• Aktualitātes
  • Emuāri
    • Zero Waste Flat
  • Projekti
    • Aktuālie projekti
      • Zaļie publiskie pasākumi
      • Dalīsim brālīgi #2. Skola
        • Dalīsim brālīgi? video
        • Agneses Bankovskas videolekcija
        • Meistardarbnīca ar Dzintaru Kristovski
        • Recepšu konkurss
        • Skolas. Pirmais posms
        • Par projektu
      • Brīvdabas muzeja gadatirgus
      • Pilsētas laboratorija
        • Jauniešu telpa pilsētā. Zaļā rokasgrāmata
        • Jaunieši pilsētā. Seminārs
        • Šmēlinga konference
        • Aldara Parka svētki
        • Laboratorijā
        • Ielaušanās pilsētā #3
        • Ielaušanās pilsētā #2
        • Ielaušanās pilsētā #1
        • Iedvesmai
      • Klimata pārmaiņas Latvijā – izaicinājums un iespēja?
        • Par projektu
        • 2grādi.lv
        • Klimata liecinieki
        • Viņi dara tā
          • Raimonds Vējonis
          • Kristīne Garklāva
          • Jana Simanovska
          • Sandra Kropa
        • Ko tu vari darīt
        • Gandrīz konference
        • Klimata darbnīcas
        • Seminārs studentiem
        • Atklāšanas pasākumi
        • Medijos
        • Iepirkumi
      • Ilgtspējīgi pasākumi
        • Par projektu
        • Rokasgrāmata
        • Noslēguma semināri
        • Kontrolsaraksts
        • Aptauja
        • Medijos
        • Labie stāsti
      • Decarbonize our Future!
        • Par projektu
        • Vadlīnijas
        • Jauniešu apmācība
        • Atsauksmes un rekomendācijas
        • Vietējie jauniešu pasākumi
        • Vadlīniju prezentācijas pasākumi
        • Pasākumi Baltkrievijā un Dānijā
      • Kūdras atradņu analīze
        • Par projektu
        • Informatīvais seminārs
      • Urbānā skatuve2
      • Erasmus+
        • Eiropas Brīvprātīgais darbs
        • Apmācības un apmaiņas
    • Īstenotie projekti
      • Atbildīgs pārtikas patēriņš
        • Par kampaņu
        • Izaicinājums
        • Kas kaiš mūsu pārtikas sistēmai
        • Rīkojies atbildīgi
        • Laimes ekonomika
        • Pārtikas neredzamā puse
      • Klimata pārmaiņas
        • Uzlādē pasauli!
        • Klimata elements
        • 10/10/10
        • Apmācība “Climate Leadership Workshop”
        • COP17
        • CORI
      • Kapacitātes stiprināšana
        • Atkritumi kā resursi (SIF)
          • Par projektu
          • Darba grupas
          • Aptauja par atkritumu šķirošanu
          • Vadlīnijas “BEZ ATKRITUMIEM”
          • Seminārs “BEZ ATKRITUMIEM”

