BIZNESS UN KLIMATA PĀRMAIŅAS, NĀKOTNES PERSPEKTĪVA

by Redaktors, 2018. gada 22. jūnijs

Autore: Elīna Kolāte

Lai saprastu, kas notiek pasaulē, ir vēlams lasīt, klausīties vai citādi apziņā absorbēt ziņas. Bet, ja gribas nojaust, kas svarīgs tieši biznesā, jāpievēršas biznesa presei. Tur arī var manīt, kādas problēmas dienas kārtībā ir investoriem un uzņēmējiem. Un, regulāri sekojot līdzi tam, kam uzmanību pievērš investori, var nojaust, kuri būs tie sektori, kuros gaidāma liela izaugsme.

Kad pēc vairākiem desmitiem gadu kāds apskatnieks veidos nostaļģisku pastāstiņu par to, kas ir bijis aktuāls šajā desmitgadē pasaules biznesa presē, neizbēgami izcelsies divi temati: mākslīgais intelekts un pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem. Uzskatei pievienoju attēlu no Goldman Sachs – vadošās investīciju bankas, kas strādā ar pasaules turīgākajiem klientiem – mājaslapas. Sadaļā “Mūsu domāšana” blakus makroekonomikas tendencēm un pašas bankas podkāstiem izceltas divas nozares: informāciju tehnoloģijas un jaunie energoresursi. Turklāt aizvien biežāk par atklājumiem un sasniegumiem atjaunīgās enerģijas jomā vispirms var lasīt tieši biznesa presē, nevis “parastajās” vai vides ziņās.

Klimata pārmaiņas vairs sen neskaitās “zaļo” problēma. Katru gadu Pasaules Ekonomikas forums (World Economic Forum) publicē riskus, kas visvairāk apdraud biznesa attīstību. Sākot ar 2011.gadu katrreiz būtiskāko risku topa augšgalā ir vairākas ar vidi saistītas problēmas. Piemēram, pēdējā ziņojumā atzīts, ka visvairāk pasauli neizbēgami ietekmēs dabas katastrofas, ekstrēmi laikapstākļi (plūdi vai ilgstoši sausuma periodi), kā arī nespēja piemēroties klimata pārmaiņām. Vēl pieciniekā iekļautas ūdens krīzes, kas pat izņemtas no vides problēmu saraksta un pievienotas sociālajiem riskiem. Piecinieku noslēdz iespējama masu iznīcināšanas ieroču lietošana, bet turpat arī tiek atzīts, ka atšķirībā no nosauktajiem 4 riskiem, šī iestāšanās varbūtība ir neliela. Tas ir nopietns signāls investoriem, ka tiem, kas par savu biznesu domā ilgtermiņā, ir jāsāk strādāt pie ietekmes uz vidi samazināšanu, kā arī jāmeklē veidi, kā piemēroties izmaiņām, kas jau notiek. Šajā gadījumā oglekļa mazietilpīga ekonomika jeb atteikšanās no fosilā kurināmā ir biznesa izdzīvošanas jautājums.

Tā nav nākotne, tā ir tagadne

2017.gads ir kļuvis par pirmo, kad Eiropā vairāk elektrības saražots no atjaunīgajiem resursiem nekā no oglēm. Turklāt ogļu izmantošanas apjomi turpina kristies, bet atjaunīgās enerģijas iespējas aug ar katru gadu. Sevišķi liels pieaugums novērots vēja enerģijas sektorā, bet, ņemot vērā izmaksu samazinājumu saules enerģijas ieguvei, paredzams, ka arī tas ir tikai (neilga) laika jautājums. Arī ASV Nodarbinātības Statistikas birojs vēsta, ka tuvākajos gados vislielākais pieprasījuma pieaugums pēc darbiniekiem būs tieši saules un vēja enerģijas jomā – turklāt šeit ir runa par diezgan labi apmaksātiem darbiem. Saules enerģijas sektors aug ļoti strauji – nodarbināto skaits palielinās aptuveni par 20% gadā. Tajā pašā laikā nodarbinātība ogļu industrijā sarūk. Vienlaicīgi krītas gan saules kolektoru gan litija bateriju cenas, kā rezultātā tā saules enerģija palēnām kļūst par lētāko enerģiju. Ir garām tie pavisam nesenie laiki, kad saules enerģiju varēja atļauties vien ultrabagāti cilvēki un tas drīzāk bija izrādīšanās līdzeklis, nevis praktisks risinājums, lai nodrošinātu savu vai sava uzņēmuma ikdienu.

