Lai vasaras pasākumi būt vienreizīgi, nevis vienreizēji, “homo eocs:” aicina atteikties no plastmasas piederumu lietošanas un piknika piederumus veidot savām rokām no videi draudzīgiem materiāliem. 19. jūnijā, pirmdien, pulksten 18.00 biedrība “homo ecos:” sadarbībā ar Igaunijas Zaļo kustību un Tartu Vides izglītības centru organizē vienreizīgu pasākumu “Gatavošanās videi draudzīgam piknikam”. Pasākums notiks “Free Riga” mājas Dzirnavu 27 pagalmā.

LUCIE One of the first steps that is quite easy to make is trying to buy food without packaging. Ok, maybe it seems difficult. Fruits and vegetables, we get it, but chocolate, pizzas, milk, jam … without packaging? I was buying many food items in France in bulk but When I … Lasīt vairāk →

Lucie Yes, “kas tas ir?” is almost the only sentence in Latvian you may read in this blog, sorry about that, but we try! So: What is Zero Waste? Fascinating, hard, complex answer which would deserve (in my opinion) pages and pages and videos and pages and articles and bibles … Lasīt vairāk →

Here we are: a little space to tell you more about a great experience. Zero Waste. We are two EVS, volunteering for homo ecos: NGO, as part of the project “Green up! 2 “Funded by Erasmus +. We decided to focus on this topic for the next months via this blog. And we wanted to […]

Nereti dzirdēts, ka cilvēks ir pārāk niecīgs pret zemeslodi, lai rosinātu šādas radikālas pārmaiņas. Tomēr izrādās, ka ar cilvēka papildus radītām gāzēm pietiek, lai mainītu līdzsvaru globālajā oglekļa ciklā.

2013.gadā plašākai publikai nezināmais Ioane Teitiota kungs no Kiribati Republikas pieprasīja Jaunzēlandes imigrācijas dienestam atzīt viņu par klimata pārmaiņu bēgli. Teitiota kungs pieprasīja bēgļa statusu, jo pēc legālās termiņuzturēšanās atļaujas beigām vairs nevēlējās atgriezties piesārņotajā un potenciāli bīstamajā dzimtenē.

Antarktikas ledus urbumos iegūto paraugu analīze liecina, ka gan atmosfēras temperatūra, gan CO2 koncentrācija laika gaitā mainās. Turklāt tā salīdzinoši strauji var palielināties arī bez tiešas industriālas ietekmes.

Tas, ka fosilās enerģijas izmantošana veicina klimata pārmaiņas, jau ir zināms vairāk nekā 100 gadus. Pēdējos 25 gadus šo problēmu esam mēģinājuši risināt ANO globālo sarunu procesā, bet visu šo laiku mūsu atkarība no fosilās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir augušas.

Jūras līmenis ceļas. Dažu jūras bruņurupuču ligzdās, kas nav noslīkušas, temperatūra ir paaugstināta un pasaulē nāk tikai mātītes. Bruņurupuču populācijas samazinās, medūzu ēdāju kļuvis mazāk, un okeānos tās dominē pār zivīm...