Kā rodas atkritumi

210 tūkstoši tonnu – tik liels ir iepakojuma kalns, kurš katru gadu rodas Latvijas mājsaimniecībās un veido apmēram trešo daļu no visiem sadzīves atkritumiem. Lai vieglāk iztēloties šī kalna apmēru, iedomāsimies trīs “Gaismas pilis” – tajās ietilptu visi mūsu izmestie maisiņi, pudeles, papīrs, konservu kārbas, kartona pakas un viss pārējais iepakojuma materiāls. Kopējam atkritumu daudzumam ir tendence pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, taču vairākums (89 – 98%) mājsaimniecību radīto atkritumu ir pārstrādājami, reģenerējami, kompostējami vai izmantojami atkārtoti. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, Latvijā šobrīd tiek pārstrādāti tikai 9 % atkritumu, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. „homo ecos:“ un portāla Draugiem.lv 2014. gada septembrī veiktā sabiedrības aptauja rāda, ka 56 % aptaujāto (kopumā tika aptaujāts 1071 cilvēks vecumā no 18 līdz 75 gadiem) labprāt šķirotu vairāk, ja vien būtu ērti pieejami šķirošanas laukumi un konteineri, savukārt 52 % atzīst, ka labprāt kaut ko darītu, lai iepakojuma daudzumu samazinātu.

Kas ir aktritumi un kādas ir galvenās tendences Latvijā?

Mūsdienu patēriņa apmierināšanai ir nepieciešams liels dabas resursu apjoms, un ražošanas procesi rada būtisku gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, tai skaitā atkritumus. Daudzas iegādātās preces ir ar ļoti īsu kalpošanas laiku un jau pēc neilga laika nonāk atkritumu tvertnē.

Pēdējos 10 gados, Latvijā plastmasas atkritumu apjoms ir pieaudzis no 4,8 līdz 11,96 %, papīra un kartona atkritumu apjoms — no 14,5 līdz 18,2 %, savukārt stikla iepakojuma daļa samazinājusies no 13,3 līdz 10,8 % un bioloģisko atkritumu īpatsvars — no 49,5 līdz 38,5 %, bet metāla iepakojuma atkritumu daļa kopējā apjomā svārstījusies no 2,6 līdz 4 %

Viens cilvēks Latvijā gadā rada 333 kg atkritumu, kas ir nedaudz mazāk nekā citur Eiropā — 360 kg. Kopējam radīto atkritumu apjomam ir tendence pieaugt ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu, atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs ir nolēmis vai ir spiests atbrīvoties, jo tā ir zaudējusi savas īpašības vai izmantojuma iespējas. Atkritumus pēc to izcelsmes iedala trijās kategorijās: bīstamie atkritumi, ražošanas atkritumi un mājsaimniecības atkritumi.
Atkritumi tiek klasificēti kā bīstami, ja tie rada negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēku veselību, piem., nonākot uz ādas vai gļotādas, izraisa kairinājumu, iekai- sumu vai rada apdegumus, ja cilvēks tos nejauši ieelpo, apēd vai tie nonāk organismā caur ādu. Tie var radīt apdrau- dējumu, ja tos neatbilstoši uzglabā, pārstrādā vai ar tiem neatbilstoši rīkojas.

Praksē bīstamos atkritumus visbiežāk veido ķīmiskas vielas, kā arī ražošanas atkritumi, kuru sastāvā ir šīs vielas, piem., šķīdinātāju atlikumi, emulsijas, halogēnus saturošas organiskas vielas, kas nav izmantotas par šķīdinātājiem. Bīstamos atkritumus atļauts uzglabāt tikai izturīgā un drošā iepakojumā, uz kura ir jābūt etiķetei ar informāciju par atkritumu veidu, izcelsmi, esošo bīstamo vielu ķīmisko sastāvu, iepakošanas datumu un iepakotāju. Pārvadājot bīstamos atkritumus, tie tiek iepakoti un attiecīgi marķēti, kā arī reģistrēti un uzskaitīti ar bīstamo atkritumu reģistrācijas karti. Latvijā bīstamos atkritumus apglabā bīstamo atkritumu poligonā “Zebrene” Dobeles novadā.

Vairākums (89–98%) mājsaimniecību radīto atkritumu ir pārstrādājami, reģenerējami, kompostējami vai izmantojami atkārtoti, taču Latvijā atkritumu šķirošana un pārstrāde joprojām ir vāji attīstīta un dominē atkritumu apglabāšana atkritumu poligonos. Tāpēc viens no atkritumu apsaimniekošanas galvenajiem mērķiem ir atkritumu apjoma samazināšana un radīto atkritumu atkārtota izmantošana. Ne mazāk svarīgi ir veicināt atkritumu šķirošanu, kompostēšanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai pēc iespējas mazāk atkritumu būtu jāapglabā atkritumu poligonos, kur tie ir neizbēgami zuduši tālākai izmantošanai.

Galvenie  atkritumu  veidi  mājsaimniecību grupā ir virtuves un dārza atkritumi, papīrs un kartons, plastmasa,  stikls,  metāls  un  citi  atkritumi,  kā,  piem., tekstils,  minerāli,  gumija  un  mājsaimniecībās  radītie bīstamie atkritumi. Lielu īpatsvaru kopējā mājsaimniecību atkritumu sastāvā veido būvniecības atkritumi un liela izmēra atkritumi, kā mēbeles un sadzīves priekšmeti. To savākšana parasti tiek organizēta atsevišķā atkritumu plūsmā un nav iepriekš plānojama.