Flandrija Beļģijā
Flāmu apdzīvotajā reģions Beļģijā, Flandrijā dzīvo aptuveni 6,2 miljoni iedzīvotāju. Flandrija ir kļuvis par lāpnesi atkritumu apsaimniekošanas jomā Eiropā. Ieviešot dažādas politikas iniciatīvas un īstenojot sabiedrības kampaņas, ir panākts, ka trīs ceturtdaļas no reģionā radītajiem sadzīves atkritumiem tiek pārstrādāti, lietoti atkārtoti vai kompostēti. Tāpat Flāmiem ir izdevies arī apturēt radīto atkritumu apjoma pieaugumu, kas kopš 2000. gada turpina pamazām samazināties. Tādejādi Flandrija ir viens no retajiem reģioniem ES, kur izdevies atsaistīt ekonomisko izaugsmi no radīto atkritumu apjoma pieauguma.
Atkritumu apsaimniekošanas politika Flandrijā darbojas jau kopš 1981. gada, kad tika pieņemts pirmais atkritumu apsaimniekošanas plāns. Kopš tā laika regulāri ar vairāku gadu intervālu atkritumu apsaimniekošanas politika tiek atjaunota. Laika gaitā šīs politikas uzsvari ir mainījušies no atkritumu apglabāšanas uz otrreizējo pārstrādi un tagad arī atkritumu apjoma samazināšanu.
Galvenās politikas rīcības ir bijušās
- atkritumu šķirošana to rašanās vietā;
- otrreizējās pārstrādes un kompostēšanas subsidēšana;
- atkritumu radīšanas ierobežošana.
Lielākā daļa pašvaldību ir apvienojušās, lai kopīgu organizētu atkritumu dalītās vākšanu un tiek izmantotas dažādas pieejas, sākot ar šķiroto atkritumu konteineru un laukumu izveidi un beidzot ar ielas konteineriem un paplašināto ražotāju atbildību – preču atpakaļpieņemšanu.
Pirmie plāni bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirotai savākšanai aizsākās 1991. gadā. Šo atkritumu apsaimniekošanai tika izveidots kooperatīvs (VLACO). Tā uzdevums ir veicināt bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšanu un kompostēšanu un sertificēt radīto kompostu. 2010. gadā Flandrijā darbojās 35 komposta laukumi un 29 anaerobās fermentācijas iekārtas kopā pārstrādājot nepilnus 2 miljonus tonnu bioloģiski noārdāmo atkritumu (t.sk. arī notekūdeņu) gadā. Nepilni 330 tūkstoši tonnu komposta tika realizēti tirgū.
Kompostēšanā iesaistās arī mājsaimniecības – aptuveni 2 miljoni cilvēku Flandrijā veido kompostu savās mājās. Par bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu mājsaimniecībai gadā ir jāmaksā 40EUR, taču tiek veikti arī izglītojoši pasākumi, skaidrojot kompostēšanas nepieciešamību un to, kā pareizi kompostēt. Šādas apmācības ir izgājuši vairāki tūkstoši cilvēku.
Lai novērstu atkritumu noglabāšanu un sadedzināšanu kopš 2000. gada valdība ir ieviesusi ierobežojumus šīm darbībām, aizliedzot apglabāt nešķirotus atkritumus, otrreizējai pārstrādei derīgus un sadedzināmus atkritumus, kā arī medicīnas atkritumus. Tika pieņemts aizliegums arī sadedzināt otrreizēji pārstrādājamus atkritumus un nešķirotus atkritumus. Tāpat tika ieviesti arī paaugstināti nodokļi par atkritumu apglabāšanu un sadedzināšanu.
Pašvaldības arī apņēmās īsteno virkni pasākumu atkritumu apjoma samazināšanai un pārstrādei, piemēram, veikt regulāras kampaņas atkritumu apjoma samazināšanai, nodrošināt tehnisko un finansiālu palīdzību iedzīvotājiem atkritumu apjoma samazināšanai, otrreizējai pārstrādei un kompostēšanai, īstenot īpašas kampaņas, piemēram, skolās.
Reģionālā valdība no savas puses savukārt pašvaldībām nodrošināja subsīdijas šo kampaņu īstenošanai (2009. gadā tās sastādīja 5,5 miljonus EUR). OVAM arī subsidē second-hand veikalus.
Jaunākie komentāri