Atkritumu ietekme uz vidi

Atkritumu ietekmi uz vidi nosaka trīs galvenie faktori: to ķīmiskā daba, koncentrācija un sadalīšanās ātrums. Atkritumu saimniecībās izmanto dažādas sarežģītības pakāpes aprēķinu metodes, ar kuru palīdzību var novērtēt atkritumu saimniecību radīto ietekmi un slodzi uz vidi, kas izpaužas kā: dabas resursu noplicināšana; zemes izmantošana (zemes vērtības samazināšanās); klimata pārmaiņas; ozona slāņa noārdīšanās; ūdens un sauszemes ekotoksicitāte; fotoķīmisko oksidantu veidošanās; paskābināšanās; eitrofikācija.

Viens no piemēriem ir ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Saskaņā ar Nacionālo SEG emisiju inventarizācijas ziņojumu, vislielākās SEG emisijas atkritumu saimniecības sektorā rodas tieši no sadzīves atkritumu apglabāšanas izgāztuvēs un arī pēdējo 10 gadu laikā ierīkotajos cieto sadzīves atkritumu poligonos. Latvijā atkritumu noza- res radītais apjoms 2010. gadā sasniedza 5,5 % no kopējā tautsaimniecības nozarēs radītā SEG emisiju apjoma. Salīdzinoši Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstīs atkritumu saimniecības sektora radītā ietekme uz vidi SEG emisiju īpatsvara ziņā 2009. gadā bija tikai 3,2 %. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija “Latvija 2030” paredz piesārņojuma un atkritumu plūsmu samazinā- šanu un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un nosaka, ka 2030. gadā jāpārstrādā vismaz 80 % no sa- vāktajiem atkritumiem.

Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem nosaka stingras prasības bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu apjoma samazināšanai poligonos. Šī direktīva izvirza mērķi ES dalībvalstīm līdz 2016. gadam pakāpeniski samazināt poligonos apglabāto bioloģiski no- ārdāmo atkritumu daudzumu līdz 35 % no 1995. gadā apglabātā daudzuma, taču Latvijai ir dota atkāpe šī mērķa sasniegšanā līdz 2020. gadam. Lai nodrošinātu šī uzdevuma izpildi, ir jāsamazina apglabājamais bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms un jāievieš bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana to rašanās vietās un tie jānovirza no atkritumu apglabāšanas plūsmas, izvēloties, piem., atkritumu kompostēšanu.

Atkritumu apglabāšana poligonos
Latvijā izveidoti desmit atkritumu apsaimniekošanas reģioni: Ziemeļvidzemes, Ventspils, Liepājas, Pierīgas, Zemgales, Malienas, Dienvidlatgales, Austrumlatgales, Piejūras un Vidusdaugavas. Katrā no tiem ir viens sanitārajām prasībām atbilstošs sadzīves atkritumu poligons (izņemot Zemgales reģionu, kurā ir 2 nelieli sadzīves atkritumu poligoni). Šajos poligonos ik gadu tiek apglabāti gandrīz 600 tūkstoši tonnu atkritumu. Vislielākais atkritumu poligons “Getliņi” atrodas Rīgas pilsētā, tajā tiek apglabāta puse no Latvijas nepārstrādātajiem atkritumiem.
Atkritumu poligonos tiek veikta regulāra augsnes un gruntsūdeņu, kā arī gaisa piesārņojuma kontrole un monitorings. Kontrole ir jāturpina arī pēc atkritumu poligonu slēgšanas (atkritumu poligona šūna var būt aktīva vairāk nekā 100 gadus). Taču jāatceras, ka vērtīgie resursi, kas nonākuši atkritumu poligonos, visdrīzāk, ir zuduši un vairs nekad netiks izmantoti.

Atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas
Papildus atkritumu apglabāšanas poligoniem Latvijā darbojas arī atkritumu sadedzināšanas iekārta – Brocēnu cementa rūpnīca “Cemex”. Tajā tiek sadedzināti atkritumi ar augstu siltumspēju, kuri atbilst no atkritumiem iegūtā kurināmā (NAIK) prasībām. Taču atkritumu sadedzināšana var radīt būtisku gaisa piesārņojumu. Daudzās valstīs nevalstiskās organizācijas iestājas pret šīs metodes izmantošanu atkritumu apsaimniekošanā, lai gan no atkritumu sanitarizācijas viedokļa tā ir efektīvāka nekā apglabāšana poligonos.