Pielietojot zināšanas, kas iegūtas apmācībās Salacgrīvā un informāciju no nesen izdotajām Vadlīnijām “Klimatam draudzīgu pasākumu organizēšana”, jauniešus Latvijā, Dānijā un Baltkrievijā aicināja organizēt pasākumu, kas:
[ul]
[li]iepazīstināja ar Vadlīnijās aprakstītajiem ieteikumiem un videi draudzīgu pasākumu nepieciešamību vai[/li]
[li]Izmantoja Vadlīnijās aprakstītos ieteikumus, lai padarītu pasākumu zaļāku.[/li]
[/ul]
Šie vietējie jauniešu pasākumi notika projekta “Decarbonize our Future!” ietvaros:
Klimata pārmaiņas – kā par to runāt un kā ieinteresēt jauniešus šajā jautājumā?
Trešdiena, 2016.gada 16.marts @ Zaļais stāvs
Pastāvīgie homo ecos: brīvprātīgie tika uzaicināti uz tikšanos, kur iepazīties ar citiem brīvprātīgajiem, apmainīties ar idejām un uzzināt par videi draudzīgāku dzīvesveidu un izglītību. Latviešu žurnāliste Sandra Kropa sniedza prezentāciju par klimata izmaiņām un to, kā plašsaziņas līdzekļi un nevalstiskās organizācijas spriež par šiem nopietnajiem tematiem.
Pasākumā pasniegtās uzkodas un dzērieni, cik vien iespējams, bija vietēji, sezonāli un veģetāri – piemēram, zāļu tēja, augļi un konditorejas izstrādājumi. Pasākuma laikā dalībnieki varēja neuztraukties par piezīmju veikšanu, jo pēc tā saņēma PowerPoint prezentāciju.
Pavasara brauciens ar kajakiem
25.-26. marta nakts @ Rīgas ūdensceļi
Šis pasākums, ko organizēja Movement Spontaneous, 50 jauniešiem/studentiem piedāvāja iespēju piedalīties brīvdabas pasākumā un iepazīt Rīgu no cita skatupunkta, dodoties nakts kajaku izbraucienā.
Ceļojums sākās Āgenostas ostā, kam sekoja Zundas kanāls, pēc tam devāmies pāri Daugavai uz Andrejostu. Starp šiem punktiem mēs ieturējām pauzes, kuru laikā parunājāmies un uzņēmām fotogrāfijas. Pēc tam sekoja visinteresantākā pasākuma daļa – brauciens cauri Vecpilsētai, Centrālstacijas kanālam un tad atpakaļ uz Daugavu. Pēc apmēram 20 km mēs sasniedzām savu galamērķi – Katlakalnu. Tur iekurinājām kamīnu, iekodām un pasniedzām visiem dalībniekiem koka piemiņas žetonus, kas bija radīti speciāli šim pasākumam. Ap sešiem no rīta mūsu ceļojums turpinājās pa citu ceļu atpakaļ uz Ķīpsalu. Kopumā lielākā daļa dalībnieku veica 33 km garu braucienu.
Pasākums radīja mazu ietekmi uz apkārtējo dabu, jo dalībnieki ceļoja kajakos un kā „dzinējspēku” izmantoja paši savus ķermeņus. Visa pasākuma laikā uzmanība tika vērsta uz dabas apbrīnošanu un to, lai aiz sevis neatstātu nekādas pēdas dabā. Kā arī dalībnieki sacentās par žetoniem, kas izgatavoti no dabīgiem materiāliem (koka) un tajos veikts gravējums, neizmantojot nekādas ķīmiskas vielas vai kaitīgus materiālus.
Photos: Movement Spontaneous
No lauka šķīvī
Trešdiena, 2016. gada 6. aprīlis @ Dabaszinātņu akadēmiskais centrs
„No lauka šķīvī” ir studentu iniciatīva ieviest tiešo pirkšanu Ģeogrāfijas un dabas zinātņu fakultātē, tādā veidā atbalstot vietējo un bioloģisko lauksaimniecību. Šī pasākuma laikā tika mazliet pastāstīts par to, kas ir tiešā pirkšana no vietējiem zemniekiem un kā to ieviesa Latvijā un Francijā.
Pasākums bija ilgtspējīgs, jo notika ēkā, kas uzbūvēta dabai visdraudzīgākajā veidā (atkritumu šķirošana, energoefektivitāte u.c.), ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tur var nokļūt ar divriteni un arī sabiedriskais transports nav tālu.
Pasākumā tika izmantots ļoti maz papīra – visu informāciju dalībnieki saņēma e-pastā vai ieraudzīja Facebook. Daļu ēdiena iegādājās vietējā bioloģiskajā veikalā un daļu – citur, bet ar noteikumu, ka tam jābūt ražotam Latvijā. Traukus un dzērienus mums nodrošināja universitātes kafejnīca, tāpēc varējām neizmantot plastmasu. Ēdienu pagatavojām mājās un tas ievērojami samazināja izmaksas un patērēto enerģiju. Un pāri palikušo ēdienu sadalījām visiem dalībniekiem, tāpēc nekas nepalika pāri.
Photos: Alise Kokare
“Otrreizējā” skatuve
Trešdiena, 2016. gada 20. aprīlis @ Rīgas Mūzikas internātvidusskola
Dienās pirms Lielās talkas, homo ecos:, sadarbībā ar Rīgas internātvidusskolu un Krišjāni Langi, uzbūvēja skatuvi, kas sastāv no otrreizlietojamiem materiāliem (piemēram, vecas riepas, paletes). Šis pasākums parādīja, ka atkritumi var būt ne tikai atkritumi, bet arī izejviela otrreizējai pārstrādei vai izmantošanai (izmantot atkritumus ar izdomu, no tiem kaut ko izveidojot un palielinot to vērtību).
Jaunākie komentāri