Kapanori (Capannori) ir neliela pašvaldība ar 45 tūkstošiem iedzīvotāju centrālajā Itālijā, Lukas (Lucca) provincē. Savukārt Lukas province atrodas Toskānas reģionā. Reģioniem Itālijā ir liela autonomija un Toskānas reģions ir viens no tiem, kas ir pieņēmis sabiedrības līdzdalības likumdošanu, dodot sabiedrībai plašākas tiesības līdzdarboties būtisku normatīvo aktu izstrādē.

Pārtikas atkritumu samazināšana un efektīva apsaimniekošana kļūst arvien aktuālāka un aktuālāka visā pasaulē, bet jo īpaši lielajās pilsētās. Īpaša uzmanība šo atkritumu apsaimniekošanai tiek pievērsta Londonā. Viens no šādiem veiksmīgiem projektiem ir bijusi kampaņa „Mīli pārtiku – neciet atkritumus” (Love Food – Hate Waste), kas no 2012. gadā oktobra līdz 2013. gada martam tika īstenot vairākās Lielbritānijas pašvaldībās, tai skaitā Rietum Londonā. Projekta laikā pārtikas atkritumu tika samazināti par 14 %. Projekta īstenotāji aprēķinājuši, ka Londonā katru gadu tiek izmestas aptuveni 890 tonnas pārtikas atkritumu no kuriem 560 tonnas iespējams novērst. Šo atkritumu apsaimniekošana izmaksā 60 miljonus EUR gadā, bet patērētāji šīs pārtikas iegādei gadā iztērē nepilnus 2 miljardus EUR.

Gipuzkoa provincē, Basku apdzīvotajos Spānijas ziemeļos dzīvo nedaudz vairāk par 700 tūkstošiem cilvēku. 2002. gadā atkritumu apglabāšanas poligons bija gandrīz piepildīts un pašvaldība piedāvāja būvēt divas jaunas atkritumu sadedzināšanas iekārtas. Tas izsauca plašus sabiedrības neapmierinātību. Lai apturēt šo atkritumu sadedzināšanas iekārtu būvniecību, tika organizētas demonstrācijas, flašmobi un pat referendums, kurā piedalījās 64 % vietējo iedzīvotāju – par sadzenāšanas iekārtu būvniecību tika nodota tikai viena balss. Neskatoties uz to, valdošā koalīcija turpināja virzīt uz priekšu vienu no šiem projektiem Zubietas ciematā 10 km no San Sebastian. Tika izsludināts konkurss un apstiprināti projekta īstenotāji. Taču 2013. gadā šī projekta tālāka attīstība tika apturēta pēc vietējām vēlēšanām, kurās uzvarēja opozīcijas partija.

Atkritumu apsaimniekošanas jautājums Palarikovo aktualizējās 1999. gadā, kad vecā atkritumu izgāztuve, pēc stingrāku vides normatīvu ieviešanas valstī, bija jāslēdz. Atkritumu šķirošana tika veicināta arī ar ekonomisko instrumentu palīdzību. Tika noteikta fiksēta atkritumu apsaimniekošanas likme: 7,40 EUR no cilvēkiem, kuri neiesaistās atkritumu šķirošanā, un 4,70 EUR no tiem, kuri slēdz līgumu par atkritumu šķirošanu. Tagad, kad 99 % iedzīvotāju ir iesaistījušies sistēmā, tiek pielietots PAYT princips – iedzīvotāji maksā tikai par atkritumiem, kas tiek noglabāti poligonā. Cena par viena 110 litru konteinera izvešanu ir tikai nedaudz lielāka par 1 EUR. Atkritumu apsaimniekošanu veic pašvaldības uzņēmumus un zemās apsaimniekošanas likmes ir iespējamas, jo samazinājies apglabājamo atkritumu apjoms un 50 % no apsaimniekošanas izdevumiem uzņēmums nosedz ar ienākumiem no sašķiroto atkritumu pārdošanas pārstrādātājiem.

Flāmu apdzīvotajā reģions Beļģijā, Flandrijā dzīvo aptuveni 6,2 miljoni iedzīvotāju. Flandrija ir kļuvis par lāpnesi atkritumu apsaimniekošanas jomā Eiropā. Ieviešot dažādas politikas iniciatīvas un īstenojot sabiedrības kampaņas, ir panākts, ka trīs ceturtdaļas no reģionā radītajiem sadzīves atkritumiem tiek pārstrādāti, lietoti atkārtoti vai kompostēti. Tāpat Flāmiem ir izdevies arī apturēt radīto atkritumu apjoma pieaugumu, kas kopš 2000. gada turpina pamazām samazināties. Tādejādi Flandrija ir viens no retajiem reģioniem ES, kur izdevies atsaistīt ekonomisko izaugsmi no radīto atkritumu apjoma pieauguma.