• Aktualitātes
  • Emuāri
    • Zero Waste Flat
  • Projekti
    • Aktuālie projekti
      • Zaļie publiskie pasākumi
      • Dalīsim brālīgi #2. Skola
        • Dalīsim brālīgi? video
        • Agneses Bankovskas videolekcija
        • Meistardarbnīca ar Dzintaru Kristovski
        • Recepšu konkurss
        • Skolas. Pirmais posms
        • Par projektu
      • Brīvdabas muzeja gadatirgus
      • Pilsētas laboratorija
        • Jauniešu telpa pilsētā. Zaļā rokasgrāmata
        • Jaunieši pilsētā. Seminārs
        • Šmēlinga konference
        • Aldara Parka svētki
        • Laboratorijā
        • Ielaušanās pilsētā #3
        • Ielaušanās pilsētā #2
        • Ielaušanās pilsētā #1
        • Iedvesmai
      • Klimata pārmaiņas Latvijā – izaicinājums un iespēja?
        • Par projektu
        • 2grādi.lv
        • Klimata liecinieki
        • Viņi dara tā
          • Raimonds Vējonis
          • Kristīne Garklāva
          • Jana Simanovska
          • Sandra Kropa
        • Ko tu vari darīt
        • Gandrīz konference
        • Klimata darbnīcas
        • Seminārs studentiem
        • Atklāšanas pasākumi
        • Medijos
        • Iepirkumi
      • Ilgtspējīgi pasākumi
        • Par projektu
        • Rokasgrāmata
        • Noslēguma semināri
        • Kontrolsaraksts
        • Aptauja
        • Medijos
        • Labie stāsti
      • Decarbonize our Future!
        • Par projektu
        • Vadlīnijas
        • Jauniešu apmācība
        • Atsauksmes un rekomendācijas
        • Vietējie jauniešu pasākumi
        • Vadlīniju prezentācijas pasākumi
        • Pasākumi Baltkrievijā un Dānijā
      • Kūdras atradņu analīze
        • Par projektu
        • Informatīvais seminārs
      • Urbānā skatuve2
      • Erasmus+
        • Eiropas Brīvprātīgais darbs
        • Apmācības un apmaiņas
    • Īstenotie projekti
      • Atbildīgs pārtikas patēriņš
        • Par kampaņu
        • Izaicinājums
        • Kas kaiš mūsu pārtikas sistēmai
        • Rīkojies atbildīgi
        • Laimes ekonomika
        • Pārtikas neredzamā puse
      • Klimata pārmaiņas
        • Uzlādē pasauli!
        • Klimata elements
        • 10/10/10
        • Apmācība “Climate Leadership Workshop”
        • COP17
        • CORI
      • Kapacitātes stiprināšana
        • Atkritumi kā resursi (SIF)
          • Par projektu
          • Darba grupas
          • Aptauja par atkritumu šķirošanu
          • Vadlīnijas “BEZ ATKRITUMIEM”
          • Seminārs “BEZ ATKRITUMIEM”

          • Ārvalstu prakse
      • Zero Waste
        • Repair Café
        • Bez atkritumiem
      • Ilgtspējas iniciatīvas
        • Zaļo biroju programma
        • Green Toolbox
        • Desmit zaļi mezgli
        • Eko turbulence
        • Eko turbulence 2
        • Urbānā Skatuve
      • Latvija – zaļākā valsts pasaulē
        • 2014 – pārtikas iepakojums
        • 2013 – pārtikas atkritumi
        • 2012 – Baltijas jūra
        • 2011 – CO2 izmeši
        • 2010 – zaļā Latvija
      • Zaļais dzīvesveids
        • European Youth Meeting
        • Paņem papīra maisu!
      • Zaļais iepakojums
        • Bioplastmasas konference
      • Citas iniciatīvas
        • Zinātnieku nakts
        • Kažokādas trešā puse
  • Radio
    • Star FM zaļā ceturtdiena
    • homo ecos:
      • Raidījumu arhīvs 2015
      • Raidījumu arhīvs 2014
    • Zāle
      • Cilvēki
      • Anotācijas
      • Arhīvs
  • Piedāvājam
    • Pakalpojumi
      • Lekcijas
      • Konsultācijas
      • Darbnīcas
      • Ekspedīcijas un ekskursijas
      • Dzimšanas dienas ballītes
      • Spēles
      • Sulu spiede
      • Skolēnu brīvlaikā
      • Leļļu teātris
      • Mobilā darba vieta
      • homo ecos: Veikals
    • Resursi
    • Ētikas kodekss
  • Iesaisties
    • Piesakies jaunumiem!
    • Brīvprātīgie
    • Atbalsti mūs
  • Par he:
    • Komanda
    • HE: medijos
    • Vēsture
    • Sadarbība
    • Finansējums
    • Logo
    • Rekvizīti
    • Atsauksmes
    • Kontakti
  • Ziedot

Ilze Lipska

Tweet

Eksperimentu uzsākot

MĀJSAIMNIECĪBĀ divi pieaugušie un trīs bērni.
IEPIRKŠANĀS pārtikas produkti tiek pirkti vairākas reizes mēnesī lielveikalā, tirgū vai pie mājražotājiem.
Pārtika tiek pirkta pēc iepriekš sagatavota produktu saraksta, domājot par konkrētām maltītēm.
GATAVOŠANA mājās tiek gatavots katru dienu, ik pa reizei ēdiens tiek baudīts pie radiem vai draugiem, bet kafejnīcās netiek ēsts nekad, kā arī jau pagatavots ēdiens netiek pasūtīts uz mājām.
ĒDIENS ATKRITUMOS  nonāk vairākas reizes mēnesī. Izmesti tiek maltīšu pārpalikumi, pa kādam neveiksmīgam pirkumum, kā arī tad, ja produkts ir sabojājies.
Ilze saka, ka vienmēr cenšas atrast veidus, kā izmantot produktus par spīti derīguma termiņam.
KUR ĒDIENS NONĀK kompostā vai kaimiņu un draugu mājās.
KAS TIEK IZMESTS lielākoties tie ir ēdiena pārpalikumi un dārzeņi un augļi.
KĀ SAMAZINĀT labāk plānojot pirkumus un maltītes, kā arī vairāk uzzinot par produktu pareizu uzglabāšanu un veidiem, kā izmantot maltīšu pārpalikumus.

Ilze dzīvo privātmājā laukos un, kā pati raksta savā blogā absolutsed.lv, kad vīram izstāstījusi par piedalīšanos eksperimentā, viņš izbrīnā teicis, ka viņi taču neko ārā nemet. Un tomēr gadās. Ilzes ģimenes priekšrocība ir tā, ka viņi visus organisko atkritumus izmet kompostā, kuru pēc tam izmanto kā mēslojumu dārzā. Eksperimenta ietvaros Ilze mēģinās sadraudzēties ar sliekām un nākamajā dārzkopības sezonā, iespējams, izmantos slieku humusu.

  • Pirmā nedēļa
  • Otrā nedēļa
  • Trešā nedēļa
  • Ceturtā nedēļa
KAS UN KĀPĒC TIKA IZMESTS Ķirbja bojātās daļas, neliels gabals desas, banānu, kartupeļu, mandarīnu, sīpolu un saldā kartupeļa mizas, sabojājušies tomāti un āboli, olu čaumalas.

