Kūdras atradņu analīze
PROJEKTA MĒRĶIS
PROJEKTA GALVENIE REZULTĀTI
- Veikta valstī pieejamās kūdras atradņu un perspektīvo laukumu informācijas kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze un sagatavots pārskats par valstī esošo datu kvalitāti, pieejamību un savstarpējo salīdzināmību.
- Atkarībā no pieejamo datu apjoma un kvalitātes, veikta esošo kūdras atradņu informācijas kvalitatīvā analīze, datu labošana un papildināšana, iegūstot datu pārskatus par kūdras atradņu sadalījumu pēc īpašumtiesībām, zemes lietojuma veidiem, atradņu izstrādes pakāpes (ieguvei izsniegtās licences, izstrādes pakāpes un datu analīzes brīdi (notiek ieguve, nav uzsākta ieguve, rekultivēta teritorija un atsegta teritorija, bet nenotiek izstrāde), kūdras kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem u.c. rādītājiem.(kopējais kūdras daudzums atradnēs, tās sadalījums pēc sadalīšanās pakāpes(maz sadalījusies, vidēji sadalījusies un labi sadalījusies kūdra)
- Apkopota pamatinformācija par iespējamo CO2 emisiju no kūdras atradnēm ietekmi uz vidi pēdējo divdesmit gadu laikā.
- Sagatavots pārskats par kūdras atradņu terminoloģijas lietošanu pasaulē, Eiropas savienības valstīs un Latvijā, izstrādāti priekšlikumi terminoloģijas vienādošanai un vienotai lietošanai normatīvo aktu vidē.
2016. GADA 21. APRĪLĪ BIEDRĪBA ‘HOMO ECOS:” SADARBĪBĀ AR VIDES AIZSARDZĪBAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJU, LATVIJAS NACIONĀLO KŪDRAS BIEDRĪBU UN LATVIJAS KŪDRAS RAŽOTĀJU ASOCIĀCIJU RĪKOJA INFORMATĪVO SEMINĀRU “KŪDRAS PURVI, TO KLASIFIKĀCIJA UN IZMANTOŠANA VALSTS STRATĒĢIJAS PAMATDOKUMENTU SAGATAVOŠANAS KONTEKSTĀ”.
SEMINĀRA MĒRĶIS
SEMINĀRA TĒMAS
Rudīte Vesere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore
Klimata pārmaiņu konfereces Parīzē (COP21) galvenie rezultāti to ietekme uz zemes dzīļu izmantošanas nākotnes prognozēm
Ilze Prūse, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore
Informācija par Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīzes projekta mērķiem, uzdevumiem un rezultātiem
Artūrs Jansons, biedrības “homo ecos:” projekta vadītājs
Informācija par LIFE Restore projekta “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” mērķiem un uzdevumiem
Everita Zaķe-Kļaviņa, Dabas aizsardzības pārvalde, projekta koordinatore
Purvi vēsturiskā skatījumā
Laimdota Kalniņa, Dr. phil., Dr. geogr, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte
Purvi telpisko objektu kategorizācijas teorijā
Jurģis Šķilters, Dr. phil., Latvijas Universitāte
Purvu novērtējums eksosistēmu pakalpojumu kontekstā
Inga Hoņavko, LIFE Ekosistēmu pakalpojumi, projekta vadītāja
Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no kūdras atradnēm un kūdras ieguves rezultātā, uzskaites metožu ietekmes vērtējums un SEG emisiju samazināšanas pasākumi
Andis Lazdiņš Dr. silv., Mg.biol, LVMI Silava
Akadēmiskā terminoloģijā un likumdošana
Oskars Purmalis, Dr.geogr., LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte
No Pūņām līdz Peisiem
Vita Strautniece, LĢIA toponīmikas laboratorijas vadītāja
Kūdras atradņu ģeotelpisko datu kvalitātes, uzturēšanas, aktualizācijas un pieejamības nodrošināšana
Antra Eihenberga, LVĢMC Zemes dzīļu daļas Ģeoloģijas nodaļas ģeoloģijas eksperte
Kūdras resursi un to izmantošanas iespējas
Ingrīda Krīgere, Kūdras ražotāju asociācijas Valdes locekle
Uldis Ameriks, Kūdras ražotāju asociācijas Padomes priekšsēdētājs
Purvu izmantošana lauksaimniecības kultūru audzēšanā
Gundega Sauškina, Latvijas augļkopju asociācijas pārstāvis
Ziņojums 2016. gada dārzkopju konferencei
Dr.sc.ing. Andris Ansis Špats
Purvu nozīme pašvaldību attīstībā
Daiga Feldmane, Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece
Purvu nozīme putnu aizsardzībā
Jānis Ķuze, ornitologs, Latvijas Dabas fonda pārstāvis
Purvu eksosistēmu raksturojums
Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte
Izstrādāta kūdras karjera apmežošanas ekoloģiskais un ekonomiskais efekts
Dagnija Lazdiņa Dr.silv., Mg.biol., Ieva Bebre Bc.silv., LVMI Silava (Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas, kokaugu stādījumu pētniecības radošā grupa)
Semināra prezentācijas: