LAI ZAĻA KATRA DIENA!
Sarun ar Lieni Brizgu-Kalniņu no Latvijas Dabas fonds par 13. Saeimas vēlēšanām un fonda izveidoto #ZaļaisBarometrs. Cik zaļi domājošas ir partijas pirms un pēc vēlēšanām un kā vēlētājām atrast ilgtspējīgāko partijas programmu.
Saruna ar Mangaļsalas iedzīvotāju biedrības pārstāvi Ramonu Innusu – Gredzenu. Šobrīd mangaļsalieši aktīvi vāc parakstus pret Daugavas lejteces industriālo apbūvi, lai saglabātu RĪGAS JŪRAS VĀRTI ainavu un Daugavas krastus neskartus.
Velokurjers un velo kustības aktīvists Jānis Belecks sarunā ar Egons Reiters stāstīs gan par velobraukšanas aktualitātēm, gan velosipēda izmatošanu kravu pārvadājumos, velo upcycling, kā arī pasaules velokurjeru čempionātu.
Starptautiskajā sieviešu dienā Egons Reiters viešņa studijā ir feministe un sociāli aktīvs cilvēks Lolita Tomsone.
Lolita stāsta par pilsonisko aktīvismu, vēsturisko cīņu par sieviešu tiesībām un šorīt notikušā Solidaritātes gājiena iemesliem un mērķiem, kā arī ekofeminisma idejām, kurās tiek iezīmēta cieša saistība starp sieviešu, dabas un dzīvnieku pakļaušanu.
Saruna par inovāciju, tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību klimata pārmaiņu samazināšanā. Raidījuma dalībnieki – RTU Dizaina fabrikas un Climate-KIC Latvia projektu vadītāju Liene Rubīna, Elvis Klaucāns, kurš strādā visdes jomā. Climate-KIC apvieno lielus un mazus uzņēmumus, akadēmiskos mācībspēkus, valsts un nevalstiskās organizācijas lai īstenotu sabiedrībai nozīmīgas inovāciju idejas un līdz celtu sabiedrības labklājību, bet mazinātu globālo sasilšanu.
Daudzviet Eiropā pilsētas sarūk, pazeminās to ekonomiskā aktivitāte, pilsētas konkurē par iedzīvotājiem, tūristiem un investoriem. Lai pilsēta būtu pievilcīga, nepietiek vien ar fiziski sakārtotu vidi un darba iespējām, tai ir jābūt ar interesantu arhitektūru, ērtām pārvietošanās iespējām, aktīvu kultūras un sporta dzīvi, darba un mācību iespējām – pilsētai jāskatās nākotnē. Studijā Diāna Orlovska un Aksels Ruperts, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes maģistra studiju programmas “Telpiskās attīstības plānošana” 2. kursa studenti.
Saruna par Darvinu, kurš 22 gadu vecumā devās savā pirmajā ceļojumā un drīz vien apgrieza kājām gaisā pastāvošos priekšstatus par cilvēka izcelsmi. Kāda ir Darvina ideju vieta 21. gadsimtā un kā tās rosina domāt par cilvēka vietu dzīvnieku pasaulē – par to raidījumā. Saruna ar dzīvnieku tiesību aizstāvi no Dzīvnieku brīvība, raidījuma Zootehnikums autoru Sandri Ādmini.
11. februārī Rīgas Centraltirgus Sakņu paviljonā homo ecos:, Zero Waste Latvija domubiedru grupa un kustība ilgtspējīgai dzīvei TAPA īstenoja sociālu akciju Tirgus savā maisiņā. Akcijas laikā tirgus apmeklētāji varēja gūt plašāku ieskatu t.s. nulles atkritumu jeb zero waste dzīvesveidā, piedalīties izzinošās spēlēs un iegūt balvā auduma iepirkšanās maisiņus, kas tapuši no dažādiem atkārtoti izmantotiem materiāliem. Savukārt tie, kuri vēlējās maisiņus sašūt paši, varēja to izdarīt kopā ar “TAPA” meistarēm. Santa Krastiņa no homo ecos: stāsta par akciju vairāk.
3. februārī vairākās pasaules valstīs, visaktīvāk Francijā, tiks atzīmēta “Diena bez plastmasas salmiņiem”. Savukārt Kalifofornijā tiek izstrādās likums, kurš aizliedz bez klienta pieprasījuma likt dzērienā salmiņu. Likuma grozījumi gan attieksies tikai uz restorāniem, kuros viesi tiek apkalpoti pie galdiņiem, nevis bāriem un ātrās ēdināšanas iestādēm. Pēc cigarešu izsmēķiem, plastmasas pudelēm un to korķīšiem, salmiņi ieņem 4. vietu starp atkritumiem, kuri ik gadu lielā daudzumā tiek izskaloti no okeāniem. Studijā vides aktīviste un bārmene Anna Renāte Stuģe.