PĀRDOMAS

  • Brokastīs vārīt mazāk putras, jo bieži vien kāds pikucis paliek pāri, nostāv ledusskapī un rezultātā tāpat tiek izmests. Lai gan tieši tajā dienā, kad Ilze putru uzvārīja mazāk, dēls paprasīja papildu porciju, bet meita palika bešā.
  • Kokteili labāk ēst no bļodiņas, jo to vieglāk izēst pilnībā.
  • Sīpolu mizas jāsāk krāt Lieldienām jau šobrīd, jo, ja nu pašiem tik daudz nevajadzēs,  pirms Lieldienām varētu sanākt laba andele Siguldas tirgū.
  • Ilze vārījā dzērveņu ķīseli, biezumus atdalot no šķidruma. Lielākoties biezumi tiek izmesti kompostā, bet šonedēļ Ilze tiem pievienoja nedaudz dzērveņu sulas, savārīja kopā ar cukuru un ieguva garšīgu ievārījumu. Ilze šo gadījumu aprakstījusi arī savā blogā absolūts ēd.

Ilze piebilst, ka, ja vien cilvēkam ir enerģija un laiks, ir ļoti daudz iespēju izmantot produktus tā, lai nekas no tiem nenonāktu atkritumos.

APŅEMŠANĀS

  • Pamēģināt kartupeļus ēst ar mizu. Jautājums – kādi būtu labākie pagatavošanas veidi?
  • Iegādāties vistas. Tām varētu atdot daudz ko no kompostā izmestā.
  • Labāk parūpēties par ābolu glabāšanu.
Ilzes ģimene šajā nedēļā bija nedaudz apslimusi, tāpēc, Ilzes pašas vārdiem sakot, tā ir “katastrofa atkritumu jomā”. Slimojot arīdzan vairāk sanāk ēst t.s. “comfort food”.

KAS UN KĀPĒC TIKA IZMESTS mizas – kartupeļu, apelsīnu, burkānu u.tml., no pagatavotā ēdiena – biezpiena plācenīšus, biešu salātus, sabojājusies ābolu sula, pagatavoti un neapēsti makaroni, daži sabojājušies tomāti.

Ilzes pārdomas par otro eksperimenta nedēļu atradīsiet viņas blogā absolūts ēd.

PĀRDOMAS

  • Ja ēdiens kādā no ēdienreizēm paliek pāri, to nevajag izmest uzreiz. Jo īpaši, ja mājas slimi bērni, kuru noskaņojums atkarīgs no pašsajūtas un kuri, iespējams, vakariņās apēdīs to, ko nevēlējās ēst pusdienās.
  • Apdomāt maizes pirkšanu un, ja nepieciešams to uzblabāt ilgākam laikam, – sasaldēt.
  • Slimošana skāra vispirms bērnus, tad arī pieaugušos. Ilzes secinājums ēdiena kontekstā – kad slimo bērni, daudz paliek neapēsts, kad pieaugušie – gandrīz nekas, jo nekas arī netiek gatavots.
  • Iepriekšējās nedēļas apņemšanās – ēst kartupeļus ar mizu – ir diezgan grūti realizējama. Tos vārot ar mizu, atkritumu ir krietni mazāk, bet Ilze saka, ka viņas ģimene pašas mizas neēdīs ne par ko.
  • Ēdienu izmest ir emocionāli grūti. Ilzei jau kopš bērnības mācīta cieņa pret ēdienu, tāpēc šķiet zaimojoši kaut ko mest ārā.
  • Eksperimenta ietvaros tapa jauna saldumu recepte, par kuras ideju Ilze saka paldies Valteram Zirdziņam. Ilze izmantoja nejauši samirkušus cepumus un pagatavoja cepumu trifeles.

APŅEMŠANĀS

  • Trešās nedēļas ietvaros Ilze vēlas paskatīties, kas notiek ar pārtikas iepakojumu. Cik daudz tā un vai no tā ir iespējams izvairīties?
Trešajā nedēļā Ilze secinājusi, ka nedēļā vidēji atkritumos nonāk ap 300 gramiem maltīšu atlikumu un apmēram 500 gramu sabojājušos produktu, kas nonāk kompostā. Ilzes pārdomas papildina it kā pavisam vienkārš secinājums – atkritumu daudzumu ietekmē arī naudas daudzums ģimenē. Diemžēl – jo vairāk naudas, jo vairāk atkritumu.

