Latvija - zaļākā valsts pasaulē

ZAĻĀ LATVIJA

Mēs lepojamies dzīvot zaļā valstī! Jēla Universitātes Environmental Performance Index pētījums apliecina, ka patiešām Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Lai arī mēs paši par to vairāk aizdomātos un novērtētu, biedrība “homo ecos:” 2010.gadā sāka īstenot sociālo kampaņu “Latvija – zaļākā valsts pasaulē”. Kampaņā pievērsām uzmanību Latvijas vides veselības stiprajām un vājajām pusēm, lai mudinātu cilvēkus mainīt ikdienas paradumus un lai Latvija kļūtu par zaļāko valsti pasaulē.

LATVIJAS SPĒKS UN VĀJUMS

LATVIJAS STIPRĀS PUSES

   Mežu kvalitāte un daudzums (100%)

   Gaisa kvalitāte (100%)

   Ozona kvalitāte (100%)

   Ūdens kvalitāte un pieejamība (neliels kritums, no 96% uz 91%, salīdzinot ar 2009)
LATVIJAS VĀJĀS PUSES

   CO2 un citu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmeši (109. vieta, un te mums ir kritums no 2008. gada 93% uz 55% 2010. gadā no mērķa)

   Jūras kvalitāte un aizsardzība (2010. gadā esam 122. vietā)

   Zemkopības radītais piesārņojums (122. vieta)

   Slāpekļa oksīdu un citu ozonu bojājošo gāzu izmeši (50% – 55% no mērķa)

AR KO VARAM LEPOTIES

  1. 100% labvēlīgs pilsētvides gaisa piesārņojuma līmenis. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas norādēm gaisa piesārņojumam jābūt mazākam par 20 μg/m3 (mikrogramiem uz kubikmetru), Latvijā tie ir 15,6 mikrogrami. Tas ir vēl labāk nekā rekomendē PVO!
  2. 100% labvēlīgs ekosistēmas ozona stāvoklis. Ozons ietekmē fotosintēzes procesus, saskaņā ar ekspertu vērtējumu, Latvijā ozona ietekme ir 100% labvēlīga.
  3. Latvijā ūdens netiek izlietots pārmērīgā daudzumā. Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) uzstādījumu, ja tiek izmantots mazāk kā 40% atjaunojamo ūdens resursu, tad nepastāv ūdens stress.
  4. Latvijā tiek aizsargāti vismaz 10% biomu teritoriju, kas nodrošina ļoti labu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.
  5. 98% Latvijas iedzīvotāju ir pieejams labas kvalitātes dzeramais ūdens. Pilsētvidē tie ir 100% iedzīvotāju.

ZEMES LIETOŠANA

No 64,6 tūkst. km2 lielās Latvijas teritorijas lielākās platības aizņem meži un lauksaimniecības zemes. To kopējais īpatsvars ir bijis samērā pastāvīgs pēdējo sešdesmit gadu laikā – mazliet vairāk nekā 80%.

MEŽU EKOSISTĒMU DAUDZVEIDĪBA

Pēdējo gadu laikā Latvijas mežu platība nav samazinājusies!

Meži klāj 44,1% Latvijas teritorijas. Dažādie augsnes un hidroloģiskie apstākļi līdztekus ekstensīvai mežsaimniecībai ir radījuši lielu meža tipu daudzveidību. Vairāk nekā pusi aizņem meži sausās minerālaugsnēs. Apmēram 1/4 mežu kopplatības aizņem mitrie meži, kas vairumā Eiropas valstu ir gandrīz iznīcināti.

PURVU EKOSISTĒMU DAUDZVEIDĪBA

Kopējā purvu platība Latvijā aizņem 9,9% no teritorijas.

Atsevišķas augu un dzīvnieku sugas, ieskaitot pēcledus laikmeta reliktus, atrodamas tikai purvos. No retām un izzūdošām augu sugām var minēt dižās aslapes (Cladium mariscus), parastās purvmirtes (Myrica gale), pundurbērzus (Betula nana), mellenāju kārklus (Salix myrtilloides).

LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMJU EKOSISTĒMU DAUDZVEIDĪBA

Lauksaimniecības zemes aizņem 39% Latvijas teritorijas. Īpaši nozīmīgas ir pļavas, kas veidojušās ilgstošas apsaimniekošanas gaitā.

Pļavās sastop apmēram 40% aizsargājamo augu sugu. Pagaidām zemā lauksaimniecības intensitāte ir labvēlīga daudzām putnu sugām. Pašreiz Latvijā ligzdo vairāk nekā 10 tūkstošu balto stārķu (Ciconia ciconia) pāru. Tāpat turpina pieaugt griežu (Crex crex) skaits, kas novērtēts 26-38 tūkstošu pāru.

EZERU EKOSISTĒMU DAUDZVEIDĪBA

Latvijā ir 2256 ezeri ar kopējo platību 1000 km2. Vislielākā sugu, īpaši ūdensputnu, daudzveidība ir seklajos piekrastes lagūnezeros.

Engures ezers un tā apkārtne ir viena no ar floru un faunu bagātākajām Latvijas teritorijām. Tur aug 800 ziedaugu un paparžaugu sugas, no tām 40 ir retas un aizsargājamas. Engures ezera apkaimē ligzdo vismaz 30 retas, citur Eiropā apdraudētas putnu sugas. Lubānas ezers un zemiene ir viens no nozīmīgākajiem iekšzemes mitrāju kompleksiem Baltijā.

UPJU EKOSISTĒMU DAUDZVEIDĪBA

Latvijā ir 12,4 tūkst. upju ar kopējo garumu 38 tūkst. km. Latvija ir viena no Baltijas jūras reģiona valstīm, kurā saglabājušās lašu (Salmo salar) nārsta vietas.

No lielākajā Eiropas daļā apdraudētajām zīdītājdzīvnieku sugām Latvijas upēs sastopamas stabilas bebru (Castor fiber) un ūdru (Lutra lutra) populācijas.

JŪRAS KRASTA EKOSISTĒMU DAUDZVEIDĪBA

Rīgas jūras līcis un Irbes jūras šaurums ir starptautiskas nozīmes ūdensputnu ziemošanas vietas, kur rudens – ziemas periodā kopējais putnu skaits pārsniedz 2 miljonus.

PIEKRASTES ZONAS EKOSISTĒMU DAUDZVEIDĪBA

Latvijas piekrastes ūdeņi nav bagāti ar zivju sugām, taču Baltijas jūras endēmiskās zivju sugas, lucīšu (Zoarces viviparus), Rīgas līča populācija ir vislielākā Austrumbaltijā.

SUGU DAUDZVEIDĪBA

Kopā Latvijā reģistrētas ap 27,7 tūkst. augu un dzīvnieku sugu, 907 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Patiesais sugu skaits varētu būt vairāk nekā 30 tūkst.

Vairākām Eiropā vai pat visā pasaulē apdraudētām putnu un zīdītāju sugām Latvijas populācijas veido ievērojamu daļu no sugas kopējā indivīdu skaita. Tādas sugas ir melnie stārķi (Ciconia nigra), griezes (Crex crex), mazie ērgļi (Aquila pomarina), baltmuguras dzeņi (Picoides leucotos), dzērves (Grus grus), bebri (Castor fiber), ūdri (Lutra lutra), vilki (Canis lupus), lūši (Lynx lynx).