Raimonds Celms un Rihards Treijs no sociālā uzņēmuma Zero Waste Brothers stāsta par savu pieredzi materiālu atkārtotā izmantošanā, ražojot jaunas mēbeles un citus priekšmetus.
Vai jūs zinājāt, ka bauda, ko mēs izjūtam, nopērkot kaut ko jaunu, lielākoties saglabājas vien pāris dienu? Brīžos, kad jūtamies apbēdināti vai noguruši, tieši iepirkšanās mēdz būt mūsu terapija, jo īpaši – jauna apģērba iegāde. Taču vidēji vairāk nekā puse cilvēka skapja satura nemaz nav vajadzīga, un daudzi apģērba gabali tiek uzvilkti vien pāris reižu. Par apģērbu un modi saruna ar Daci Saukumu no DARE Clothing.
Šoreiz raidījums “Zaļā Ceturtdiena” ir dubultgarš un tajā plašāk tiek runāts par bioloģisko daudzveidību, biotopiem vai dzīvotnēm un to saglabāšanu. Raidījuā piedalās Daiga Vilkaste, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja un Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda eksperts, ornitologs.
Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzēja Dagnija Blumberga stāsta par aprites ekonomiku un tās ietvaros radītiem produktiem un tehnoloģijām un biomasas produktu inovācijām un arī par patērētāju iespējām izvēlēties aprites ekonomikas sniegtos pakalpojumus.
RAIDĪJUMI 2017 #2
Daidze Vālodze pārstāv uzņēmumu “Wooly Organic”, kas ražo rotaļlietas un apģērbu mazuļiem. Raidījumā saruna par zaļo biznesu un sociālo uzņēmējdarbību un tā nākotni Latvijā.
Kā sagatavoties Ziemassvētkiem, lai pēdējā dienā nevajadzētu skriet uz lielveikalu un steigā pirkt dāvanas tuviniekiem? Elīna Pekšēna no “homo ecos:” dalās ar vērtīgiem padomiem dāvanu pagatavošanā un svētku galda klāšanā.
Organizācijas “Zemes draugi” pārstāve Zane Ruģēna stāsta par sabiedrisko iniciatīvu, kurā apvienojušās nevastiskās organizācijas un sabiedrība, lai saglabātu piejūras mežus un nepieļautu kailcirtes tajos.
Par godīgo tirdzniecību stāsta Valters Kinna no organizācijas “Zaļā brīvība”.
Patēriņš – vārds, kas mūsdienās ietver gan ekonomisko izaugsmi un labklājību, gan arī aklu sekošanu dažādiem mārketinga trikiem, pērkot lietas, kuras mums nemaz nevajag vai vajag uz pavisam īsu brīdi. Pretstatā patērniecībai – ir daļa sabiedrības, kura arvien vairāk runā par apzinātu pieticību. Kāpēc tas aktuāli mūsdienu pasaulē un ko īsti apzinātā pieticība nozīmē, par to šodienas saruna ar Alisi Krūmiņu no “homo ecos:”
Jau iepriekš raidījumos esam runājuši par pārtikas atkritumiem. Mēs visi tos radām, bet mēs visi varam tos samazināt, plānojot ēdienreizes, gatavojot mazākas porcijas un pareizi uzglabājot pārtiku. Sarunā vairāk par to, kā samazināt atkritumus mācību iestādēs – skolās un bērnudārzos. Saruna ar Artūru Jansonu no “homo ecos:”
Nav nekāds noslēpums, ka mūsdienu lauksaimniecībā tiek lietotas ķīmiskās vielas, kas aizsargā augus, piemēram, no kaitēkļiem, kā arī veicina augu ražību un augtspēju. Šīs ķīmiskās vielas nonāk ne tikai augsnē, bet arī cilvēka organismā. Vairāk par pesticīdiem un iespējam no tiem izvairīties šodienas raidījumā saruna ar ķīmiķi Janu Simanovsku.
Ir aprēķināts, ka pirmajos dzīves gados bērns, spēlējoties ar dažādām rotaļlietām, pavada apmēram 600 savas dzīves dienu. Pūkainas, krāsainas, skanošas un čabošas rotaļlietas bērnam ir līdzās kopš dzimšanas. Diemžēl joprojām ir tādas, ko grūti nodēvēt par mazuļu labākajiem draugiem. Šodienas saruna par rotaļlietu sastāvu un to ietekmi uz bērna veselību ar Valteru Toropovu, Baltijas vides foruma vides ekspertu.
