05/10/2017 MANTU LABOŠANA
Gan jau mums visiem mājās ir vairāk vai mazāk dažādu sadzīves elektropriekšmetu, kuri padara mūsu dzīves ērtākas un ātrākas, atvieglo mūsu ikdienu. Bet, cik daudzi no mums prot kādu no šīm lietām salabot, kad tās salūzt? Ja neprotam labot paši, vai meklējam rokā meistaru vai lietu vienkārši izmetam? Vai maz mūsdienās ražotie priekšmeti ir labojami? Par to šodienas saruna ar labošanas aktīvistu un vienu no “Mantu labotava” (Repair Cafe) meistariem – Frici Kalveli.
28/09/2017 ĒKU SILTINĀŠANA
Daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām dzīvo un kādu laiku vēl dzīvos padomju laikos celtās daudzdzīvokļu, kuras vairākus gadu desmitus kalpojušas un nu to saglabāšanai un energotaupībai nepieciešama ēku siltināšana. Tomēr tikai 2 % padomju laiku ēku ir nosiltinātas. Kāpēc tik zemi rādītāji, vai tie saistīti ar ojbejktīviem ierobežojumiem vai sabiedrības neziņu un aizspriedumiem, par to šodien saruna ar Arni Lelīti.
21/09/2017 DZĪVE BEZ ATKRITUMIEM
Pēdējā laikā par zero waste vai dzīvi bez atkritumiem tiek runāts arvien vairāk. Diemžēl statistika rāda, ka, jo ekonomiski attīstītāka valsts, jo vairāk atkritumu tā rada. Kā no tiem izvairīties un samazināt, par to šodienas saruna ar Zero Waste Latvija kopienas aktīvisti Annu Vilnīti.
14/09/2017 GUDRA PĀRVIETOŠANĀS
Ne reizi vien raidījumā esam runājuši par velobraukšanu, tās plusiem un mīnusiem un Latvijas pilsētu atvērtību velosipēdistiem. Saruna arī šajā raidījumā par gudru pārvietošanos. Studijā Ruta Millere – Celmiņa, projekta “Eiropas Mobilitātes nedēļa” vadītāja un arī Gudrā pilsētniece.
07/09/2017 LAIKMETĪGĀ MĀKSLA UN VIDE
Raidījumā aruna par mākslu un ekoloģiju ar mākslinieci Rasu Šmiti, kura jau kopš deviņdesmitajiem gadiem veido laikmetīgās mākslas objektus, apvienojot mākslu ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām. Augustā Oslo norisinājās izstāde “Oslo fjordu ekoloģijas”, kurā Latvijas mākslinieki izstādīja “zaļās enerģijas” projektu “Biotricity”, kas eksperimentē ar baktēriju elektrības iegūšanu dažādās mitrāju vietās, piemēram, dīķos, purvos un jūras piekrastes zonās.
31/08/2017 BRĪVĀ SKOLA
Kristīne Liberta kopā ar domubiedriem ir izveidojusi vienu no tautskolām Latvijā – Ikšķiles Brīvo skolu. Sākoties jaunajam mācību gads, raidījumā saruna par to, kā dzīvot apkārtējai pasaulei draudzīgi un kā to iemācīt arī bērniem.
24/08/2017 VEGĀNFESTIVĀLS
26. augustā Fon Stricka villā Rīgā notika pirmais Vegānfestivāls Latvijā. Kā raidījumā saka tās organizētājas Dainuvīte Roginska un Līva Siliņa, tas nebija festivāls vegāniem, bet festivāls par vegānismu.
17/08/2017 PIEJŪRAS KAILCIRTES
Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jurģis Jansons skaidro Zemkopības ministrijā ir izstrādātos grozījumus, kas paredz atļaut kailcirtes priežu mežos Baltijas jūras un Rīgas jūras piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kā arī samazināt galvenās cirtes caurmēru mežos, kur galvenā suga ir priede, egle vai bērzs.
10/08/2017 MANA JŪRA
Dažādi pārgājieni gar jūras malu kļūst arvien iecienītāki, bet katram no tiem ir savs mērķis – sacensība, tūrisms, atpūta. Saruna par zaļo ekspedīciju “Mana jūra”, kura šogad noritēja jau 6. gadu. Par ekspedīciju vairāk stāsta tās vadītājs Jānis Ulme.