KO VARAM DARĪT

Nenoliedzami, būtisku ieguldījumu tajā, lai Latvija kļūtu par zaļāko valsti pasaulē, var sniegt tieši valdība un uzņēmēji. Valdība – uzlabojot normatīvo bāzi, savukārt uzņēmēji – ražošanas procesā lietojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Biedrība “homo ecos:” uzskata, ka mēs par zemu novērtējam pašu iespējas ietekmēt procesus. Kā atzīst sociālantropologi, patlaban mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā. Taču tam ir arī gaišā puse – ne tikai uzņēmumi, izmantojot dažādus mārketinga rīkus, var ietekmēt mūsu paradumus, arī mēs varam ietekmēt ražotājus – balsojot ar savu maku. Citiem vārdiem, izvēloties ko pirkt.

“Ja pirms 20 – 30 gadiem valstis lepojās ar savu ražošanas potenciālu, tad mūsdienās gandrīz katra valsts, katra pilsēta un katra kompānija vispirms cenšas savā vizuālajā tēlā ielikt vismaz zaļu “lapiņu”, ja ne izklāstu par videi draudzīgu rīcību. Šīs izmaiņas ir praktiski neapgāžamas,” stāsta sociālantropologs Viesturs Celmiņš, “Kaut gan cilvēki mēdz nosmīnēt, šajā sacensībā Latvija ir neticami labā pozīcijā: daba Latvijā ir viena no tīrākajām un daudzveidīgākajām visā pasaulē. Un šādu tēlu nepieciešams uzturēt gan ikdienas rīcībā, gan kopīgā identitātes veidošanā.Turklāt ir skaidrs, ka, runājot, par vides kvalitāti, “valdība” nav pie vainas. Apkārtējās vides godību vai postu veido katrs Latvijas iedzīvotājs. Mazas ikdienas izvēles “gāž lielu vezumu”, jo Latvijas sabiedrībā dabai draudzīga dzīvošana ir vēl tikai pirmsākumos. Lēnā garā izvēloties tērēt gudrāk un piesārņojot mazāk, mēs paši radām videi draudzīgu kultūru, patiesībā – vienīgo iespējamo nākotnes kultūru.”

IZVĒLIES VIDEI DRAUDZĪGUS TĪRĪŠANAS LĪDZEKĻUS!

Tik bieža žilbinoši baltu tualetes podu, izlietņu un dušu premjera TV ekrānos agrākajās desmitgadēs Latvijā nav piedzīvota. Taču arī Baltijas jūra agrākajās desmitgadēs nav bijusi tik netīra. EPI nebūt nav vienīgais pētījums, kas to ziņo. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem mūsu jūra ir atzīta par vienu no netīrākajām jūrām pasaulē.
Pirmie soļi jau ir sperti – no 2010. gada jūnija Latvijā vairs nedrīkstēs tirgot tīrīšanas līdzekļus, kuru sastāvā ietilpst fosfāti. Fosfātu nonākšana jūrā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Baltijas jūras gultnē vairs nav skābekļa – tas nozīmē, nav arī dzīvības. Kas savukārt nozīmē gan nopietnu barības ķēdes ietekmēšanu, gan kaitējumu mūsu pašu un mūsu bērnu veselībai.
Kā uzskata biedrības “homo ecos:” eksperte, Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Dr. ķīm. Rita Poikāne, mums vajag atteikties arī no to tīrīšanas līdzekļu lietošanas, kuru sastāvā ietilpst hlors.
“Ļoti daudzi hlororganiskie savienojumi, piemēram, dioksīni, ir toksiski. Šie hlororganiskie savienojumi ir samērā stabili, vidē nesadalās nemaz vai sadalās lēni, turklāt tie viegli šķīst taukos un viegli uzkrājas gan organismā, gan barības ķēdē. Ar katru nākamo barības ķēdes posmu palielinās to daudzums, diemžēl tie ir grūti izvadāmi no organisma. Šie savienojumi ir kancerogēni, mutācijas izraisoši un var tieši ietekmēt gan mūsu, gan mūsu bērnu veselību,” skaidro eksperte.

LIETO VIDEI DRAUDZĪGAS LIETAS!

24. aprīlī visa Latvija piedalījās Lielajā Talkā. Emocionāls pacēlums, prieks, un daudz sakoptāka Latvija. Taču no otras puses – ja mēs paši nemestu zemē tukšās plastmasas pudeles, vienreizējās lietošanas lietas un plastmasas maisiņus… varbūt nemaz nebūtu ko tīrīt? Vai arī – ja, braucot piknikā, mēs pārtiku būtu ielikuši nevis plastmasas, bet gan bioplastmasas traukos un maisiņos, un pēc ēšanas ierakuši zemē – arī tad nebūtu ko tīrīt. Atšķirībā no plastmasas, kas sadalās vidē tikai pēc 500 gadiem, bioplastmasa komposta apstākļos sadalās jau dažu mēnešu laikā.Biedrības “homo ecos:” eksperte, LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras profesore Dr. habilit. sc. ing. Lija Dukaļska ir veikusi vairākus pētījumus par biodegradējamo materiālu lietošanu pārtikas nozarē un atzīst, ka tiem ir vairākas vērtīgas īpašības: “Piemēram, viens no pēdējiem mūsu pētījumiem bija par biomateriāla PLA lietošanu svaigu minimāli pārstrādātu burkānu iepakojumam. Mums izdevās saglabāt burkānu uzglabāšanas laiku līdz 10 dienām, tas ir ilgāk, kā lietojot konvencionālos iepakojuma materiālus.” Eksperte atzīst, ka biomateriāli ir dārgāki, taču uzskata, ka “pamazām ražotājus vajadzētu pie tā pieradināt”.

VIŅI DARA TĀ

ŠEILA.APĢĒRBS
ĒD MAZĀK GAĻAS!
BRAUC AR RITENI!
SILTINI MĀJU!

Tukšas plastmasas ūdens pudeles pirms izmešanas vienmēr saspiežu murskulī. Tad rūpīgi iemetu miskastē. Lietoju kokvilnas kabatas lakatiņus, nevis vienreiz lietojamās papīra salvetes. Bērniem un mazbērniem mācu gružus mest speciālās vietās. Ūdeni filtrēju un atkaļķoju ar speciālas iekārtas palīdzību. Jau desmito gadu katru pavasari tīrām Ķīpsalas apkārtni. Lepojos, ka sieva brauc tikai un vienīgi ar velosipēdu.

Māris Gailis uzņēmējs

Ikdienā ģimenē lietojam videi draudzīgus kosmētikas līdzekļus, piemēram, zobu pastas un šampūnus. Pēc lietošanas no plastmasas pudelēm izspiežam gaisu un kompaktā veidā nogādājam tās atbilstošos konteineros. Nemetam atkritumus ne ceļa malās, ne mežos.

Artis Nīmanis dizaineris

Mana individuālā ekoloģija sākas ar attieksmi pret cilvēkiem un pašam pret sevi. Nenodarīt pāri otram, mīlēt ikvienu… Ar to arī viss sākas un beidzas. Mīlošs cilvēks ir uzmanīgs, iejūtīgs un izprotošs pret visu, tas nespēj un nevēlas nodarīt pāri citam, lai kas tas ari būtu. Tāds cilvēks spēj salāgot savas vitālās vajadzības un nekrīt alkatībā, pārmērībās, resursu pārtēriņā.

