viņš ar lielu jaudu metas dārza darbos, taču uz vasaras otru pusi aizrautība nedaudz noplok un nozied ne tikai puķes dobēs, bet arī Artūrs no vagas, līdz ar to bietes viņa dārzā gaida novākšanu vēl īsi pirms Ziemassvētkiem.

Nav komentāru


Uzraksti komentāru!

Your email address will not be published Required fields are marked *

 

*