Globāli investīcijas atjaunīgajā enerģijā aizvadītajā gadā pieauga par 18%, kaut arī cenas samazinājās – pieprasījums ir ļoti liels. Līdervalsts šajā jomā ir bijusi Ķīna, kur 2017.gadā jaunajās enerģijās ieguldīts par 24% nekā gadu iepriekš. Un, ja atsevišķu valstu vai visas pasaules pievēršanās šai jomai nešķiet gana pārliecinoša, vienmēr var paskatīties, ko dara Vorens Bafets. Bafets tiek uzskatīts par mūsdienu veiksmīgāko investoru, kurš allaž veiksmīgi pamana nozares un kompānijas ar lielu potenciālu, iegulda naudu un tā nopelna vēl vairāk. Citi investori labprāt ar vienu aci skatās, ko dara Bafets, jo viņam tik bieži izdodas veiksmīgi uzminēt, kas notiks. Nu, viņš atjaunīgajos energoresursos ir nolēmis ieguldīt 30 miljardus ASV dolāru. No sākuma bija domājis dot 15 miljardus, bet pārdomāja.

Kā Tramps gribēja, bet nekļuva par biznesa draugu

ASV prezidents, paužot savas idejas par vides aizsardzību kā par draudu biznesam, nav sevišķi oriģināls – viņš, tāpat kā daudzi citi, vēl aizvien domā, ka vides aizsardzība ir pretstats peļņai. Nav vairs tie laiki. Lielas, visiem zināmas kompānijas pelna ar enerģijas taupīšanu un pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem. Tieši tā – nevis pelnīs kaut kad pēc 30 gadiem, bet dara to tagad.

Dienā, kad Donalds Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no Parīzes nolīguma, biržās nebija vērojams ne nozīmīgs akciju cenu kāpums, ne kritums. Tas pat raisīja zināmu izbrīnu, jo parasti lieli paziņojumi rada lielas izmaiņas. Taču šajā gadījumā tam nebija nekādas nozīmes, jo uzņēmumi jau ir uzsākuši īstenot pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku. Kāpēc gan būt atkarīgam no tīkla, kas piegādā netīru enerģiju, ja var nodrošināt to pats sev, turklāt – veselīgāku un videi draudzīgāku?

Iespējams, Donalds Tramps bija gaidījis, ka viņa lēmumu ar sajūsmu uzņems lielie ASV uzņēmumi. Ne nieka. Vēl vairāk – Elons Masks no Tesla, kā arī Disney vadītāji pameta prezidenta biznesa konsultatīvo padomi, kur pirms tam bija cerējuši, ka varēs valsts galvam ieskaidrot, kā ir labāk. Un viens uzņēmums pēc otra paziņoja, ka nosoda šo lēmumu: General Electric, Unilever, Microsoft, Apple, Schneider, Dow Chemicals, JPMorgan, Exxon Mobil, Chevron, British Petroleum utt. Jā, nepārskatījāties – pēdējās 3 ir naftas kompānijas! Bet arī tās ir sapratušas, ka vai nu sava bodīte jāklapē ciet, vai arī jāmaina savs bizness. Piemēram, Exxon Mobil gadījumā 2 gadu laikā investori no “Parīzei – nē” pārgājuši uz pārliecinošu “Parīzei – jā”. Investori – tātad lielāku un mazāku īpašnieku kopums, kuru mēŗķis ir nopelnīt, nevis viens stilīgs uzņēmuma vadītājs ar īpašu vīziju un harizmātisku personību. Iespējams, ka šīs kompānijas saredzējušas iespēju turpināt pelnīt ar gāzi, kas vēl aizvien tiek uzskatīta par dabai draudzīgu alternatīvu, kaut arī tā tik un tā saistīta ar lielām SEG emisijām.