          • Ārvalstu prakse
      • Zero Waste
        • Repair Café
        • Bez atkritumiem
      • Ilgtspējas iniciatīvas
        • Zaļo biroju programma
        • Green Toolbox
        • Desmit zaļi mezgli
        • Eko turbulence
        • Eko turbulence 2
        • Urbānā Skatuve
      • Latvija – zaļākā valsts pasaulē
        • 2014 – pārtikas iepakojums
        • 2013 – pārtikas atkritumi
        • 2012 – Baltijas jūra
        • 2011 – CO2 izmeši
        • 2010 – zaļā Latvija
      • Zaļais dzīvesveids
        • European Youth Meeting
        • Paņem papīra maisu!
      • Zaļais iepakojums
        • Bioplastmasas konference
      • Citas iniciatīvas
        • Zinātnieku nakts
        • Kažokādas trešā puse
  • Radio
    • Star FM zaļā ceturtdiena
    • homo ecos:
      • Raidījumu arhīvs 2015
      • Raidījumu arhīvs 2014
    • Zāle
      • Cilvēki
      • Anotācijas
      • Arhīvs
  • Piedāvājam
    • Pakalpojumi
      • Lekcijas
      • Konsultācijas
      • Darbnīcas
      • Ekspedīcijas un ekskursijas
      • Dzimšanas dienas ballītes
      • Spēles
      • Sulu spiede
      • Skolēnu brīvlaikā
      • Leļļu teātris
      • Mobilā darba vieta
      • homo ecos: Veikals
    • Resursi
    • Ētikas kodekss
  • Iesaisties
    • Piesakies jaunumiem!
    • Brīvprātīgie
    • Atbalsti mūs
  • Par he:
    • Komanda
    • HE: medijos
    • Vēsture
    • Sadarbība
    • Finansējums
    • Logo
    • Rekvizīti
    • Atsauksmes
    • Kontakti
  • Ziedot
Labās prakses piemēri Itālijā – Kapanori un Luka
Jūn 15
homo ecos: Nav komentāru Tiešā saite

Labās prakses piemēri Itālijā – Kapanori un Luka

Kapanori (Capannori) ir neliela pašvaldība ar 45 tūkstošiem iedzīvotāju centrālajā Itālijā, Lukas (Lucca) provincē. Savukārt Lukas province atrodas Toskānas reģionā. Reģioniem Itālijā ir liela autonomija un Toskānas reģions ir viens no tiem, kas ir pieņēmis sabiedrības līdzdalības likumdošanu, dodot sabiedrībai plašākas tiesības līdzdarboties būtisku normatīvo aktu izstrādē.

Toskāna ir viena no turīgākajām Itālijas provincēm, līdz ar to arī mājsaimniecību patēriņš un ar to saistītais radīto sadzīves atkritumu apjoms ir salīdzinoši augsts.

Radītie sadzīves atkritumi, kg uz vienu mājsaimniecību gadā

Otrreizējā pārstrāde, % no radītajiem atkritumiem

Kapanori pašvaldība savā teritorijā cenšas ieviest dažādas inovācijas vides problēmu risināšanā. Tā iestājas pret ūdens resursu privatizāciju un uzskata to par sabiedrisko resursu (public good); popularizē atjaunojamos energoresursus, piemēram, saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ieguvē; atbalsta vietējo lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Taču vislielākais progress ir sasniegts tieši atkritumu apsaimniekošanas jomā. Kapanori ir pirmā pašvaldība Itālijā, kas izstrādājusi bezatkritumu stratēģiju, kas paredz būtiski samazināt radīto atkritumu apjomu un to ietekmes uz vidi. Šo mērķi pašvaldība ir apņēmusies sasniegt līdz 2020. gadam. Šo iniciatīvu aizsāka par vides jautājumiem atbildīgais Mēra kabineta loceklis un tā tika veidota ļoti atvērta, tās dažādajos plānošanas un īstenošanas posmos iesaistot plašu sabiedrību.

Šai stratēģijai ir trīs galvenie stūrakmeņi

  • atkritumu samazināšana ietver tādas kampaņas kā, kompostēšana, zaļais iepirkums, atteikšanās no pudeļu ūdens un krāna ūdens popularizēšana, piena un mazgāšanas līdzekļu pildīšana atkārtoti lietojamos traukos, pilsētas svētki bez plastmasas vienreiz lietojamajiem traukiem, atkārtoti lietojamo un kompostējamo autiņbiksīšu popularizēšana;
  • atkārtota lietošana ietver pasākumus, lai radītu preču apmaiņas tirgu;
  • atkritumu otrreizējā pārstrāde paredz ieviest atkritumu šķirošanas konteinerus visā pašvaldības teritorijā.