“Cik bieži tu esi aizdomājies, kādu pasauli atstāsi aiz sevis? Vai jūrās būs zivis? Vai būs palikuši lietusmeži un pandas? Mēs visi apzināmies, ka mūsu izvēles atstāj ietekmes uz vidi, bet – ko var darīt lietas labā?” – ar šādiem vārdiem tiek uzrunāti tie, kas vēlas pievienoties izaicinājumam un vismaz mēnesi atteikties no dzīvnieku produktiem un pievienoties vegānu pulkam. Par vegānismu arī mūsu šodienas raidījums. Studijā Edmunds Cepurītis no Vides izglītības fonda.
Lilija Apine, “homo ecos:” Zero waste akadēmijas vadītāja
Kūdra ir viena no vērtīgajām Latvijas dabas bagātībām, kas dāsni atrodama vietējos purvos un izmantota lauksaimniecībā jau gadu simtiem.Tomēr – vai šis resurss ir bezgalīgs un kas notiek ar kūdrājiem pēc kūdras ieguves, par to šodienas raidījumā stāstīt LIFE REstore projekta vadītājs Kaspars Pabērzs.
Mums visiem mājās ir vairāk vai mazāk dažādu sadzīves elektropriekšmetu, kuri padara mūsu dzīves ērtākas un ātrākas, atvieglojot ikdienu. Bet, cik daudzi no mums prot kādu no šīm lietām salabot, kad tā salūzt? Ja neprotam labot paši, meklējam rokā meistaru vai lietu vienkārši izmetam? Vai mūsdienās ražotie priekšmeti ir labojami? Par to šodienas saruna ar labošanas aktīvistu un vienu no “Mantu labotavas” (Repair Cafe) meistariem – Frici Kalveli.
Daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām dzīvo un kādu laiku dzīvos padomju laikos celtās daudzdzīvokļu mājās, kuras ir kalpojušas vairākus gadu desmitus, taču to saglabāšanai un energotaupībai nepieciešama ēku siltināšana. Uz šo brīdi tikai 2% padomju laiku ēku ir nosiltinātas. Kāpēc tik zemi rādītāji – vai tie saistīti ar objektīviem ierobežojumiem vai sabiedrības neziņu un aizspriedumiem, par to šodien saruna ar Arni Lelīti.
Katru dienu tiek pirktas jaunas, nevajadzīgas lietas, kā rezultātā rodas aizvien vairāk atkritumu, tāpēc zero waste jeb dzīvesveids, kura ietvaros cilvēki cenšas radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, kļūst arvien populārāks. Tas nav sarežģīti, taču prasa pārdomāt savas ikdienas izvēles. Diemžēl statistika rāda, ka, jo ekonomiski attīstītāka valsts, jo vairāk atkritumu tā rada. Šodienas sarunā ar Zero Waste Latvija kopienes aktīvisti Annu Vilnīti, noskaidrosim, kā ir iespējams samazināt ikdienā radītos atkritumus un izvairīties no lieka patēriņa.
Ne reizi vien raidījumā esam runājuši par velobraukšanu – tās plusiem un mīnusiem, velo-infrastruktūru un Latvijas pilsētu atvērtību velosipēdistiem. Arī šajā raidījumā parunāsim par gudru pārvietošanos, kas sevī iekļauj netikai pārvietošanos ar velosipēdu, bet arī ar kājām un sabiedrisko transportu – lai tas būtu ekonomiski izdevīgi, laiku ietaupoši, patīkami un bez lieka satraukuma. Studijā Ruta Millere – Celmiņa, projekta “Eiropas Mobilitātes nedēļa” vadītāja un Gudrā pilsētniece.
Augustā Oslo norisinājās izstāde “Oslo fjordu ekoloģijas”, kurā Latvijas mākslinieki izstādīja “zaļās enerģijas” projektu “Biotricity”, kas eksperimentē ar baktēriju elektrības iegūšanu dažādās mitrāju vietās, piemēram, dīķos, purvos un jūras piekrastes zonās. Raidījumā saruna par mākslu un ekoloģiju ar mākslinieci Rasu Šmiti, kura jau kopš deviņdesmitajiem gadiem veido laikmetīgās mākslas objektus, apvienojot mākslu ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām.
