homo ecos: Lucie Dupont

homo ecos: Lucie Dupont

by Redaktors, 2018. gada 15. februāris

Ar Lucie sarunājas Sintija Ludborža

Ja Tev būtu iespējams viss, kas ir tas, ko Tu mainītu pasaulē?

Daudzas lietas. Pirmkārt, es gribētu, lai visiem cilvēkiem ir vienāda pieeja izglītībai, kā arī, lai cilvēkiem būtu iespēja saprast, ka vides aizsardzība un rūpes par planētu nozīmē arī rūpes pašiem par sevi. Mēs esam vienoti ar dabu un apkārtējo vidi, cilvēki ir saistīti savā starpā, līdz ar to jebkāda veida darbības šajā jomā palīdzētu arī viņiem pašiem.

Kuras īpašības Tev cilvēkos šķiet viscilvēciskākās?

Atvērtība un tolerance, citādā pieņemšana. Šīs ir pašas svarīgākās. Es domāju, ka būt cilvēkam nozīmē saprast, ka tu esi daļa no kaut kā lielāka, ka jūs viens otram esat vajadzīgi un atkal jau – ka patiesībā mēs visi esam vienoti. Prast pieņemt, ka būt atšķirīgam nav nekas slikts vai biedējošs, bet tieši pretēji. Mēs visi esam dažādi un savā dažādībā spējam dot otram, tas mūs padara par cilvēciskām būtnēm. Nebūtu interesanti, ja visi būtu pilnīgi vienādi, tas nepalīdzētu mums veidot kopienas. Ir vajadzīga dažādība, būt atšķirīgam ir liela vērtība manā uztverē.

Kurš gada laiks ir Tavs mīļākais  un kāpēc?

Pirms rudens iestāšanās es vienmēr saku, ka rudens ir mans mīļākais. Visi domā, ka tas ir kaut kas depresīvs un skumjš, bet es patiesībā to tā neredzu. Pirmkārt, tāpēc, ka rudens ir skaists. Man patīk tās krāsas, zilās debesis un saule. Un arī tāpēc, ka es tajā redzu ciklu – kaut kas pazūd, lai rastos kas jauns. Tas man dod cerību! Un pēc tam ir ziema. Ziema ir paredzēta atpūtai, savai iekšējai pasaulei. Man ļoti patīk ziema. Atkal var iedegt sveces, skatīties filmas ar tējas krūzi rokās. Dievinu.

Ja Tev tiktu dota iespēja ieviest kādu īpašu gada dienu, kāda diena tā būtu?

Manuprāt, mums tādu dienu jau ir pārāk daudz, un cilvēki tām vairs nepievērš uzmanību – ir dienas visam un nekam. Francijā mums ir diena  – 13. decembris – , kas ir arī mana vārda diena,  kurā mēs svinam gaismu. Svinības notiek Lionas pilsētā. Nedēļas garumā uz ēkām tiek projicētas gaismas, visur ir sveces un tā tālāk. Tas ir liels notikums. Man patīk doma par gaismu iedegšanu pašā ziemas sākumā. Ar to gribu teikt, ka savu dienu es neieviestu, bet gribētu kādreiz apmeklēt šo (līdz šim tas nav izdevies), un tas arī būtu lielisks iemesls nosvinēt manu vārda dienu, jo tās mēs Francijā parasti nesvinam.

Ko Tu vēlētos, lai citi par Tevi zina?

Es gribētu, lai par mani zina to, ka esmu cilvēks ar stingru pārliecību un vērtībām un vienmēr esmu gatava tās apspriest ar citiem. Un vēl – ka esmu ļoti uzticama persona, es vismaz tā ceru. Man patīk runāt par sev svarīgām lietām un to darīt tā, lai ir viegli un jautri. Man patīk ieviest jautrību visā, ko es daru. Ne visam ir jābūt smagam; es  uzskatu, ka vienmēr ir labi veidot komunikāciju ar nelielu humoru un nedaudz jautrības. Vēl man ļoti patīk mācīties no citiem.

Ko Tu gribētu novēlēt lasītājiem?

Ir tāda leģenda par kolibri putniņu. Darbība notiek Amazones lietus mežos. Mežā bija sācies milzīgs ugunsgrēks. Visi dzīvnieki pameta ierastās vietas un devās kalna galā vērot uguni. Viņi noskatījās, kā uguns iznīcināja visu tās ceļā un nodomāja, ka tur neko nevar darīt. Taču mazais kolibri putniņš nespēja stāvēt malā un skatīties, tāpēc tas devās uz tuvāko ūdens tilpni un, paņēmis dažas piles savā mazajā knābī,  lidoja uz degošo mežu un lēja tajā savākto ūdeni. Un tā turp un atpakaļ, neapstājoties. Pārējie dzīvnieki pārsteigti tam jautāja: “Bet mazais kolibri, ko Tu dari? Tu te neko nevari glābt”, uz ko putniņš atbildēja: “Es zinu, bet savu daļu es izdaru”. Tas ir stāsts par uzņemšanos izdarīt savu daļu, par darīšanu tik, cik katrs var izdarīt. Man ļoti patīk šī leģenda, jo tieši tā es redzu sevi pasaulē un arī darbā un, strādājot ar vides tēmām. Es vēlētos, lai cilvēki izlasa šo stāstu un sāk apzināties savas rīcības nozīmīgumu. Mēs nevaram vienmēr vainot iestādes, citus vai vēl kaut ko, jo viss sākas ar mums pašiem. Jebkurš var rīkoties kādā noteiktā līmenī, un kopā mēs varam radīt pārmaiņas. Esiet kā kolibri!

Nav komentāru


Uzraksti komentāru!

Your email address will not be published Required fields are marked *

 

*