Norises vieta un laiksi Rīga,03.04.2014.

Darba grupas mērķis Izstrādāt ieteikumus nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai sabiedrības informēšanas un iesaistīšanas jautājumos par atkritumiem kā izmantojamiem resursiem, ietverot Zero Waste principus – samazināt, lietot vēlreiz, šķirot pārstrādei, salabot un pārveidot.

Dalībnieki
VARAM Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes un atkrtitumu apsaimniekošanas nodaļas vecākā referente Ilze Doniņa
LAPAS izpilddirekotre Inese Vaivare
ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane
Iķšķiles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca
NVO “Vides izglītības fonds” projektu vadītāja Ilze Grunska
Komunikācijas aģentūras “Airport” klientu direktore, RSU pasniedzēja Lolita Ozoliņa
Komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis
NVO Latvijas Zaļā kustība pārstāve Anete Kārkliņa
Biedrības “homo ecos:” projektu vadītāja Lāsma Ozola
Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas eksperte Ināra Teibe
Biedrības “homo ecos:” vadītāja Santa Krastiņa

Darba grupas ietvaros tika apkopoti ieteikumi sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai par šādiem tematiem:
1. Darbs ar iedzīvotājiem atkritumu šķirošanas uzlabošanā pašvaldībā.
2. Sabiedrības iesaiste un informēšana pārtikas iepakojuma samazināšanā.
3. Bioloģiski noārdāmo atkritumu samazināšana un pārstrādes iespējas mājsaimniecībās.

Darba grupu rezultātu apkopojums.
Darbs ar iedzīvotājiem atkritumu šķirošanas uzlabošanā pašvaldībā

Stāstīt par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, rādot materiālos ieguvumus, piemēram, iezīmējot iespēju ekonomēt ģimenes budžeta ietvaros.
Radot izpratni par to kur un kā, kas tieši ir darāms, lai šķirotu atkritumus.
Nepieciešams atainot tieši sekas uz indivīdu nevis uz pasauli kopumā, jo cilvēki vēlas distancēties no kopējām problēmām un tās uz sevi neattiecināt. Piemēram, nešķirojot atkritumus, cilvēks pats tajos var “ieaugt”. To var vizuāli atainot ar dažādu instalāciju palīdzību, piem., ieiešana konteinerī u.tml.
Sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem rīkot atvērto durvju dienas poligonos, lai cilvēkiem būtu iespēja redzēt, kā tur izskatās un cik daudz lietu tur nonāk.
Atkritumu apsaimniekošanas problemātiku integrēt citās nozarēs un aktivitātēs.
Nepieciešams izveidot vienotu atkritumu šķirošanas simboliku un krāsu marķējumu, jo šķiroto atkritumu konteineru krāsas dažādās pašvaldībās mēdz atšķirties.
Atkritumu šķirošanana bieži vien ir saistīta ar lojalitāti savai dzīves vietai, tāpēc iespējamas apelēšana pie lokālpatriotisma.
Lai nediskriminētu krievvalodīgos iedzīvotājus, nepieciešama informācija arī krievu valodā, kā arī jācenšas informāciju nodot ar vispārsaprotamu simbolu palīdzību.

Sabiedrības iesaiste un informēšana pārtikas iepakojuma samazināšanā

Runājot par iepakojumu samazināšanu, nepieciešams strādāt ar patērētāju nevis ražotāju.

Idejas komunikācijai.

Ņemt vērā ekonomiskos faktorus.

Rosināt pirkumu plānošanu un uzsvērt sava līdzpaņemtā iepakojuma lomu pirkuma plānošanā. Plašāku auditoriju vairāk par iepakojuma sastāvu varētu saistīt pirkumu ekonomiskais pamatojums, jo iedzīvotāju ienākumi, īpaši ārpus Rīgas un ģimenēm ar bērniem, ir zemi.
Komunikācijas ietvaros būtu jarunā par pirkumu plānošanu, iekļaujot arī iepakojuma plānošanu. Ekonomiskais faktors varētu būt noteicošais, jo uz svara pērkami produkti ir lētāki un tas bieži vien ir būtisks arguments produkta izvēlē. Piemēram, paņemt savu stikla burciņu krējumam, parūpēties, lai dārzeņiem būtu maisiņi, vislabāk, ja auduma.
Diskutabls paliek jautājums, cik ļoti sabiedrība vēlas iesaistīties plānošanā, izsverot gan emocionālos, gan ekomomiskos, gan ērtības faktorus.