Valts Kleins fotogrāfs

Nomainījām dzīvokli uz mazāku un izremontējām, lai izvairītos no liekiem siltuma zudumiem. Apkures sistēma ļauj pazemināt temperatūru darba un nakts laikā. Karstais ūdens, kura temperatūru varam regulēt, nav vis karsts, bet gan silts. Ledusskapis ir neliels, tajā stāv pārtika tikai dažām dienām. Ekonomiskās spuldzes ir telpās, kurās gaisma nepieciešama ievērojamu laika sprīdi un mazjaudīgas kvēlspuldzes telpās, kur gaisma nepieciešama tikai īsu brīdi.
Auto lietojam tikai tad, kad ir nepieciešamība un tā nerodas katru dienu. Bieži braucam ar velosipēdu. Rīgas centrā pārvietojamies tikai kājām un, jo gan darbs, gan dzīvoklis atrodas centrā, reizēm auto stāv nelietots nedēļām. Pirms braukšanas pārliecināmies, ka ceļš būs īsākais iespējamais, lai maldoties netiktu tērēti resursi.
Veļas mazgāšanai lietojam veļas pulvera koncentrātu, kuru liekam tieši tik daudz, cik nepieciešams un temperatūru uzstādām minimālo iespējamo. Nelietojam veļas žāvētāju, bet nesam veļu žūt uz mājas bēniņiem.

Brīvdienu izklaide bieži ir pastaiga purvā, nevis lidojums uz īsu brīdi palūkoties uz Eiropu. Ikgadējo brīvdienu ceļojumos dodamies ar savu auto, ņemot vērā, ka lidmašīnas ievērojami vairāk piesārņo atmosfēru. Ziemā dodamies uz sniega atpūtas vietām, jo tās ir tuvāk.

Izvairāmies no pārtikas, kura vesta pārlieku tālu, tajā skaitā no Ķīnas precēm vispār. Izvairāmies no tādu lietu pirkšanas, bez kurām iespējams iztikt (krāšļi, papīra dvieļi, dezodoranti, gaļa, pārtikas pusfabrikāti, cukurdzērieni, pudeļu ūdens, vienreizējie skuvekļi aizstāti ar bārdas nazi, tamlīdzīgi.

Šeila modes māksliniece

Droši vien, ka tādas lietas kā “nemēsloju ne mežā, ne laukā, saplacinu iepakojumus, eju uz veikalu ar auduma vai papīra maisiem un aizejot izslēdzu gaismu arī kafejnīcu tualetēs” nav vērts pieminēt kā īpašu sasniegumu, jo tas man šķiet tikpat elementāri, kā nomazgāt rokas. No uzkopšanas sfēras: lietoju tikai koncentrētus šķidros eko mazgājamos līdzekļus minimālos daudzumos pie minimālajām temperatūrām, traipus tīru ar žults ziepēm, veļu mīkstinu ar skābinātu ūdeni un iedarbinu tikai maksimāli piepildītu veļas mašīnu. Negludinu. Sava suņa kakas savācu bioplastmasas maisiņos.
Piknikoju ar bioplastmasas ēdamtraukiem vai vispār ņemu līdzi parastos virtuves traukus, kurus pēc tam nomazgāju un lieku plauktā. Rakstīšanai un drukāšanai lietoju otrreizpārstrādāto brūngano papīru – ja kas, manas meitas klases audzinātāja ir ļoti priecīga saņemt uz šī papīra rakstītas kavējuma zīmes: viņai tās šķiet īpašas un skaistas. Regulāri un spītīgi cīnos ar lielveikalu pārdevējām, lai viņas man nebāž preci sīkajos plastmasas maisiņos – nez kāpēc viņas domā, ka zeķītes un kārumsieriņus obligāti jāsastūķē pa atsevišķiem maisiņiem.
Man ir duša, kas taupa ūdeni – sākumā bija grūti pierast pie lietus tipa ūdens strūklas, bet nu jau vairs pēc izšķērdīgā ūdenskrituma neilgojos. Cenšos ēst vietējo pārtiku, pēc iespējas atbilstošu sezonai. Un vairāk ne tāpēc, lai atbalstītu Latvijas ražotāju, bet gan pārsvarā tāpēc, ka tā nav vesta no tālienes, patērējot bio u.c. resursus. Visgrūtāk ir atteikties no ūdens plastmasas pudelēs, kaut arī labi zinu, ka no mana krāna ir tikpat labs un pavisam garšīgs.