Bet, piemēram, Statoil, kas arī līdz šim pelnījuši ar fosilo kurināmo, veic nopietnus ieguldījumus tieši atjaunīgajos energoresursos – viņi izveidojuši pasaulē pirmo peldošo vēja parku. Statoil lielā mērā pieder Norvēģijas valstij. Un, ja šī valsts turību iemantojusi, pateicoties naftas atradnēm, tad tikai loģiski, ka, redzot, kā notiek pāreja uz citiem energoresursiem, viņi ir spiesti mainīt savu biznesu, ja grib būt labklājīga valsts arī turpmāk.

Gan rotaļlietas, gan šampūni     

Pasekojot līdzi dažādiem uzņēmumiem, top skaidrs, ka atbildība pret klimatu var kļūt par jebkura biznesa ikdienu neatkarīgi no pārstāvētā sektora. Tāpat – ir arī dažādi veidi, kā mazināt klimata pārmaiņas. Ja viens pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem, cits vairāk strādā pie enerģijas taupīšanas, vēl cits – rūpējas, lai nemazinātos pašas dabas spēja absorbēt daļu CO2. Piemēram, Alpro ir pārtikas ražotājs, un viņu produktu pamatā ir soja. Uzņēmums rūpīgi seko tam, kur un kā audzēta soja, ko viņi potenciāli varētu iegādāties savu produktu ražošanai. Dienvidamerikā, sevišķi Brazīlijā, liela problēma ir tropsiko mežu izciršana tieši tāpēc, lai šīs teritorijas pārvērstu sojas plantācijās. Un tieši tropiskajiem mežiem, kas tiek dēvēti arī par planētas plaušām, ir liels potenciāls absorbēt CO2, līdz ar to – mazināt klimata pārmaiņas. Alpro atsakās pirkt soju, kas audzēta vietās, kas izcirstas šim nolūkam. Tik vienkārši. Un šāds solis šķiet loģisks – lauksaimniecība, arī sojas audzēšana, ir ļoti atkarīga no klimata. Ja pienāks laiks, kad sausumi un plūdi būs vēl biežāki, visas industrijas pastāvēšana būs apdraudēta.

Ne tikai ražotāji, bet arī tirgotāji var krietni mazināt savu ietekmi uz klimatu, uzmanīgi pārbaudot, ko dara viņu piegādātāji. Piemēram, veikalu ķēde Tesco cenšas izvairīties no produktiem, kas satur palmu eļļu, kas audzēta vietās, kur speciāli šim nolūkam izcirsti (vai dažkārt nodedzināti)  meži, kas varētu absorbēt CO2. Centieniem ir panākumi – 93% no visas palmu eļļas, kas ir Tesco tirgoto produktu sastāvā, ir ar sertifikātu, kas pierāda, ka tā ražota ilgtspējīgi un neapdraudot bioloģisko daudzveidību. Tas ir labais darbs, ko šī ķēde izdara vietās, no kurām nāk produkti. Bet savos veikalos uz vietas Tesco panākuši, ka jau no 2009.gada neviens atkritums no viņu veikala nenonāk vienkāršā atkritumu poligonā – viss tiek vai nu lietots atkārtoti, vai  arī pārstrādāts jaunos materiālos vai enerģijā.

