Gandrīz konference

Divi grādi vairāk vai mazāk — kāda gan tam nozīme, runājot par atmosfēras temperatūru? Ja cilvēka ķermeņa temperatūra paaugstinās par pāris grādiem, tā ir slimības pazīme. Vai mūsu uzsilusī planēta ir slima un tās dzīvība karājas mata galā? Bet varbūt nemaz nav tik ļauni?

19. aprīlī no plkst. 17.00 līdz 20.00 Kinogalerijā “K-Suns” ar gandrīz konferenci “± 2 grādi” noslēdzās projekts “Klimata pārmaiņas Latvijā — izaicinājums un iespēja?”.

Gandrīz konferences vadītājs, Latvijas stāvizrāžu meistars Jānis Skutelis piedāvāja savu redzējumu par globālām un lokālām norisēm, kā arī iztaujāja Latvijas un ārvalstu klimata pārmaiņu ekspertus. Pasākuma aktīvs dalībnieks bija arī klātienē esošā auditorija, un tie skatītāji, kas vēroja gandrīz konferenci straume.lmt.lv/2gradi. Pasākuma apmeklētāji varēja ne tikai uzdot jautājumus ekspertiem, bet pat ietekmēt pasākuma saturu.

No plkst. 16.45 apmeklētāji bija gaidīti restorānā “Andalūzijas Suns”, lai nobaudītu vieglas vegāniskas uzkodas, atbildētu uz āķīgiem jautājumiem par klimatu un iegūtu simboliskas gandarījuma balvas — Latvijas meistaru rokām radītas noderīgas lietas. Savukārt visu dienu restorānā “Andalūzijas Suns” bija apskatāma izstāde “Klimata liecinieki”. 12 lielformāta bildēs atainoti 12 stāsti par klimata pārmaiņu liecību meklējumiem dažādās Latvijas vietās. Tie ir stāsti par izmaiņām dzīvnieku un augu valstī un dabas ritējumā, bet galvenokārt tie ir stāsti par cilvēkiem, kuri dzīvo saskaņā ar dabu, vērojot norises sev apkārt un mācoties ar pārmaiņām sadzīvot.

Stāsts par klimata pārmaiņām gandrīz konferencē sākās ar ieskatu globālos tematos — Norvēģijas eksperts Džons Kramps (John Crump) dalījās personīgā pieredzē par ledāju kušanu Arktikā un to ietekmi uz dzīvi Latvijā, kā arī migrāciju, kā vienu no izaicinājumiem, kuri mūs sagaida jau pavisam drīz. Nākotnē ieskatījās arī meteorologs un laikapstākļu vērotājs Toms Bricis, savukārt ornitologs un viens no izstādes “Klimata liecinieki” varoņiem Arnis Zacmanis vēstīja par izmaiņām putnu dzīvē. Sociālpsihologs Ivars Austers stāstīja par tuvredzību lēmumu pieņemšanā un to, kāpēc labie nodomi ne vienmēr tiek īstenoti. Gandrīz konference noslēdzās ar diskusiju, kuras saturu varēja ietekmēt skatītāji un kuras ietvaros galvenokārt tika runāts par individuālās rīcības nozīmīgumu klimata pārmaiņu samazināšanā. Diskusijas dalībnieki bija projekta vēstneši un eksperti — ķīmiķe Jana Simanovska, žurnāliste Kristīne Garklāva un fiziķis Ojārs Balcers.

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli dažādos klimata pārmaiņu jautājumos, uzsākot un noslēdzot projektu “Klimata pārmaiņas Latvijā — izaicinājums un iespēja?”, tika veikta sabiedrības aptauja portālā Draugiem.lv. Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas stabili ierindo pirmajā globālo problēmu trijniekā, attiecīgi — tā domā gandrīz 50 % aptaujas dalībnieku. Nedaudz vairāk kā 80 % aptaujāto ir novērojuši klimata pārmaiņu izpausmes arī Latvijā, piemēram, to, ka ziemas kļūst siltākas, vairojas dažādi kukaiņi un arvien biežāk uznāk vētras.

Gandrīz konference fotogrāfijās

Gandrīz konference noslēdz projektu “Klimata pārmaiņas Latvijā — izaicinājums un iespējas?”, kuru atbalsta EEZ finanšu instruments — http://eeagrants.org/. Konferences norisi līdzfinansē arī Fridriha Ēberta fonds Latvijā (Friedrich Ebert Stiftung).