03/08/2017 KAILCIRTES PIEJŪRĀ
Kailcirtes piejūrā. Šāds vārdu savienojums neraisa pozitīvas emocijas, taču Zemkopības ministrija (ZM) gatavo grozījumus meža ciršanas noteikumos, kuri šādu izciršanu atļautu. Raidījumā viesojas Lelde Eņģele no “Latvijas dabas fonda”, lai nedaudz vairāk pastāstītu, kāpēc šāda situācija izvērtusies.
27/07/2017 UGUNSGRĒKS SLOKAS ATKRITUMOS
Šis ir notikums, kuru, šķiet, neviens Latvijas iedzīvotājs nepalaida garām – 18. Jūnijā lielā teritorijā dega atkritumi Slokā. Bija izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kura dūmus tālu varēja redzēt. Šodienas saruna par iemesliem, sekām un turpmāko rīcību, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Studijā Artūrs Jansons no vides organizācijas “homo ecos:”, kurš arī pats ir Jūrmalas iedzīvotājs.
20/07/2017 PERMAKULTŪRA
Saruna par šķietami jaunu un tomēr ļoti senu saimniekošanas metodi – permakultūru. Tā ietver miermīlīgu sadzīvošanu ar apkārtējo vidi un dabu un cilvēka saimnieciskās darbības ilgtspēju. Studijā ilgtspējas pētnieks, Latvijas Permakultūras biedrības priekšsēdētājs, kā pats saka – vīrs un tēvs, mazliet amatnieks un dārznieks – Elgars Felcis.
13/07/2017 ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS
Ir vasara un daudzi no mums dodas dabā. Raidījumā saruna ar Ivetu Piesi, biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” valdes priekšsēdētāju, par to, kā notiek saimniekošana un dabas aizsardzība īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Abavas ielejā – teritorijā ar izcilu ainavu – upes ieleju, pļavām un nogāzēm.
06/07/2017 KOMĒTA – VIDEI UN CILVĒKAM DRAUDZĪGS FESTIVĀLS
No 7. līdz 9. jūlijam Daugavgrīvas cietoksnī norisinājās festivāls “Komēta”. Tās veidotāji festivālu apraksta kā sociālu un kultūras eksperimentu, kas aicina ieraudzīt neredzamo un praktizēt brīvību, baudot mūziku, dejojot, piedaloties lekcijās un darbnīcās, iesaistoties cirka performancēs un sarunās. Vairāk par festivālu stāsta viena no tā organizētājām Liene Jurgelāne.
29/06/2017 IENIRŠANA ATKRITUMOS
Pasaulē arvien vairāk tiek meklēti veidi, kā samazināt pārtikā nonākušos atkritumus. Risinājumi tiek meklēti gan starptautisku organizāciju, gan lokālu iniciatīvu līmenī un par vienu no tām arī šodienas saruna. Agnese Priekule ir māksliniece, kas šobrīd dzīvo Zviedrijā un aktīvi rūpējas par tās pārtikas izglābšanu, kura vēl derīga nonākusi atkritumos.
22/06/2017 SVINĒT SKAISTI UN AR PRĀTU
Daudzi no mums dodas ārpus pilsētas, lai svinētu Līgo vakaru. Un svinēt – tas nozīmē gan dancot, gan dziedāt, gan garšīga paēst un padzert. Ikviens no mums pēc svinībām ir vācis plastmasas glāzes, dakšas, karotes, šķīvjus, maisiņus sazin ko visu citu, kas padara mūsu dzīvi vieglāku un ātrāku, bet uz dabu tas viss atstāj ietekmi – jo plastmasa tiek ražota no naftas, kuras krājumi strauji sarūk un neatjaunojos, savukārt vismaz Latvijā lielāko daļu plastmasas nepārstrādā, līdz ar to daudz kas no mūsu ērtības nonāk apglabāšanai poligonos. Saruna ar Gundegu Skudriņu, kura rīko skaistus un vienreizīgus (nevis vienreizējus) svētkus un kura mums pastāstīs, kā svinēt svētkus videi draudzīgi un arī koši.
15/06/2017 DABAS SKAITĪŠANA TURPINĀS[/fancy_heading]
Pavisam nesen raidījumā jau runājām par to, ka Latvijā esam sākuši skaitīt dabu. Ko īsti šīs skaitīšana nozīmē, kas šajā laikā mainījies, kas jauns, par to saruna ar Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieci Guntu Gabrāni.
