Pārtikas atkritumi

600 līdz 700 tūkstoši tonnu – tik liels ir iepakojuma kalns, kurš katru gadu rodas Latvijā un veido apmēram trešo daļu no visiem sadzīves atkritumiem. Lai būtu vieglāk iztēloties šī kalna apmēru, iedomāsimies trīs “Gaismas pilis” – tajās ietilptu visi mūsu izmestie maisiņi, pudeles, papīrs, konservu kārbas, kartona pakas un viss pārējais iepakojuma materiāls. Kopējam atkritumu daudzumam ir tendence pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, taču vairākums (89 – 98%) mājsaimniecību radīto atkritumu ir pārstrādājami, reģenerējami, kompostējami vai izmantojami atkārtoti. Viens no piemēriem tam ir pārtikas atkritumi.

Katru gadu atkritumos mēs izmetam aptuveni 333 kilogramus dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga.

Ja ticam Eiropas Komisijas piedāvātajiem aprēķiniem, kas atrodami Report about Food Waste Statistics In Europe, 42% no visiem pārtikas atkritumiem saražo mājsaimniecības un trešdaļa no mājsaimniecībās radītajiem  atkritumiem ir tieši pārtikas aktritumi. Sabojājusies pārtika, kas tiek vienkārši izmesta kopā ar sadzīves atkritumiem, kaitē videi divkārt:
  
Lai saražotu pārtiku, ir nepieciešams ūdens, mēslojums, pesticīdi un liels enerģijas apjoms, kas tiek izniekots, ja pārtika netiek apēsta.
  
Pārtikas atkritumi, kas nonāk izgāztuvēs, pūšanas procesu rezultātā izdala atmosfērā tādas kaitīgas, siltumnīcas efektu veicinošas gāzes kā metāns un citas siltumnīcas efektu veicinošās gāzes un toksiskos blakusproduktus. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka nopērkot un neapēdot pārtikas produktus, tiek lieki iztērēta nauda. Pārtikas atkritumu apjoma samazināšana palīdz ne tikai mazināt to ietekmi uz apkārtējo vidi, bet arī palīdz ģimenēm un mājsaimniecībām ietaupīt naudu un pagatavot veselīgākas, sabalansētākas maltītes saviem bērniem.

Mūsdienu zemkopība un lauksaimniecība patērē lielu apjomu resursu – ūdeni, mēslojumus, pesticīdus, enerģiju, utt., un tai ir liela ietekme uz apkārtējo vidi, piemēram, veicinot eitrofikāciju. Izgāztuvēs esošie pārtikas atkritumi izdala kaitīgas gāzes, visvairāk metāna gāzi. Latvijā izgāztuvēs nonāk 85% organisko atkritumu, kas būtiski atpaliek no Eiropas Savienības standartiem un noteikumiem. Vienkāršākais veids, kā novērst šīs kaitīgās sekas, ir izvairīties no pārtikas atkritumu ražošanas.

Pārtika tiek izmesta atkritumos dažādu iemeslu dēļ. Bieži vien no tā var izvairīties, iepērkoties ar mēru un pareizi uzglabājot pārtiku un tās pārpalikumus. Noteicoša loma pārtikas atkritumu apjoma samazināšanā ir patērētājam. Nelielas izmaiņas ikdienas ieradumos var ievērojami samazināt pārtikas atkritumu apjomu, tādā veidā izvairoties no šo atkritumu potenciālās negatīvās ietekmes uz vidi.

Izvairīšanās no pārtikas atkritumiem sākas ar rūpīgu iepirkšanās plānošanu un gudru rīcību iepērkoties, bet nebeidzas tikai ar prātīgu un ražotāja norādījumiem atbilstošu pārtikas uzglabāšanu. Tā iekļauj arī pārtikas pārpalikumu izmantošanu un ilgtspējīgas iespējas atbrīvoties no tādiem pārtikas atkritumiem, no kuriem nevar izvairīties.

