Latvija - zaļākā valsts pasaulē
Latvijā nav precīzu aprēķinu, cik daudz pārtikas iedzīvotāji izmet atkritumos. Datu trūkuma galvenais iemesls ir nesakārtotā organisko atkritumu apsaimniekošana – lielākajai daļai iedzīvotāju netiek dota iespēja šķirot t.s. virtuves atkritumus, līdz ar to atkritumu apsaimniekotāji nevar atbildēt uz jautājumu – cik? Tomēr, ja ticam Eiropas Komisijas piedāvātajiem aprēķiniem, kas atrodami Bio Food Waste Report, 42% no visiem pārtikas atkritumiem rada tieši mājsaimniecības, tas ir – ikviens no mums. Katru gadu atkritumos mēs izmetam aptuveni 30 kilogramus dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga.
Sabojājusies pārtika, kas tiek vienkārši izmesta kopā ar sadzīves atkritumiem, kaitē videi divkārt:
Lai saražotu pārtiku, ir nepieciešams ūdens, mēslojums, pesticīdi un liels enerģijas apjoms, kas tiek izniekots, ja pārtika netiek apēsta.
Pārtikas atkritumi, kas nonāk izgāztuvēs, pūšanas procesu rezultātā izdala atmosfērā tādas kaitīgas, siltumnīcas efektu veicinošas gāzes kā metāns un citus toksiskos blakusproduktus. Ne mazāk svarīgi, nauda, kas tiek iztērēta nopērkot un neapēdot pārtikas produktus, ir slogs mājsaimniecības budžetam.