08/06/2017 RITEŅOŠANA UN VIDE[/fancy_heading]
Vairāk nekā divus gadus mūsu raidījuma viešņa viena pati ar velosipēdu apceļoja Dienvidameriku, nonākot kontinenta tālākajā punktā. Divos gados piedzīvoto noteikti varētu stāstīt dienām un nedēļām, un arī tad visu nevarētu izstāstīt, bet mēs šajā raidījumā vairāk parunāsim par ceļā pamanītajām vides aktualitātēm. Raidījuma viešņa – ceļotāja un grafikas dizainere Marika Latsone.
01/06/2017 PILSĒTAS APZAĻUMOŠANA[/fancy_heading]
Par pilsētas zaļajām teritorijām pēdējā laikā daudz šķēpu lauzts. Šķiet, ka ikvienam ir viedoklis par to, kādiem kokiem un krūmiem jābūt pilsētā, bet šajā raidījumā nerunāsim ne par kapu tramvaju, ne kastaņiem, bet parunāsim par to, kādas tad ir mūsdienu tendences pilsētas apzaļumošanā. Raidījuma viešņa – ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.
25/05/2017 ATKRITUMU PĀRSTRĀDE UN VIDES IZGLĪTĪBA[/fancy_heading]
Pēdējos gados par atkritumu samazināšanu un šķirošanu pārstrādei daudz tiek runāts. Lai arī, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijas iedzīvotāji rada daudz mazāk atkritumu, tomēr mūsu valstī liela daļa atkritumu joprojām nonāk izgāztuvēs un netiek pārstrādāti citos materiālos. Saruna par atkritumiem un vides izglītības lomu ar Aivaru Sirmo, Ziemeļvidzemes Atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO) valdes priekšsēdētāju.
17/05/2017 KŪDRAS IEGUVE UN DABAS AIZSARDZĪBA[/fancy_heading]
Pēdējo 20 gadu laikā kūdras ieguves nozare piedzīvojusi lielas pārvērtības. Mainījies ne tikai pieprasījums pēc kūdras, šajā laikā uzņēmumiem nācies atteikties no kurināmās kūdras ieguves. Toties attīstījusies lauksaimniecībā izmantojamās kūdras ieguve, atrasts eksporta tirgus, vienlaicīgi ļoti daudz tiek diskutēts par kūdras ieguves ekoloģisko kaitējumu. Kā atrast biznesa attīstības un vides aizsardzības harmoniju, par to saruna ar Latvijas Kūdras asociācijas vadītāju Uldi Ameriku.
11/05/2017 PAR CILVĒCĪGU CIRKU[/fancy_heading]
11. maijā pie Saeimas jau otro reizi pulcējās vairāki simti cilvēku, lai iestātos par aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus. Marta beigās pirmajā lasījumā deputāti nobalsoja par labu likuma grozījumiem, 11. maijā bija likuma otrais lasījums, tāpēc studijā Katrīna Krīgere no organizācijas “Dzīvnieku brīvība”.
Raidījuma tapšanu atbalstīja Friedrich Ebert Stiftung Latvia.
27/04/2017 VAI LATVIJAS LAUKI IR PAGĀTNE?
Pat ja paši nedzīvojam laukos, informācija par to, ka Latvijas cilvēki pamet Latvijas laukus nonāk arī līdz mūsu ausīm. Lielākoties tam ir negatīva noskaņa – laukos bezdarbs, skolas tiek slēgtas, ceļi aizaug un mājas sabrūk. Tomēr izrādās, ka ir arī vērojama pretēja tendence – cilvēki laukos arī atgriežas. Par to, kā dzīvot laukos un vai Latvijas laukiem ir nākotne, saruna ar Latvijas Lauku foruma pārstāvi Āri Ādleru.
Raidījuma tapšanu atbalstīja Friedrich Ebert Stiftung Latvia.
20/04/2017 PĀRTIKAS DERĪGUMA TERMIŅŠ
Ikviens no mums kādreiz ir domājis par to, kur paliek visi tie pārtikas produkti, kuriem beidzas derīguma termiņš, vēl atrodoties veikala plauktā. Kur nonāk vēl lietošanai derīgie produkti un kā vispār tiek noteikts produktu derīguma termiņš? Vai tas viss kļūst par atkritumiem? Kāda ir situācija Latvijā un arī citās pasaules valstīt – par to saruna ar “Brīvības un solidaritātes fonda” vadītāju Ervīnu Labanovski.
Raidījuma tapšanu atbalstīja Friedrich Ebert Stiftung Latvia.
