Ticiet vai nē, bet mēs ik katrs esam saistīti ar Baltijas jūru. Varētu pat teikt, ka tā ik dienas ir mūsu ūdens glāzē. Mūsu izvēļu sekas neredzamā veidā sasniedz Baltijas jūras plašos ūdeņus. Savukārt Baltijas jūras stāvoklis netieši ietekmē to, ko redzam sev apkārt pilsētās, pļavās, mežos un citur Latvijā. Ja mēs Latviju gribam veidot kā zaļu un ilgtspējīgu valsti, Baltijas jūru nedrīkstam atstāt novārtā.

Saskaņā ar Jēla Universitātes veikto pētījumu Environmental Performance Index (EPI)*, Latvija 2012.gadā ir otrā zaļākā valsts pasaulē. Tas ir labs rādītājs, kas Latviju izceļ kā dabas resursiem bagātu valsti ar augstu vides kvalitāti. Mums tiešām ir ar ko lepoties – tīrs gaiss un dzeramais ūdens, brīnišķīgi meži un citur Eiropā reti sastopamas dzīvnieku un augu sugas, kā arī viens no augstākajiem zaļās enerģijas rādītājiem Eiropā. Kā Latvijas stiprās puses tiek vērtētas biodaudzveidība, ekosistēmu kvalitāte, gaisa kvalitāte, mežu pārklājums. Mūsu vājās vietas savukārt ir iekštelpu gaisa piesārņojums, zivju resursu izsīkums, kā arī klimata pārmaiņu rādītāji (CO2 piesārņojums). Lai gan pētījums visaptveroši aplūko daudzus būtiskākos vides kvalitātes rādītājus, ir jomas, kas, lai gan būtiski raksturo vides stāvokli, tomēr pētījumā nav ietvertas. Piemēram, pētījumā datu trūkuma dēļ nav aplūkotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un sašķiroto atkritumu daudzums, nav skatīts radioaktīvais piesārņojums un valstīm blakus esošo jūru un okeānu ķīmiskais piesārņojums.

2012. gada kampaņai “Latvija – zaļākā valsts pasaulē?” kā galveno varoni esam izvēlējušies Baltijas jūru. Šobrīd jūra ir kritiskā stāvoklī gan ķīmiskā, gan industriālā piesārņojuma dēļ, un bez mūsu palīdzības un līdzdalības tā drīz vien var kļūt par piesārņotāko jūru pasaulē. Mūsu kampaņas mērķis ir uzskatāmi parādīt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs ir nesaraujami saistīts ar Baltijas jūru, un ka tieši mūsu ikdienas izvēles nosaka to, kāda Baltijas jūra būs nākotnē.

2012. GADA SOCIĀLĀS KAMPAŅAS “LATVIJA-ZAĻĀKĀ VALSTS PASAULĒ” IETVAROS:

   sadarbībā ar Saulkrastu, Nīcas un citām pašvaldībām rīkojām neformālas “Brokastis Baltijas jūrai” vides organizāciju, pašvaldību un mediju pārstāvjiem ar mērķi dalīties labās pieredzes stāstos par to, kā varam rūpēties par Baltijas jūru;

   organizējām informējošus un izglītojošus pasākumus Saulkrastu un Nīcas pašvaldību jauniešiem;

   par Baltijas jūru stāstījām tradicionālajos un sociālajos medijos (vairāk meklē mūsu twitter, facebook un draugiem.lv lapās!);

   izvietojām vides plakātus ar aicinājumu ikvienam iesaistīties Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanā.

*EPI ir kvantitatīvs pētījums, kas seko nacionālajiem vides rezultātiem, lietojot labākos pieejamos datus. Pētījums tiek veikts jau ilgāku laiku, un tā rezultāti detalizētā veidā apskatāmi pētījuma mājaslapā. Pētījumā tiek analizēti 25 kritēriji par 132 valstīm, un katru gadu pētījums tiek pilnveidots un uzlabots, papildinot to ar jauniem datiem un informāciju.