Elektriskie, elektroniskie un bīstamie atkritumi

Elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) atkritumi ir specifiski nozaru un  mājsaimniecību atkritumi:

  liela izmēra mājsaimniecību iekārtas: ledusskapji, veļasmašīnas, elektriskās krāsnis, plītis, televizori, pļaujmašīnas u. c.
  
maza izmēra mājsaimniecību iekārtas: mikseri, matu fēni, gaisa kondicionieri, pulksteņi, rotaļlietas, instrumenti u. c.
  
informācijas tehnoloģijas un elektrosakaru iekārtas: datori, tālruņi, planšetes u. c.

Ja EEI ir marķēta ar starptautisko simbolu — pārsvītrotu konteineru, šī prece jānodod specializētos savākšanas punktos un to nedrīkst izmest sadzīves atkritumos. EEI savākšanu nereti nodrošina atkritumu apsaimniekotāji, kas noteiktiem apjomiem šo pakalpojumu  piedāvā bez maksas. Dažkārt atkritumu radītājam tie pašam jānogādā uz savai dzīvesvietai tuvāko atkritumu šķirošanas laukumu.

Baterijas, akumulatori, kā arī luminiscentās dienasgaismas un fluorescentās spuldzes satur bīstamas vielas, tādēļ tās nedrīkst izmest sadzīves atkritumos.  Bieži vien izlietotās baterijas un spuldzes iespējams nodot to tirdzniecības vietās. Uzņēmumi, kas tirgo baterijas, akumulatorus un spuldzes, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nodrošina to savākšanu bez maksas noteiktos atkritumu savākšanas punktos.

Nolietotos transportlīdzekļus atkritumu pārstrādātājs izjauc, atdala bīstamās vielas un detaļas (antifrīzi, smēreļļas, akumulatori), kā arī metāliskās un nemetāliskas detaļas. Neizmantojamās pamatkonstrukcijas tiek sagrieztas un sasmalcinātas. Krāsainos metālus nodod tālākai materiālu atguvei, bet organiskos materiālus sadedzina un iegūst siltumu. Nolietotās autoriepas Latvijā tiek sasmalcinātas,  pēc tam tās var izmantot kā kurināmo materiālu cementa ražošanas rūpnīcā. Tas ļauj aizstāt fosilos resursus. Sasmalcinātas sīkos gabaliņos, riepas var izmantot kā starpslāņu segumu atkritumu poligonos.

Azbests ir bīstamo atkritumu veids, kuru agrāk plaši izmantoja būvniecībā tā ugunsdrošības, kā arī termo- un akustiskās izolācijas īpašību dēļ. Taču 20. gs. 70.–80. gados tika atklāts, ka azbesta šķiedras un putekļi, nonākot cilvēka organismā, novājina imūnsistēmu un var izraisīt nopietnas slimības. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem visi azbestu saturošie atkritumi ir droši jāsagatavo transportēšanai un jānogādā uz vienīgo azbestu saturošo atkritumu poligonu Latvijā – Brocēnu novada “Dūmiņiem”. Atsevišķos Latvijas rajonos ir iespēja to izdarīt.

Medicīnas atkritumi rodas ārstniecībā un veselības aprūpē. Liela daļa šo atkritumu ir infekciozi, toksiski un pat bīstami videi un cilvēka veselībai, tāpēc tie jāatdala to rašanās vietā. Dažkārt aptiekas piedāvā iespēju bez maksas nodot medikamentus, kuriem beidzies lietošanas termiņš vai kuri vairs nav derīgi citu iemeslu dēļ. Medicīnas atkritumus pārsvarā sadedzina vai neitralizē speciālās iekārtās, dažkārt to veic arī pati medicīnas iestāde.

Inertie atkritumi, lielākoties, rodas būvniecībā. Ar tiem nenotiek būtiskas fizikālas, ķīmiskas vai bioloģiskas pārmaiņas, tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarē, nerada dzīvības draudus cilvēkam vai apkārtējai videi. Tomēr, neatbilstoši apsaimniekoti, šie atkritumi degradē ainavu. Būvmateriāli, piem., betons, flīzes, ķieģeļi, dakstiņi, keramika, ir sadrupināmi un atkārtoti izmantojami celtniecībā vai autoceļu stiprināšanai.