Diemžēl pilnībā no pārtikas atkritumiem izvairīties nevar. Pat tad, ja jūs plānojat un sagatavojat maltītes, cik vien rūpīgi iespējams, un izmantojat pārpalikumus, pilnībā no pārtikas atkritumiem izvairīties nevar. Lai pēc iespējas vairāk samazinātu to ietekmi uz apkārtējo vidi, pastāv ilgtspējīgi veidi, kā atbrīvoties no pārtikas atkritumiem. Mēģiniet ziedot tos dzīvnieku patversmēm un zoodārzam vai kompostējiet tos savā dārzā, lai iegūtu augstvērtīgu augsnes bagātinātāju nākamajos gados.

Pēc ASV Pārtikas un lauksaimniecības aģentūras datiem pasaulē ik gadu zudumā iet aptuveni viena trešdaļa (1,3 miljadri tonnu) pārtikas, sākot ar ražošanu un noslēdzot ar gala patēriņu.

Pusi no pārtikas atkritumiem veido sakņaugi – burkāni, bietes, paprika, kukurūza u.tml. Otrajā vietā ir labība ( ap 30%), pēc tam seko zivis (35%). Vismazāk pārtikas atkritumu rodas no dārzeņu un eļļas sēklu patērēšanas.

Katru gadu bagāto valstu iedzīvotāji rada 222 miljonus tonnu pārtikas atkritumu, kas ir gandrīz tikpat, cik tiek saražots visā Subsahāras Āfrikā kopā (230 miljoni tonnu pa 25 valstīm), kā arī gandrīz puse no visas pasaules ikgadējā izaudzētās labības daudzuma (ap 2,3 miljoniem tonnu).

Eiropā un Ziemeļamerikā viens iedzīvotājs gadā rada no 95 līdz 115 kg pārtikas aktritumu, turpretī Subsahāras Āfrikas, kā arī Dienvid- un Dienvidaustrumāfrikas iedzīvotāji gadā rada tikai 6 līdz 11 kg (http://www.fao.org/save-food/resources/keyfindings/en/ )

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, Latvijā šobrīd tiek pārstrādāti tikai 9% atkritumu, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. „homo ecos:“ un portāla Draugiem.lv 2014. gada septembrī veiktās sabiedrības aptaujas dati rāda, ka 56% aptaujāto (kopumā tika aptaujāts 1071 cilvēks vecumā no 18 līdz 75 gadiem) labprāt šķirotu vairāk, ja vien būtu ērti pieejami šķirošanas laukumi un konteineri, savukārt 52% atzīst, ka labprāt kaut ko darītu, lai iepakojuma daudzumu samazinātu.
Iepakojumu, kas lielākoties tiek izmests kopējā atkritumu kaudzē, vajadzētu samazināt, sašķirot un pārstrādāt atkārtoti. Lai arī Latvijas atkritumu saimniecības piemērošana ērtai šķirošanai vēl tiek veidota, atcerēsimies, ka jau no 2015. gada visā Latvijas teritorijā jābūt nodrošinātai dalītai atkritumu savākšanai un arī mēs, iedzīvotāji, varam veicināt šķirošanu, pieprasot konteinerus savās pašvaldībās vai saviem māju apsaimniekotājiem.

Šobrīd tirdzniecībā brīvi pieejamo vieglās plastmasas maisiņu ietekme uz vidi, īpaši uz jūras floru un faunu, ir pietiekami dokumentēta, tāpēc Eiropas komisija izstrādājusi priekšlikumu direktīvai, kurā pausta prasība līdz 2020. gadam pilnībā aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus un visām dalībvalstīm noteikt saistošus ES līmeņa mērķus samazināt vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu skaitu un par visiem iepirkumu maisiņiem piemērot obligātu maksu. Latvijā vieglās plastmasas maisiņus nepārstrādā, tie nonāk apglabāšanai atkritumu poligonos un kļūst par daļu no lielā iepakojuma.