Kristīne Liberta kopā ar domubiedriem ir izveidojusi vienu no tautskolām Latvijā – Ikšķiles Brīvo skolu. Viens no šīs skolas stūrakmeņiem ir vides iniciatīvas. Sākoties jaunajam mācību gadam, raidījumā saruna par to, kā dzīvot apkārtējai pasaulei draudzīgi un kā to iemācīt arī bērniem.
26. augustā K.K. fon Stricka villā Rīgā notiks pirmais Vegānfestivāls Latvijā – pasākums, kura mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar vegāniska dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīvniekiem, vidi un cilvēka veselību. Iekštelpās visas dienas garumā norisināsies lekcijas un meistarklases, bet ārā, pagalmā, festivāla apmeklētāji varēs baudīt vegāniskus ēdienus, dzērienus, apmeklēt vairāku Latvijas nevalstisko organizāciju un vegānisko produktu tirgotāju stendus un baudīt Latvijas mūziķu priekšnesumus. Studijā festivāla organizatores Dainuvīte Roginska un Līva Siliņa.
Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jurģis Jansons skaidro Zemkopības ministrijā izstrādātos grozījumus, kas paredz atļaut kailcirtes priežu mežos Baltijas jūras un Rīgas jūras piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kā arī samazināt galvenās cirtes caurmēru mežos, kur galvenā suga ir priede, egle vai bērzs.
Zaļā ekspedīcija “Mana jūra” – aizsākās 2011.gadā, kad tika apjausts informācijas trūkums par jūras piesārņojošiem atkritumiem, jo vairākus gadus tie tika ignorēti, neapjaušot problēmas nopietnību, taču šis piesārņojums strauji kļūst par vienu no lielākajiem pasaules okeānu izaicinājumiem. Ekspedīcijas mērķis ir apvienot Latvijas sabiedrību un kopīgiem centieniem aizsargāt mūsu piekrasti un Baltijas jūru. Saruna par zaļo ekspedīciju “Mana jūra”, kura šogad noritēja jau sesto gadu, ar tās vadītāju Jāni Ulmi.
Vārdu savienojums “kailcirtes piejūrā” neraisa pozitīvas emocijas, taču Zemkopības ministrija (ZM) gatavo grozījumus meža ciršanas noteikumos, kuri šādu izciršanu atļautu. ZM publiskajā diskusijā apgalvo, ka priežu izciršana ir veids kā saglabāt piejūras mežus, jo priedes aug tad, ja ir saule, kuras dotajā situācijā trūkst. Raidījumā viesojas Lelde Eņģele no “Latvijas dabas fonda”, lai nedaudz vairāk pastāstītu, kāpēc ir izvērtusies šāda situācija.
Ugunsgrēks Slokas atkritumos, kurš izcēlās 18.jūnjā, ir notikums, kuru nepalaida garām neviens Latvijas iedzīvotājs. Lielā teritorijā, degot atkritumiem, bija izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kura dūmus varēja redzēt jau kilometriem tālu. Šodienas saruna ar Artūru Jansonu no vides organizācijas “homo ecos:”- par iemesliem, sekām un turpmāko rīcību, lai šādi gadījumi neatkārtotos.
Saruna par šķietami jaunu un tomēr ļoti senu saimniekošanas metodi – permakultūru, kas ir pastāvīga, ilgstoša kultūra, lauksaimniecība, saimniekošana, būvēšana. Tā ietver miermīlīgu sadzīvošanu ar apkārtējo vidi, dabu un cilvēka saimnieciskās darbības ilgtspēju. Permakultūra māca rūpēties par to, kas mums ir, saprast, kā funkicionē Zeme, ekosistēma un vide. Studijā ilgtspējas pētnieks, Latvijas Permakultūras biedrības priekšsēdētājs, kā pats saka – vīrs un tēvs, mazliet amatnieks un dārznieks – Elgars Felcis.
Abavas ieleja ir teritorija ar izcilu ainavu – skaistu upes ieleju, pļavām un nogāzēm, kas ir iemīļota visā Latvijā. Raidījumā saruna ar Ivetu Piesi, biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” valdes priekšsēdētāju, par to, kā notiek saimniekošana un dabas aizsardzība īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Abavas ielejā.
No 7. līdz 9. jūlijam Daugavgrīvas cietoksnī norisināsies videi un cilvēkam draudzīgs festivāls “Komēta”. Tās veidotāji festivālu apraksta kā sociālu kultūras eksperimentu, kas aicina ieraudzīt neredzamo un praktizēt brīvību, baudot mūziku, dejojot, piedaloties lekcijās un darbnīcās, iesaistoties cirka performancēs un sarunās. Vairāk par festivālu stāsta viena no tā organizētājām Liene Jurgelāne.
