Pilns projekta nosaukums: “Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā”

Sagatavot Latvijas kūdras atradņu datu apkopojuma pirmreizējo analīzi, kvalitātes izvērtējumu un atbilstību to izmantošanai ilgtspējīgas zemes dzīļu izmantošanas principu izstrādei, vides politikas pamatnostādņu realizācijai un citām stratēģiskajām tautsaimniecības vajadzībām.

1. Veikta valstī pieejamās kūdras atradņu un perspektīvo laukumu informācijas kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze un sagatavots pārskats par valstī esošo datu kvalitāti, pieejamību un savstarpējo salīdzināmību.
2. Atkarībā no pieejamo datu apjoma un kvalitātes, veikta esošo kūdras atradņu informācijas kvalitatīvā analīze, datu labošana un papildināšana, iegūstot datu pārskatus par kūdras atradņu sadalījumu pēc īpašumtiesībām, zemes lietojuma veidiem, atradņu izstrādes pakāpes (ieguvei izsniegtās licences, izstrādes pakāpes un datu analīzes brīdi (notiek ieguve, nav uzsākta ieguve, rekultivēta teritorija un atsegta teritorija, bet nenotiek izstrāde), kūdras kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem u.c. rādītājiem.(kopējais kūdras daudzums atradnēs, tās sadalījums pēc sadalīšanās pakāpes(maz sadalījusies, vidēji sadalījusies un labi sadalījusies kūdra)
3. Apkopota pamatinformācija par iespējamo CO2 emisiju no kūdras atradnēm ietekmi uz vidi pēdējo divdesmit gadu laikā.
4. Sagatavots pārskats par kūdras atradņu terminoloģijas lietošanu pasaulē, Eiropas savienības valstīs un Latvijā, izstrādāti priekšlikumi terminoloģijas vienādošanai un vienotai lietošanai normatīvo aktu vidē.

Pārskats par projektu “Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā.

Purvu izmantošanā mūsdienās ļoti cieši saskaras ekonomiskās un vides aizsardzības intereses. Purvu ekosistēmas Latvijā ir unikālas ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules mērogā, tāpēc, plānojot to izmantošanu un aizsardzību, ir ļoti būtiski panākt vienotu izpratni visām ieinteresētajām pusēm par purvu izmantošanas un aizsardzības problemātiku, raksturojošiem terminiem un aktuālajiem izaicinājumiem saistībā ar valsts ilgtermiņa attīstības mērķiem un klimata pārmaiņu samazināšanu, kā arī pielāgošanos tām.

Semināra atklāšana

Rudīte Vesere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore

Klimata pārmaiņu konfereces Parīzē (COP21) galvenie rezultāti to ietekme uz zemes dzīļu izmantošanas nākotnes prognozēm

Ilze Prūse, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore

Informācija par Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīzes projekta mērķiem, uzdevumiem un rezultātiem

Artūrs Jansons, biedrības “homo ecos:” projekta vadītājs

Informācija par LIFE Restore projekta “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” mērķiem un uzdevumiem

Everita Zaķe-Kļaviņa, Dabas aizsardzības pārvalde, projekta koordinatore

Purvi vēsturiskā skatījumā

Laimdota Kalniņa, Dr. phil., Dr. geogr, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte

Purvi telpisko objektu kategorizācijas teorijā

Jurģis Šķilters, Dr. phil., Latvijas Universitāte

Purvu novērtējums eksosistēmu pakalpojumu kontekstā

Inga Hoņavko, LIFE Ekosistēmu pakalpojumi, projekta vadītāja

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no kūdras atradnēm un kūdras ieguves rezultātā, uzskaites metožu ietekmes vērtējums un SEG emisiju samazināšanas pasākumi

Andis Lazdiņš Dr. silv., Mg.biol, LVMI Silava

Akadēmiskā terminoloģijā un likumdošana

Oskars Purmalis, Dr.geogr., LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte

No Pūņām līdz Peisiem

Vita Strautniece, LĢIA toponīmikas laboratorijas vadītāja

Kūdras atradņu ģeotelpisko datu kvalitātes, uzturēšanas, aktualizācijas un pieejamības nodrošināšana

Antra Eihenberga, LVĢMC Zemes dzīļu daļas Ģeoloģijas nodaļas ģeoloģijas eksperte

Kūdras resursi un to izmantošanas iespējas

Ingrīda Krīgere, Kūdras ražotāju asociācijas Valdes locekle

Uldis Ameriks, Kūdras ražotāju asociācijas Padomes priekšsēdētājs

Purvu izmantošana lauksaimniecības kultūru audzēšanā

Gundega Sauškina, Latvijas augļkopju asociācijas pārstāvis

Ziņojums 2016. gada dārzkopju konferencei

Dr.sc.ing. Andris Ansis Špats

Purvu nozīme pašvaldību attīstībā

Daiga Feldmane, Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece

Purvu nozīme putnu aizsardzībā

Jānis Ķuze, ornitologs, Latvijas Dabas fonda pārstāvis

Purvu eksosistēmu raksturojums

Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte

Izstrādāta kūdras karjera apmežošanas ekoloģiskais un ekonomiskais efekts

Dagnija Lazdiņa Dr.silv., Mg.biol., Ieva Bebre Bc.silv., LVMI Silava (Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas, kokaugu stādījumu pētniecības radošā grupa)

Semināra prezentācijas:

2016. gada 1. septembris – 2017. gada 31.marts

Latvijas Kūdras ražotāju asociācija

Artūrs Jansons
 arturs.jansons@homoecos.lv
 +371 29143115

Latvijas Vides aizsardzības fonds