Pārtikas patēriņš

Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) aprēķiniem, 2015.gadā,  rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kg pārtikas produktu, liela daļa atkritumu rodas pārtikas ražošanas un loģistikas laikā, bet daļa arī sabiedriskajā ēdināšanā. Eiropas Komisijas dati liecina, ka 38 % no visiem pārtikas atkritumiem rodas tieši mājsaimniecībās. Daļa atkritumu tiek atdalīti un fiksēti kā pārtikas atkritumi.

Pārtikas produktu izvēli var noteikt vairāki faktori – katram ēdienam raksturīgā specifiskā garša, kompānija (skolā vai mājās), ar kuru kopā tiek ieturētas maltītes, ģeogrāfiskais izvietojums vai klimatiskie apstākļi. Dažkārt būtiska ir arī iepriekšēja pieredze – slikti pagatavots ēdiens, bērnības traumas (kāds centies piespiest ēst u.tml.). Un pretēji – dažus ēdienus vēlamies ēst nepārtraukti

Pētījumi liecina, ka ēdienu izvēli nosaka vairāki faktori: garša un smarža, emocijas un atmiņas, kā arī simboliskā nozīme.

Emocijas un atmiņas, simboliskā nozīme  – Nereti vecākām paaudzēm ir citi iemīļotie ēdieni, kuri saistās ar notikumiem, pieejamajiem produktiem, tiem ir sentimentāla vērtība. Jauniešiem ēdiens mēdz nebūt tik nozīmīgs, tam ir tikai viena funkcija.

Pēdējo gadu laikā novērojams tā dēvētais “ētiskais pārtikas aspekts”, kas nozīmē lielākas uzmanības pievēršanu pārtikas patēriņam un tā ietekmei uz vidi un klimatu, ņemot vērā, ka ēdiens nav neizsmeļams resurss. Zinātnieki un pārtikas ražotāji aizvien vairāk sāk pievērsties bezaugsnes pārtikas audzēšanas praksēm, kā, piemēram, hidrofoniskie dārzi (http://www.simplyhydro.com/whatis.htm plašāks info par hidrofoniju, varbūt šo var likt pie resursiem) Tāpat notiek gaļas audzēšana laboratorijās. Tās ražošanā netiek radīti videi kaitīgie, siltumnīcas efekta rašanos veicinošie ogļskābās gāzes un slāpekļa oksīda izmeši.