Īpaši pievēršot uzmanību pārtikas iepakojumam, Ilze secinājusi, ka viņas mājsaimniecībā pārtikas iepakojuma daudzums nav liels un esošais bieži vien tiek racionāli izmatots. Iepakojuma kartons – zīmēšanai, kartona olu pakas – iekuram, pāri paliek lielākoties piena produktu iepakojums vai pa kādai bundžai, kuras arīdzan var dažādi radoši izmantot. Lielākoties Ilze produktus uzglabā stikla traukos.

Pirmās nedēļas apņemšanās ēst kartupeļus ar mizām vai…. kartupeļu mizas, nu ir arī iedzīvināta. Ilzes ideja šeit. 

KAS UN KĀPĒC TIKA IZMESTS

  • 1,3 kg biezpiena kūkas, kas tika gatavota vešanai ciemos. Ciemošanās tika atcelta, kūka bija pārāk liela, lai paši apēstu.
  • Tika izmestas arī šokolāde un konfektes, kuras bērni neēd un kas saldumu traukā bija nostāvējuši jau divas nedēļas. Ilze atzīst, izmetusi bez pašpārmetumiem.
  • Mazliet omletes, kuru bērni nebija apēduši, bet bija sajaukuši kopā ar ievārījumu, padarot neēdamu arī citiem.
  • Ģimene dāvanā saņēmusi 10kg mandarīnu. Mizu daudzums trīs dienās – 1,300kg. Ilze plāno vārīt madarīnu ievārījumu, jo tik daudz apēst nav iespējams un mandarīni sāk bojāties.
  • Nedaudz zemesriekstu, kuros iemetušās pārtikas kodes.

PĀRDOMAS

  • Eksperimenta ietvaros Ilze veikusi pārtikas plauktu revīziju un nolēmusi visu, kas pārāk ilgi glabāts, pagatavot tuvākajā laikā.
  • Vai mēs padomājam arī par to, cik daudz atkritumu rada mūsu izvēlētie ēdieni ārpus mājas? Sociālajos medijos izskanējusi atziņa, ka varbūt “viszaļāk” ir ēst ārpus mājas, jo tad mājās nebūs vispār nekādu atkritumu.
  • Vai konfektes, kas ir neveselīgs produkts, arī ir slikti izmest atkritumos?
  • Varbūt kūku, kura tika izmesta, varēja sasaldēt? Vai vēl labāk – braukt ciemos citur?
  • Mazliet ierūgušu ābolu sulu var savārīt ķīselī.
  • Konservēto zirnīšu šķidrumu cilvēki dažkārt mēdz izdzert, Ilze izlēja.
  • “Nost ar mencu aknām!” saka Ilze. Ik pa reizei tās nākas izmest ārā, jo iepakojums pārāk liels vienam ēdājam (Ilzei), bet pārējie ģimenes locekļi tās neēd.
  • Gadās dienas, kad nav nekādu atkritumu – ne pārtikas, ne iepakojuma. Ilze atzīst, ka izjūtas šādās dienās esot labas.
Ilzes secinājums eksperimenta noslēgumā: “Manuprāt, eksperiments mums daudz devis. Iepērkamies vēl racionālāk, vairāk plānojam maltītes. Jau agrāk maz izmetām ēdienu, tagad tas notiek vēl retāk. Varētu teikt – nemaz. Gadās reizes, kad bērniem kaut kas negaršo vai nokrīt zemē, tad, protams, to neviens neēd. Nākamajā gadā mums būs suns, ceram, ka daļa problēmas atrisināsies, ja vien mūsu suns nebūs tik izlepis kā mans bērnības suns, kurš neēda desmaizes.”

Ilzes pārdomas par eksperimentu blogā absolūtsēd.

KAS UN KĀPĒC TIKA IZMESTS

  • Olu čaumalas, augļu un dārzeņu mizas, vistas kauli.

