Sadzīves atkritumi

Pirmā prioritāte atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ir radīto atkritumu apjoma samazināšana uzņēmējdarbībā un mājsaimniecībās, ražojot ilgmūžīgus produktus, labojot un atkārtoti izmantojot preces. Latvijā valdība galveno uzmanību līdz šim ir pievērsusi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas centralizētai izveidei, ieviešanai un atkritumu apglabāšanas sistēmas pilnveidošanai — mazo un nelegālo atkritumu izgāztuvju slēgšanai un jaunu atkritumu poligonu celtniecībai.
Pamazām pašvaldībās attīstās dalītas atkritumu savākšanas sistēma. Taču vēl joprojām maz tiek darīts radīto atkritumu apjoma samazināšanā. Diemžēl bieži vien atkritumu apglabāšanas un pārstrādes stratēģijas konkurē ar atkritumu samazināšanas pieeju. Tā, piem., veidojot biošūnas pie atkritumu poligoniem, tiek mazināti stimuli bioloģisko atkritumu apjoma samazinā- šanai, jo poligoni būs ieinteresēti pēc iespējas lielākus bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomus pārstrādāt biogāzē. Līdzīgi arī atkritumu pārstrādes rūpniecība ir ieinteresēta pēc iespējas lielākos pārstrādes apjomos, lai rūpnīcas darbinātu maksimālā noslodzē.

Galveno sadzīves atkritumu iedalījums

Galvenie sadzīves atkritumu veidi ir stikla tara, plastmasa, papīrs un metāls.
Stikla taru iespējams izmantot atkārtoti pat līdz 50 reizēm. Ieviešot depozīta sistēmu, būtu iespējams atkārtoti izmantot pat līdz 90 % stikla pudeļu. Pārējo daļu būtu jāpārstrādā. Tomēr, ne visu stiklu drīkst šķirto vienādi. Logu stiklus, piemēram, nedrīkst ievietot stiklam paredzētajos atkritumu konteineros. Tie jāved uz atkritumu šķirošanas laukumiem.
No izkausētā stikla atkārtoti ražo stikla iepakojumu. To izmanto arī kā pildvielu polimēru materiālos, kā piedevu celtniecības materiālos vai asfalta ražošanā. Izmantojot otrreiz pārstrādātu stiklu, stikla ražošanā nepieciešamās enerģijas patēriņu var samazināt par 30 %.

Plastmasas patēriņš kļūst aizvien lielāks, pateicoties tās unikālajām īpašībām — izturīga, viegla, ilgi kalpo, salīdzinoši lēta un viegli piemērojama dažādam izmantojumam. Plastmasa pamatā tiek ražota no neatjaunojamiem dabas resursiem, taču to ir iespējams otrreizēji pārstrādāt. Ir daudz dažādu plastmasas veidu, tāpēc, lai nodrošinātu tās otrreizēju pārstrādi, uz produktu plastmasas detaļām jābūt norādītam, no kāda materiāla tā izgatavota.  Atgūtos materiālus, pārstrādātus granulās vai pārslās, var izmantot atkārtoti kā izejvielas jaunu produktu ražošanā. Taču jāņem vērā, ka pārstrādātais produkts bieži vien vairs nav tik augstvērtīgs.

Metāla atkritumu un lūžņu pārstrāde ir daudz izdevīgāka nekā metāla ražošana pilna metalurģiskā cikla ietvaros. Ražošanas un sadzīves metāllūžņu pārstrāde ļauj vairākkārtīgi saīsināt ražošanas ciklu un, izmantojot dažādus sakausējumus, iegūt nepieciešamā tipa tēraudu. Pasaulē vissekmīgāk attīstījusies alumīnija pārstrāde, kas galvenokārt, skaidrojams ar alumīnija iepakojuma (metāla skārdenes, konteineri, kārbas, folija) īso kalpošanas laiku un izejmateriālu augsto cenu. Alumīnija ražošanai no otrreizējām izejvielām nepieciešams 23 reizes mazāk elektroenerģijas un 8 reizes mazāk kapitālieguldījumu, nekā ražojot no pirmējām izejvielām — boksītiem.

Samērā lielu īpatsvaru kopējā atkritumu apjomā veido papīrs un kartons. Lai saražotu 1 tonnu biroja papīra, nepieciešamas 3,5 tonnas koksnes, t. i., 12– 14 koki. Savācot 1,3 tonnas makulatūras, var iegūt vienu tonnu biroja papīra, un tas ļauj samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu poligonā apmēram par 4 m3. Iedzīvotājus vajadzētu informēt, ka pārstrādājamas ir ne tikai avīzes, biroja papīrs, kartons un grāmatas, bet arī citi produkti, kuru pamatā ir papīrs — glancēti reklāmas materiāli un žurnāli, aploksnes, sasmalcināti papīri u. c.