
Kino mēnesis 100 Latvijas novados
No šā gada 19. marta līdz 25. aprīlim 100 Latvijas novados tika demonstrēta dokumentālā filma “Laimes ekonomika”. Filmas pirmais seanss notika 21. martā plkst. 15.00 Kinogalerijā “K-Suns”, pēc tam filma devās uz Kurzemi, tad Zemgali un Latgali un Vidzemi un noslēgumā to noskatīties varēja Pierīgas iedzīvotāji.
30.maijā plkst. 18.00 notiks papildu seanss Kinogalerijā “K-Suns”.
“Vientuļi cilvēki nekad nav laimīgi, un globalizācija rada ļoti vientuļu planētu,” stāsta sociālā aktīviste un filmas autore Vanda Šiva (Vanda Shiva). Filmas centrālā ass iezīmē mūsdienu globālās krīzes – klimata pārmaiņas, terorismu, finanšu krahu – , savijot tos ar ļoti personīgiem stāstiem par depresīviem un tukšās patērētāju sabiedrības nomāktiem cilvēkiem. Iemesls? Globālo korporāciju radīta pasaule, kurā pirmajā vietā vienmēr ir peļņa un patēriņa palielināšana, nevis cilvēks. Kāds tam ir risinājums? Lokalizācija. Atgriešanās kopienu sabiedrībā, kurā cilvēki zina, kā klājas kaimiņam un pārtiku iegādājas pie tuvumā dzīvojošā zemnieka, nevis lielveikalā.”
Kino norises vietas atrodamas kartē.
Visi kinoseansi ir bez maksas.
11. aprīlis, Sabile
17. aprīlis, Pārgaujas Tautas nams
Savā blogā Ilze uzrakstījusi pārdomas pēc filmas noskatīšanās. Te fragments, bet visu bloga ierakstu lasi šeit: Givebreakfest
“Laikam jau ļoti paveicies, ka Latvijā man, tā sauktā izvēles brīvība, iespēja nepakļauties dominējošajām tendencēm jeb lielajam korporāciju skudru pūznim un to diktētajiem noteikumiem, ir brīvi pieejama – darbošanās tiešās pirkšanas pulciņos; iespēja atbalstīt lietu otro dzīvi, sociāli atbildīgus projektus, iepērkoties tādos veikalos kā Otrā Elpa; iepirkties vietējos tirdziņos; pazīt Latvijas dizainerus un jaunos uzņēmējus; uz darbu braukt ar velosipēdu un iesaistīties vietējās kopienas veidošanā, jo tā nav tik plaša, lai katrs no mums būtu tikai nenosakāmas krāsas indivīds masā. Bet es vienmēr varu brokastis sagaidīt ar stipru melno kafiju no Peru vai Kolumbijas un banāniem no Kostarikas, globalizācijas tiešās ļaunuma sekas mazinot, ja šos produktus pērku ar zīmi Godīgā tirdzniecība. Mēs vairs nevaram izlikties, ka neko nezinām par globalizācijas radītajiem piedāvājumiem un iespējām, bet mēs tās varam izmantot racionāli, cik vien iespējams nekaitējot ne sev, ne citiem, ne planētai.”
Paula Āboliņa, Laimes ekonomika
“Pēc filmas noskatīšanās es pati varu sniegt atbildi uz sev uzdoto jautājumu: Kas ir atbildīgs par to, kas ir uz mana šķīvja? – Es! Aizdomājos par to, ka nav nepieciešams patērēt preces no citām valstīm un pasaules malām, ja ir pielīdzināmas kvalitātes produkts no Latvijas. Ka iespējams man nav nepieciešams ne banāns, ne ananās un ir pietiekami ar kaltētiem āboliem un kompotu. Iespējams ir jānopērk Priekules vai Kuldīgas maiznīcu produkcija, nevis maize ar skaistu šiltīti „Fazer”! Uz veikalu jāiet ar galvu uz pleciem. Jo es esmu tā, ko es ēdu. Un varbūt izklausās ļoti savādi, bet es negribu būt Spānija, Dienvidamerika, Lietuva vai Portugāle. Es gribu būt Latvija!”
Paulas pārdomas lasi šeit: Paulatheapple
Jaunākie komentāri