Lietoju brīvi turētu vistu olas un gaļu, dārzeņus cenšos iegādāties tikai no eko saimniecībām. Kad man būs mazbērni, es mēģināšu ieskaidrot viņu saprātīgajiem vecākiem, ka jālieto autiņi vai vismaz bio-autiņbiksītes. Ja kas, biopaketes un tamponi ir ļoti kvalitatīvi un pieejami.
Ak, jā – ļoti cenšos neapkrauties ar liekām parpalām, jo tieši apģērba ražošana patērē milzu resursus un mūsu mājas tāpat jau ir pārbāztas ar galantēriju. Šajā jomā man, protams, klājas visšvakāk, jo laiku pa laikam dikti jau nu gribas kādu neracionālu jaunu drēbīti tāpat vien, smukumam un priekam.

Dace Rukšāne rakstniece

Es neesmu ļoti apzinīga un fanātiska ekoloģiskā dzīvesveida īstenotāja, tomēr… aizgriežu ūdenskrānu, mazgājot zobus, uz veikalu cenšos iet ar "zaļo somu", izvēlos pārtiku ar pēc iespējas mazāku sintētisko iepakojuma kārtu, atsakos no mazajiem plastmasas maisiņiem, nepērku visādus ēdamos un uz sejas liekamos ķīmiskos mošķus. Diezgan reti iegādājos pilnīgi jaunu apģērbu, nemēsloju zemē un kā tāds pikts tantuks, mēdzu aizrādīt tiem, kas nāk no "sisidra" cilts, nesmēķēju, braucu ar riteni un daudz eju kājām, traukus mazgāju ar ekoloģisko mazgājamo līdzekli, gaismas radīšanai izmantoju ekonomiskās spuldzītes, gludinu ļoti reti.

Ļoti labprāt šķirotu atkritumus, ja vien būtu iespēja tos arī tādā veidā "nodot". Pēdējā laika lielākā ekoloģiskā izvēle bija dzemdības mājās un pēc tam autiņu nevis "pamperu" lietošana.
Bet visskaistākais "zaļais" piedzīvojums bija šoziem kopā ar Mārtiņu Eihi radītā objektu izrāde "Vasaras sala". Pirmkārt, neviens no izrādes rekvizītiem un scenogrāfijas elementiem netika pirkts no jauna – tie visi tika atrasti vai nu kādos bēniņos, garāžā vai jūras krastā. Otrkārt, pati izrāde ir kā tāda ekoloģiska meditācija, kas bērniem un viņu vecākiem palīdz ieraudzīt pasauli un apkārt esošās vecās lietas pilnas ar dzīvību un prieku. Sargājamu.

Var uz šo jautājumu atbildēt arī no cita aspekta – es palīdzu Latvijai būt zaļākai, nedzenoties pēc naudas un radot darbus, kas aicina domāt.

Krista Burāne režisore

KO VAR DARĪT IKVIENS NO MUMS - TOP 10

  1. Lieto videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus (dabīgos materiālus, piemēram, sodu vai arī pērc tīrīšanas līdzekļus, kas nesatur fosfātus, hloru, papildus smaržvielas vai krāsvielas)!
  2. Lieto videi draudzīgus materiālus (dabīgos materiālus un materiālus, kas sadalās vidē, piemēram, bioplastmasu)!
  3. Brauc ar velosipēdu vai ej ar kājām!
  4. Izslēdz gaismu un elektroierīces, kad izej no mājām!
  5. Izmanto lietas vēlreiz, piemēram, pāršuj apģērbu!
  6. Atdod citiem lietas, kas tev vairs nav vajadzīgas!
  7. Siltini savu māju vai dzīvokli!
  8. Pērkot pārtiku, pārliecinies par tās izcelsmi un sastāvu!
  9. Ej dušā, nevis vannā!
  10. Nodod pārstrādei plastmasu un baterijas!