13/04/2017 OLAS LIELDIENĀM
Raidījums Zaļajā ceturtdienā, pāris dienu pirms Lieldienām, un raidījuma tēma – olas. Saruna ar organizācijas “Dzīvnieku Brīvības” valdes priekšsēdētāju Aivaru Andersonu, kurš pastāstīs, kāpēc viņš pats olas nepirks un atgādinās radio klausītājiem, kāda tad ir olu patiesā cena un kā izvēlēties tādas olas, kuras nodara iespējamami mazāku kaitējumu putniem un dabai.
Raidījuma tapšanu atbalstīja Friedrich Ebert Stiftung Latvia.
06/04/2017 ALPĪNISMS UN VIDE
Cilvēki dodas kalnos, lai būtu tuvāk dabai un aizbēgtu no civilizācija, kā arī, lai pārbaudītu savu emocionoālo noturību un fiziskos spēkus, taču – ko cilvēks ar savu klātbūtni nodara dabai? Vai vieta, kurā pabijis cilvēks, jebkad vairs būs tāda, kā pirms cilvēks tur spēra kāju? Kalni pievilina cilvēkus un dod pienesumu valsts ekonomikai, piemēram, Everestā pēdējos 60 gados uzkāpuši nedaudz vairāk kā 3000 cilvēku un izskan aicinājums uz laiku slēgt pieeju kalnam un ļaut tam atpūsties. Par vidi un alpīnismu saruna ar kāpējiem Kristīni un Kristapu Liepiņiem.
Raidījuma tapšanu atbalstīja Friedrich Ebert Stiftung Latvia.
30/03/2017 AINAVAS RUNĀ
Ko mums stāsta Latvijas ainavas? Kādus jautājumus uzdod līkums, ko apcer pelēkais akmens vai izčukst ziedoša pļava? Latvijas ainava ir ne tikai skaistums un emocionāla vērtība, tā ir liela dabas vērtība. Koks, akmens, līkums, pļava, viensēta – kad tie kļūst par daļu ainavas, par to saruna ar Jāni Ķuzi no Latvijas Dabas fonda.
Raidījuma tapšanu atbalstīja Friedrich Ebert Stiftung Latvia.
23/03/2017 ENERGOMEDĪBAS
Raidījumā saruna par energomedībām. Ko tas nozīmē? Kas ir energomedību trofejas, vai prieks slēpjas ietaupītos 10 eiro jeb medību procesā? Par to stāstīt energomednieks Jānis Šipkovs.
Raidījuma tapšanu atbalstīja Friedrich Ebert Stiftung Latvia.
16/03/2017 ĢENĒTISKI MODIFICĒTA PĀRTIKA
Reti kurš šodien nebūs dzirdējis par ģenētiski modificētiem orgnismiem. Daļa pasaules aizstāv ģenētiski modificētas pārtikas audzēšanu, daļa pret to karo. Gadās, ka karo gadu desmitiem. Par to raidījumā saruna ar Zani Ruģēnu no organizācijas “Zemes draugi”.
Raidījuma tapšanu atbalstīja Friedrich Ebert Stiftung Latvia.
09/03/2017 PILSONISKAIS AKTĪVISMS
Saruna ar pilsoniski aktīvu cilvēku, televīzijas žurnālisti Kristīni Garklāvu. Kristīne pēdējā laikā arvien biežāk aktīvi iesaistās dažādās dabas aizsardzības aktivitātēs. Kristīne ir bijusi “homo ecos:” klimata vēstnese, veidojusi filmu par melnajiem stārķiem un viņa ļoti labprāt ir dabā un to arī fotografē.
Raidījuma tapšanu atbalstīja Friedrich Ebert Stiftung Latvia.
02/03/2017 PILSĒTA CILVĒKIEM
Vārdu salikums “pilsēta cilvēkiem” šķiet ļoti saprotams un loģisks. Jo, kam gan, ja ne cilvēkiem, pilsētvide tiek veidota? Zaļās teritorijas, veloceliņi, ērta sabiedriskā transporta kustība un patīkama vide, lai pārvietotos kājām – par to tiek daudz runāts arī Rīgas plānošanas kontekstā un par to rūpējas arī pilsoniskā iniciatīva “Pilsēta cilvēkiem” aktīvisti. Viens no tiem – Andrejs Oliņš – šodien ir raidījuma viesis.
23/02/2017 RADOŠĀS DARBNĪCAS
Raidījumā runāsim par to, kā lietderīgi, interesanti un arī izglītojoši pavadīt brīvo laiku, kuru daļa no mums vada, izstiepušies dīvānos un veroties TV ekrānos. Ko nozīmē radoši darboties un kā dažādas radošās darbnīcas ietekmē vidi un mūsu ikdienu, par to stāstīs “homo ecos:” radošo darbnīcu vadītāja Elīna Pekšēna.