Rotaļlietu ražotāji Lego izlēmuši līdz 2020.gadam pilnībā pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem. Viņi izveidojuši jau 2 vēja enerģijas parkus, kas palīdzētu šo mērķi sasniegt. Turpinās arī darbs pie enerģijas taupīšanas – viņi samazinājuši savu rotaļlietu kastu izmērus. Ar to pietiek, lai ietaupītu 7000 tonnu kartona, kas automātiski nozīmē, ka ietaupīti energoresursi, kas citādi būtu iztērēti šo tonnu ražošanai. Bet, iespējams, vēl būtiskāk ir tas, ka, mazāki iepakojuma izmēri nozīmē, ka vienā mašīnā var salādēt vairāk mantu, līdz ar to jāveic mazāk braucienu, lai iepriecinātu vienādu daudzumu bērnu jeb lai notirgotu vienādu daudzumu preces. Mazākas izmaksas bez ienākumu mazināšanās ir labs iemesls pārmaiņu ieviešanai.

Parfimērijas un medicīnas preču ražotājs Johnsons & Johnsons no 2005. līdz 2016.gadam enerģijas taupīšanas projektos savās ražotnēs un piegādes ķēdēs ieguldījuši 370 miljonus ASV dolāru. Tā dēļ tagad gadā iespējams ietaupīt 70 miljonus ASV dolāru. Ieguvums  – acīmredzams.

Laikā no 2015. līdz 2016.gadam Sony savas SEG emisijas samazinājuši par 14%. Bet, domājot un rēķinot, no 2013.gada līdz 2016.gadam panākts enerģijas patēriņa samazinājums par 37%. Tā kā viņi ar vides jautājumiem sākuši strādāt jau devindesmitajos gados, tad nav brīnums, ka viņu rūpes sniedzas tālāk par klimata pārmaiņām – šis japāņu uzņēmums turpina darboties, lai samazinātu, gan plastmasas patēriņu, gan saražoto atkritumu daudzumu, gan ūdens patēriņu. Paralēli darbiniekiem tiek sniegta papildizglītība vides jomā, jo, protams, kaut ko nosargāt iespējams tad, ja to iepazīst.

Unilever, kas ražo gandrīz visu, ko ikdienā var vajadzēt (Lipton tējas, Dove parfimēriju, Domestos tīrīšanas līdzekļus, Knorr buljonu, Ben & Jerrys saldējumu utt.), piemēram, enerģiju un SEG emisijas ietaupa, izmainot savus produktus. Piemēram, vairāk “saspiežot” aerosolu, divreiz mazākā iepakojumā iespējams iepildīt tādu pašu dezodoranta daudzumu. Tas nozīmē, ka jātērē mazāk alumīnija iepakojuma ražošanai (līdz ar to – mazāk iztērētas enerģijas), kā arī – viena auto kravā iespējams satilpināt divreiz vairāk preču. Kāpēc viņi to dara? Unilever izpētījuši, ka apmēram trešdaļa pircēju labprāt pirktu preces, ko ražojis atbildīgs pircējs. Un pat tad, ja tas reāli nozīmē, ka pircējs šādu izvēli izdara tikai algas dienā, tās vien jau ir manāmas izmaiņas.

Jau pagājušajā gadsimta trīsdesmitajos Tomass Edisons sapņoja par laiku, kad spuldzītēs spīdēs saules enerģija. Viņš arī izteica cerību, ka tad, kad pienāks tas laiks, vēl nebūs izbeigusies nafta un ogles. Pagaidām izskatās, ko globāli dodamies Edisona kvēlāko sapņu virzienā. Un Latvijas iedzīvotāju, uzņēmumu un lēmumu pieņēmēju ziņā ir izvēlēties, vai gribam pievienoties vīzijai par plaukstošu dabas un biznesa vidi, vai apzināti palikt atpalikušo pulkā.

Avoti tiem, kas grib uzzināt vairāk:

The matrix of top 5 risks from 2007 to 2017

New Energy Outlook 2018

Nav komentāru


Uzraksti komentāru!

Your email address will not be published Required fields are marked *

 

*