Runāt par iepakojuma otro dzīvi – ideja saistīta ar pirmo piedāvājumu.

Rādīt alternatīvas un rosināt gudru iepakojuma tālāko pielietojumu, piemēram, izmantojot turpmāk pārtikas iegādei.
Rosināt pārtikas tirgotāju vidū ideju par neiepakotu preču iepirkšanu.

Padarīt neiepakotu vai mazāk iepakotu pārtikas lietojumu par modes lietu.

Lai sasniegtu lielu daļu auditorijas, kas izvēlas iepirkšanos lielveikalos, uzsvaru vajadzētu likt ne tikai uz maisiņiem un groziņiem, bet arī termokrūzēm, termo traukiem, pusdienu kārbām u.tml.

Atklāti uzbrukt sliktam iepakojumam.

Pirmkārt, uzdevums būtu plastmasas maisiņu izskaušana, nākamais – samazināt mazāk dabīgo iepakojumu veidus.
Vēršanās pret neloģiskiem iepakojuma veidiem, piemēram, sliktas kvalitātes vai neērtas formas pārtikas kārbām u. tml.

Mehānisms problēmas risināšanā būtu NVO un lojālo organizāciju iesaiste. Organizācijas biedru informēšana, tālāk – savu mērķgrupu informēšanu, pievienojot arī personīgo pieredzi. Tā varētu būt arī sadarbība ar pašvaldībām gan izmantojot pašvaldības informācijas platformas, gan sabiedrības informēšana par pašvaldības sniegtajām iespējām, par kurām bieži vien iedzīvotājiem trūkst informācijas, piemēram, atkritumu šķirošanas laukumu pieejamība utml.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu samazināšanas un pārstrādes iespējas mājsaimniecībās

Mērķis – bez atkritumu (zero waste) principa iedzīvināšana ikdienā, lai cilvēki izvēlētos neradīt atkritumus; jauna indivīda uzvedības modeļa realizēšana.
Ideja – popularizēt kompostēšanu, lai katrā sētā būtu sava komposta kaudze.
Galvenās mērķauditorijas, kuras būtu nepieciešams uzrunāt un kuras tālāk strādātu, kā informācijas nodošanas kanāls. Kopumā izdalītas astoņas mērķgrupas: mājsaimniecības; lauku saimniecības; “turīgie –vienaldzīgie”; jaunieši; jaunie vecāki; arhitekti, projektētāji, plānotāji; ofisu darbinieki; namu apsaimniekotāji.
Informācijas nodošanas kanāli, lai sekmīgi ieviestu bez atkritumu principu, varētu būt organizāciju brīvprātīgajo un atbalstītāju tīkls, ekoskolu tīkls, kā arī sociālie mediji. Varētu izmantot arī projektu nedēļas skolās un studentu pētījumus.
Organizēt mediju kampaņu, kas raksta dažādus tematiskus rakstus un praktiskos piemērus par bez atkritumu principu, tādā veidā sekmējot aktīvas kustības izveidi.
Būtu jāsāk ar negatīvās situācijas atspoguļojums, jo 40% no kopējā atkritumu daudzuma veido bioloģiskie atkritumi.
Turpinājumā – spēcīgas bez atkritumu kustības izveide.
Noslēgumā – iesaistīšanās gan caur mājaslapu, gan sociālajiem tīkliem. Izvērtēšanas fāze, kad jau tiek izdarīti secinājumi un izteikti viedokļi, stāsti un pieredze.
Pēc komunikācijas kampaņas noteikti būtu jādefinē turpmākās rīcības. Kā arī jāizveido informācija par paveikto.