2004 – 2005. gadā pašvaldība sadarbībā ar vietējām brīvprātīgo organizācijām uzsāka plašu informatīvo kampaņu, lai vicinātu atkritumu otrreizēju pārstrādi. Tajā laikā tikai 37 % no radītajiem atkritumiem tika otrreizēji pārstrādāti. Taču 2010. gadā šis rādītājs jau bija 80 %. Līdz 2010. gadam šķirotā atkritumu savākšanas sistēma bija ieviesta visā Kapanori. No 2005 – 2010. gadam par 21 % bija samazinājies kopējais mājsaimniecību radītais sadzīves atkritumu apjoms. Šajā laika posmā nešķirotu atkritumu apjoms tika samazināts no 340 uz 150 kg uz vienu cilvēku.

Šī iniciatīva aizsākās kā plašs protests pret atkritumu sadedzināšanu, kas Itālijā ir plaši izplatīta. Taču sākotnēji iedzīvotāji jaunos pašvaldības plānus atkritumu šķirošanā neatbalstīja, jo nevēlējās lauzt ierasto praksi. Veiksmīgās kampaņas īstenošanā būtisku lomu devušas vietējās organizācijas – Associazione per Lammari, Legambiente, Centro culturale di Tassignano, skolas un second-hand aktīvisti, kuras ne tikai izplatīja informāciju par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, bet arī tīri praktiski sākotnēji palīdzēja, piemēram, iedzīvotājiem nogādājot šķiroto atkritumu maisus. Arī pati pašvaldība plānotās politikas izmaiņas vairākkārt apsprieda ar iedzīvotājiem dažādos sabiedriskos forumos.

Pašvaldība arī apgalvo, ka kopumā jaunā atkremtu apsaimniekošanas politika pašvaldībai dod aptuveni 2 miljonus EUR ietaupījumu gadā, nesamaksātajos atkritumu apsaimniekošanas nodokļos un papildus ieņēmumos no otrreizēji pārstrādājamo atkritumu realizācijas.

Tagad Kapanori piemēram seko vairāk kā 200 pašvaldības Itālijā. Tostarp arī provinces galvaspilsēta Luka, kas ir vēsturiska pilsēta ar nepilniem 90 tūkstošiem iedzīvotāju. Arī Luka darbu pie atkritumu šķirošanas un bezatkritumu stratēģijas uzsāka gadsimtu mijā.

Pašlaik pašvaldībā atkritumi tiek šķiroti četrās frakcijās

  • papīrs un kartons (50 l konteineri);
  • bioloģiski noārdāmie dārza un virtuves atkritumi (35 l konteineris);
  • multimateriāli, kuros iekļaujas plastmasas iepakojums, alumīnijs, tetrapakas, polistirols un stikla iepakojums (25 l konteineri);
  • nešķirotie atkritumi (25 l konteineris).

Ar apsaimniekošanu nodarbojas pašvaldības izveidots uzņēmums, kurš mājsaimniecībām ir piešķirisčetrus konteinerus – pa vienai katrai atkritumu grupai. Noteiktās dienās šie konteineri tiek izlikti mājas priekšā, kur tos iztukšo atkritumu apsaimniekotājs. Līdzīgi arī uzņēmumiem ir piešķirti šķirošanas konteineri, taču tiem ir cits atkritumu savākšanas grafiks. Pašlaik šādā veidā tiek savākti 60 % visu radīto atkritumu. Taču tuvākajā nākotnē ir plāns šo apjomu palielināt.

Pie lielākām daudzdzīvokļu mājām ir arī 250 l konteineri, kuri izmantojami tikai tās mājas iedzīvotājiem. Pašvaldībā izveidoti arī 6 šķirošanas laukumi, kur ikviens var nodot bīstamos un lielgabarīta atkritumus. Vairākos no šiem punktiem notiek arī preču labošana un atjaunošana, ko veic brīvprātīgie. Savukārt tālāk vēl funkcionējošās preces ir pieejamas maznodrošinātajiem vai par nelielu samaksu tiek pārdotas interesentiem. Cilvēki, kas nodod savus atkritumus šķirošanas punktos saņem punktus, kurus tālāk var izmantot, lai saņemtu atlaidi atkritumu apsaimniekošanas maksai. Tādejādi motivējot cilvēkus vairāk šķirot. Savukārt bāzes apsaimniekošanas maksa tiek aprēķināta atkarībā no mājsaimniecības lieluma – dzīvojamās platības kvadratūras un iedzīvotāju skaita tajā.

