Latvija - zaļākā valsts pasaulē
2011 - CO2 IZMEŠI

“Latvija šajā pētījumā ir parādījusi labus rezultātus 2008. un 2010. gadā, iegūstot attiecīgi 8. un 21. vietu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm un līdzīgu ienākumu valstīm citur pasaulē, Latvijas sniegums ir vērtējams krietni virs vidējā, kas padara Latviju par vienu no vadošajām valstīm vides snieguma ziņā globālajā mērogā,” atzīst viena no pētījuma autorēm Endžela Hsjū (Angel Hsu), Jēla Universitātes Mežu un vides programmas Doktora grāda kandidāte.
Pētījumā tiek analizēti 25 kritēriji par katru valsti. EPI mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar datos balstītu un empīrisku pieeju vides aizsardzībai, tā palīdzot pamanīt problēmas, izcelt politiskās veiksmes un neveiksmes, identificēt labās prakses piemērus un optimizēt ieguvumus no investīcijām vides aizsardzībā.
Vērtējot Latvijas rezultātus kopumā, mūsu vājākais posms ir vides veselība, turpretī stiprākais – bioloģiskā daudzveidība un labvēlīgā gaisa ietekme uz ekosistēmu. Viens no punktiem, kas licis Latvijai noslīdēt no 8. uz 21. vietu, ir CO2 izmeši.
KO KATRS NO MUMS VAR DARĪT?
26. maijā Vides un reģionālās attīstības ministrijā rīkojām diskusiju “CO2 izmeši – Latvijas iespējas vai drauds?”, kurā viena no pētījuma autorēm Endžela Hsjū diskutēja par CO2 Latvijā ar vietējiem ekspertiem – valsts, pašvaldību, zinātnes, uzņēmumu un NVO pārstāvjiem.
Otrkārt, tā kā mūsu biedrības misija ir aicināt cilvēkus mainīt savus paradumus, lai tie būtu videi draudzīgi, kampaņas ietvaros mēs sniedzam konkrētus ieteikumus, kā katrs no mums var samazināt CO2 izmešus. To mēs varam izdarīt, koriģējot savus pārtikas lietošanas paradumus, izvēloties pēc iespējas videi draudzīgāku transportu, sekojot līdzi sava mājokļa energoefektivitātei, kā arī burtiski vairojot skābekli, proti – stādot augus un kokus.
KĀDS SAKARS GAĻAI AR CO2?
Iespējams, ne visi zina, ka, lai saražotu 1 kg gaļas, kā blakus produkts tiek saražoti 5 kg CO2. Šis ir vidējais aritmētiskais rezultāts, kas iegūts, aprēķinā iekļaujot gan liellopu, gan cūku, gan putnu gaļu, gan dažādus gaļas izstrādājumus.
Ja skatāmies uz atsevišķiem segmentiem, tad CO2, kas tiek izdalīts kā blakus produkts liellopu gaļas iegūšanas procesā, ir vēl iespaidīgāks. Lai saražotu 1 kg liellopu gaļas, kā blakus produkts tiek izdalīti 36,4 kg CO2 ekvivalentas gāzes, mēslojums, kas līdzvērtīgs 340 gramiem SO2, 59 grami fosfātu un tiek patērēti 169 MJ enerģijas. Ja pārrēķinām ikdienā saprotamākās mērvienībās, tiek izdalīts tik pat daudz CO2, cik vidēji izplūst no mašīnas, tai nobraucot 250 km, un ar patērēto enerģijas daudzumu gandrīz 20 dienas varētu dedzināt 100 vatu spuldzīti.
Šajos aprēķinos nav iekļauta fermu infrastruktūras apsaimniekošana un gaļas pārvadāšana, kas patērē vēl divtik enerģijas.
Mūsdienu globalizācijas laikmetā ne gaļa, ne cita veida pārtika vairs netiek ražota kā pirms 20 gadiem. Viss notiek ātrāk, vērienīgāk un globālāk. Lai varētu saražot vairāk, lauki tiek apstrādāti ar pesticīdiem un citām ķīmiskām vielām. Daļa no šiem augiem nonāk mūsu mājās, savukārt lielākā daļa tiek izbaroti industriāli audzētiem mājlopiem gaļas iegūšanai. Pasaulē 70% lauksaimniecības zemes un trešā daļa graudaugu tiek izmantoti tieši šim mērķim, savukārt intensīvi ražota cūkgaļa un putnu gaļa var saturēt pat 14 reižu vairāk pesticīdu kā intensīvi ražoti augļi.
Domājams, nevienam nav šaubu, ka šobrīd arī Latvijā dominē patērētāju sabiedrības vērtības. No vienas puses, ilgtermiņā tam ir iznīcinoša ietekme uz vidi un tās resursiem, tāpēc ka patērēšanas filozofija pēc savas būtības ir destruktīva, jo balstās uz patvaļīgu pieņēmumu, ka resursi ir neizsmeļami. No otras puses, mums kā patērētājiem ir būtiska ietekme uz ražotājiem. Tas, ko mēs izvēlamies un ko neizvēlamies, ietekmē uzņēmumus vistiešākajā veidā. Gudri patērētāji veido ne tikai savus paradumus, bet ietekmē arī to, kā un kas tiek vai netiek ražots un pārdots.
26. maijā notikušajā diskusijā Jēla Universitātes eksperte Endžela Hsjū sniedza vairākus vērtīgus padomus Latvijai, lai tā patiešām kļūtu par zaļāko valsti pasaulē – ne tikai dažādos reitingos, bet arī dzīvē.
ĪSTENOTIE PROJEKTI
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009