PĀRDOMAS

  • Pašaudzētu dārzeņu mīnuss – to mēdz būt pārāk daudz. Piemēram, lielu kabācu ražu nākas vai nu atdot citiem (ja kāds ņem) vai nu pašiem pārtikt lielākoties no kabačiem vai arī likt tos kompostā.
  • Ilze arī bērnudārzā aprunājusies par pārtikas atkritumiem un secinājusi, ka “Krimuldas novada PII “Ezerciems” ir paraugdārziņš. Pārtikas atkritumu tikpat kā nav, bērni ļoti labi ēd un ar ēdienu nespēlējas.”.
  • Ilze min, ka Twitter lasījusi ieteikumu partikas kožu sabojātos produktus, ja iespējams, atstāt ziemai putniem. “Pārtikas kodes vispār ir milzīga problēma, tā vien šķiet, ka veikali ir pilni ar tām. Tiešām nezinu, vai ir kāds cilvēks, kuram izdodas dzīvot tā, ka mājās šo kožu nav,” tā Ilze.
  • Eksperimenta ietvaros Ilzei nāk prātā kādas bērnības atmiņas, kad “pa kluso” tika izlieta zāļu tēja un kā negaršoja desmaizes. “Desmaizes bieži deva brokastīs, reizēm mēģināju tās atdot sunim, bet viņš tikai aplaizīja un neēda, tad nu nesu tās līdzi uz skolu un atstāju kaut kur ceļmalā, cerot, ka citi suņi nebūs tik izlepuši.”

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta

Nospiediet šeit, lai atsauktu atbildi.

KOMENTĒT

2013 Pārtikas atkritumi

  • Par kampaņu
  • Viņi dara tā. Eksperiments
    • - Dace Rukšāne-Ščipčinska
    • - Ansis Bogustovs
    • - Anitra Tooma
    • - Toms Grēviņš
    • - Ilze Lipska
  • Par pārtikas atkritumiem
  • Ko varam darīt?
  • Noderīgi resursi
  • Receptes
    • - Valters Zirdziņš iesaka
    • - Dārzeņu pārpalikumi
    • - Makaronu un rīsu pārpalikumi
    • - Gaļas pārpalikumi
    • - Augļu pārpalikumi
    • - Maizes pārpalikumi
Mūsu draugi
daba -
cilvēks -
daba
No homo sapiens līdz homo ecos ir viens solis. Esam ceļā.

Jaunākie komentāri

  • Monsieur iekš Zero Waste Flat: here we go
  • Lucie D iekš Zero Waste Flat: here we go
  • Lucie D iekš Zero Waste Flat: here we go
  • Lucie D iekš Zero Waste Flat: here we go
  • brigitte herbaux iekš Zero Waste Flat: here we go
  • Monsieur iekš Zero Waste Flat: here we go

Populārākie jaunumi

  • Zero Waste Flat: here we go
    Zero Waste Flat: here we go 2017. gada 26. aprīlis
  • Radošā darbnīca “Sieviešu noslēpumu pēcpusdiena”
    Radošā darbnīca “Sieviešu noslēpumu pēcpusdiena” 2013. gada 12. decembris
  • Zemes Dienā – Urbānās Dārzniecības Darbnīca
    Zemes Dienā – Urbānās Dārzniecības Darbnīca 2014. gada 17. aprīlis
  • RT  @Krista_Baumane : Diezgan iespaidīgi, ko var panākt maza meitene, kas vasarā viena pati sēdēja pie Zviedrijas parlamenta, pieprasot rīcīb… 3 gadss atpakaļ
    Homo Ecos: tviterī

Meklēt he: lapā

Kontaktinformācija

Rakstiet, zvaniet, nāciet ciemos! +371 26 326 333 office@homoecos.lv Ernestīnes iela 12, Rīga, LV-1046 Biedrība "homo ecos:"
Sekojiet mums facebookSekojiet mums rssSekojiet mums twitterSekojiet mums draugiem.lv
  • Sākums
  • Aktualitātes
  • Par he:
  • Kontakti
© 2018 · Ar prieku izstrādāja → WEBMEISTARS.LV