“Environmental Performance Index” (EPI) ir kvantitatīvs pētījums, kas seko nacionālajiem vides rezultātiem, lietojot labākos pieejamos datus. Pētījums tiek veikts jau ilgāku laiku, taču tieši 2008. un 2010. gados publicētie rezultāti ļoti detalizēti ir apskatāmi internetā.

“Latvija šajā pētījumā ir parādījusi labus rezultātus 2008. un 2010. gadā, iegūstot attiecīgi 8. un 21. vietu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm un līdzīgu ienākumu valstīm citur pasaulē, Latvijas sniegums ir vērtējams krietni virs vidējā, kas padara Latviju par vienu no vadošajām valstīm vides snieguma ziņā globālajā mērogā,” atzīst viena no pētījuma autorēm Endžela Hsjū (Angel Hsu), Jēla Universitātes Mežu un vides programmas Doktora grāda kandidāte.

Pētījumā tiek analizēti 25 kritēriji par katru valsti. EPI mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar datos balstītu un empīrisku pieeju vides aizsardzībai, tā palīdzot pamanīt problēmas, izcelt politiskās veiksmes un neveiksmes, identificēt labās prakses piemērus un optimizēt ieguvumus no investīcijām vides aizsardzībā.

Vērtējot Latvijas rezultātus kopumā, mūsu vājākais posms ir vides veselība, turpretī stiprākais – bioloģiskā daudzveidība un labvēlīgā gaisa ietekme uz ekosistēmu. Viens no punktiem, kas licis Latvijai noslīdēt no 8. uz 21. vietu, ir CO2 izmeši.

Šajā sociālajā kampaņā mēs nolēmām runāt par CO2 izmešiem Latvijas kontekstā. Pirmkārt, vēlējāmies izpētīt, kā tas nākas, ka tieši CO2 izmeši ir viens no Latvijas vājajiem punktiem un 8. vietas zaudējuma iemesliem. Latvijā ir ļoti maz rūpnīcu, cilvēku skaits samazinās, jo aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas emigrēt un galu galā – mēs pat pārdodam CO2 kvotas citām valstīm!

26. maijā Vides un reģionālās attīstības ministrijā rīkojām diskusiju “CO2 izmeši – Latvijas iespējas vai drauds?”, kurā viena no pētījuma autorēm Endžela Hsjū diskutēja par CO2 Latvijā ar vietējiem ekspertiem – valsts, pašvaldību, zinātnes, uzņēmumu un NVO pārstāvjiem.

Otrkārt, tā kā mūsu biedrības misija ir aicināt cilvēkus mainīt savus paradumus, lai tie būtu videi draudzīgi, kampaņas ietvaros mēs sniedzam konkrētus ieteikumus, kā katrs no mums var samazināt CO2 izmešus. To mēs varam izdarīt, koriģējot savus pārtikas lietošanas paradumus, izvēloties pēc iespējas videi draudzīgāku transportu, sekojot līdzi sava mājokļa energoefektivitātei, kā arī burtiski vairojot skābekli, proti – stādot augus un kokus.

No 23. maija Rīgā un vairākās citās Latvijas pilsētās bija redzami vides plakāti, kas aicināja cilvēkus “ēst mazāk gaļu, braukt ar riteni, siltināt māju un iestādīt koku”. Par divriteni, mājas siltināšanu un kokiem ir dzirdēts jau daudzkārt, taču domājams, ne vienu vien izbrīna gaļas pieminēšana CO2 kontekstā.

Iespējams, ne visi zina, ka, lai saražotu 1 kg gaļas, kā blakus produkts tiek saražoti 5 kg CO2. Šis ir vidējais aritmētiskais rezultāts, kas iegūts, aprēķinā iekļaujot gan liellopu, gan cūku, gan putnu gaļu, gan dažādus gaļas izstrādājumus.

Ja skatāmies uz atsevišķiem segmentiem, tad CO2, kas tiek izdalīts kā blakus produkts liellopu gaļas iegūšanas procesā, ir vēl iespaidīgāks. Lai saražotu 1 kg liellopu gaļas, kā blakus produkts tiek izdalīti 36,4 kg CO2 ekvivalentas gāzes, mēslojums, kas līdzvērtīgs 340 gramiem SO2, 59 grami fosfātu un tiek patērēti 169 MJ enerģijas. Ja pārrēķinām ikdienā saprotamākās mērvienībās, tiek izdalīts tik pat daudz CO2, cik vidēji izplūst no mašīnas, tai nobraucot 250 km, un ar patērēto enerģijas daudzumu gandrīz 20 dienas varētu dedzināt 100 vatu spuldzīti.

Šajos aprēķinos nav iekļauta fermu infrastruktūras apsaimniekošana un gaļas pārvadāšana, kas patērē vēl divtik enerģijas.

Mūsdienu globalizācijas laikmetā ne gaļa, ne cita veida pārtika vairs netiek ražota kā pirms 20 gadiem. Viss notiek ātrāk, vērienīgāk un globālāk. Lai varētu saražot vairāk, lauki tiek apstrādāti ar pesticīdiem un citām ķīmiskām vielām. Daļa no šiem augiem nonāk mūsu mājās, savukārt lielākā daļa tiek izbaroti industriāli audzētiem mājlopiem gaļas iegūšanai. Pasaulē 70% lauksaimniecības zemes un trešā daļa graudaugu tiek izmantoti tieši šim mērķim, savukārt intensīvi ražota cūkgaļa un putnu gaļa var saturēt pat 14 reižu vairāk pesticīdu kā intensīvi ražoti augļi.

Domājams, nevienam nav šaubu, ka šobrīd arī Latvijā dominē patērētāju sabiedrības vērtības. No vienas puses, ilgtermiņā tam ir iznīcinoša ietekme uz vidi un tās resursiem, tāpēc ka patērēšanas filozofija pēc savas būtības ir destruktīva, jo balstās uz patvaļīgu pieņēmumu, ka resursi ir neizsmeļami. No otras puses, mums kā patērētājiem ir būtiska ietekme uz ražotājiem. Tas, ko mēs izvēlamies un ko neizvēlamies, ietekmē uzņēmumus vistiešākajā veidā. Gudri patērētāji veido ne tikai savus paradumus, bet ietekmē arī to, kā un kas tiek vai netiek ražots un pārdots.

26. maijā notikušajā diskusijā Jēla Universitātes eksperte Endžela Hsjū sniedza vairākus vērtīgus padomus Latvijai, lai tā patiešām kļūtu par zaļāko valsti pasaulē – ne tikai dažādos reitingos, bet arī dzīvē.