Lukas vēsturiskajā centrā atkritumi tiek savākti maisos agri no rīta, lai netraucētu tūristiem un satiksmei šaurajās ielās. Četrās vietās ir izveidoti arī pazemes konteineri, kur iedzīvotāji var nodot savus sašķirotos atkritumus. Savukārt privātmājās dzīvojošie var izmantot 660 l kompostētājus. Notiek arī plaša sabiedrības informēšana par atkritumu samazināšanas un šķirošanas nepieciešamību un to, kā to pareizāk darīt. Ja iepriekš Luka spēja nošķirot tikai 50 % radīto atkritumu, tad ar jauno pieeju atkritumu šķirošanas ir palielinājusies līdz 85 %.

 

 

 

Par autoru

agita homo ecos: Skatīt vēl citas šī autora publikācijas
Tweet
Tiešā saite homo ecos:

Pēdējie jaunumi

  • Darini dāvanas četrās darbnīcās
    Darini dāvanas četrās darbnīcās
  • Lieto atkārtoti, lai dzīvotu ilgtspējīgāk!
    Lieto atkārtoti, lai dzīvotu ilgtspējīgāk!
  • DIY receptes
    DIY receptes
Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta

Nospiediet šeit, lai atsauktu atbildi.

KOMENTĒT

Akritumi kā resursi

  • Par projektu
  • Darba grupas
  • Ārvalstu prakse
  • Vadlīnijas “BEZ ATKRITUMIEM”
  • Seminārs “BEZ ATKRITUMIEM”

  • Atkritumi. Ko ar tiem darām?
Mūsu draugi
daba -
cilvēks -
daba
No homo sapiens līdz homo ecos ir viens solis. Esam ceļā.

Jaunākie komentāri

  • Monsieur iekš Zero Waste Flat: here we go
  • Lucie D iekš Zero Waste Flat: here we go
  • Lucie D iekš Zero Waste Flat: here we go
  • Lucie D iekš Zero Waste Flat: here we go
  • brigitte herbaux iekš Zero Waste Flat: here we go
  • Monsieur iekš Zero Waste Flat: here we go

Populārākie jaunumi

  • Zero Waste Flat: here we go
    Zero Waste Flat: here we go 2017. gada 26. aprīlis
  • Radošā darbnīca “Sieviešu noslēpumu pēcpusdiena”
    Radošā darbnīca “Sieviešu noslēpumu pēcpusdiena” 2013. gada 12. decembris
  • Aicinām parakstīties pret ūdeļu fermas celtniecību!
    Aicinām parakstīties pret ūdeļu fermas celtniecību! 2014. gada 25. jūnijs
  • RT  @Krista_Baumane : Diezgan iespaidīgi, ko var panākt maza meitene, kas vasarā viena pati sēdēja pie Zviedrijas parlamenta, pieprasot rīcīb… 3 gadss atpakaļ
    Homo Ecos: tviterī

Meklēt he: lapā

Kontaktinformācija

Rakstiet, zvaniet, nāciet ciemos! +371 26 326 333 office@homoecos.lv Ernestīnes iela 12, Rīga, LV-1046 Biedrība "homo ecos:"
Sekojiet mums facebookSekojiet mums rssSekojiet mums twitterSekojiet mums draugiem.lv
  • Sākums
  • Aktualitātes
  • Par he:
  • Kontakti
© 2018 · Ar prieku izstrādāja → WEBMEISTARS.LV