16/02/2017 DABAS SKAITĪŠANA
Jau kopš skolas laikiem mums ir mācīts, ka Latvijas dabas resursi, tā ir liela vērtība. Meži, purvi, pļavas, ūdeņi, jūras piekraste, dabās dzīvojošie putni, zvēri un kukaiņu – ir mūsu visu bagātība. Šodienas raidījumā runāsim par to, kā var to visu saskaitīt. Kā var saskaitīt dabu un kāpēc tas vispār ir nepieciešams. Studijā bioloģe un projekta “Dabas skaitīšana” vadītāja Irisa Mukāne.
09/02/2017 KAS VAINAS PALMU EĻĻAI
Par palmu eļļu pēdējos gados daudz tiek runāts. Tiek uzdots jautājums, kāpēc to pievieno tik daudz produktiem, kā un kāpēc eļļas patēriņš ietekmē veselību un kas notiek tajās pasaules daļās, kurās palma audzē milzīgās plantācijas. Mēs šodien vairāk runāsim tieši par eļļas ieguves kaitējumu videi. Studijā Māra Braslava no vides organizācijas “Zaļā brīvība.”
02/02/2017 AKTUĀLAIS ENERĢIJAS JOMĀ
Vai esat dzirdējuši apzīmējumu “enerģētiskā nabadzība”? Iespējams, mēs pamanām to, cik strauji pieaug mūsu komunālo pakalpojumu rēķini apkures sezonas laikā un gan jau mēs visi riezēm aizdomājamies, kā samazināt, piemēram, elektrības patēriņu savās mājās. Par aktuālo enerģētikas jomā šodien stāstīs Selīna Vancāne no Latvijas Zaļās kustības.
26/01/2017 CILVĒKSTĀSTS
Stāsta galvenā varone kādu laiku dzīvojusi Meksikā un kopā ar mākslinieku grupu īstenojusi vairākas sociālas un vides aizsardzības aktivitātes, tīrījusi jūras krastu un pētījusi vietējās bišu sugas glābšanas iespējas. Cilvēkstāsts par Līvu Oliņu.
19/01/2017 TRAMPS UN KLIMATA PĀRMAIŅAS
20. janvārī, ASV prezidenta amatā stāsies Donalds Tramps. Diez vai pēdējā pusgada laikā ir tik daudz runāts par kādu cilvēku, analizēts viņa teiktais un paustas bažas par viņa kā 45. ASV prezidenta darbiem un ietekmi. Donalds Tramps daudz izteicies arī par klimata pārmaiņām, savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā no tribīnes drebinādamies un jokodams, ka, kāda gan globālā sasilšana, ja šeit ir tik auksts. Saruna ar Jāni Ulmi par to, ko līdz ar Trampa stāšanos amatā varētu tikt sagaidīts klimata pārmaiņu jautājumos.
12/01/2017 PAR KOKIEM
Šodienas raidījumā parunāsim par kokiem. Daudzi koki uz šīs zemes dzīvo daudz ilgāk nekā mēs, cilvēki, daudzus no tiem mēs, cilvēki, vieglprātīgi nocērtam, bet daudzus arī īpaši sargājam. Esam dzirdējuši par Imanta Ziedoņa un domubiedru nodibināto Dižkoku atbrīvotāju grupu, kas jau padomju laikos sāka iekopt vietas, kurās auga dižkoki. Taču salīdzinoši nesen Latvijā parādījās tāda nedzirdēta profesija – arboristi. Šodienas saruna ar vienu no viņiem – Gvido Leiburgu.
05/01/2017 VIDES AKTUALITĀTES 2017
Runājot par videi draudzīgu dzīvesveidu, mēs dzirdam tādus jēdzienus kā “ilgtspējība”, “aprites ekonomika”, “solidaritāte”, “bioekeonomika” un citus. Ko īsti tas viss nozīmē, ja mēs, iedzīvotāji, vēlamies dzīvot videi draudzīgi un jēgpilni tērēt dabas resursus? Pirmajā šā gada raidījumā saruna ar “homo ecos:” cilvēku Artūru Jansonu.
15/12/2016 LATVIJAS MEŽI
Kas notiek ar Latvijas mežiem – valsts lielāko bagātību? Nākas dzirdēt visai pretrunīgu informāciju – gan to, ka mežu Latvijā ir daudz un mēs esam īstena mežu lielvalsts, gan starptautisko pētījumu datus, kas rāda, ka Latvijā mežu platības tiek strauji zaudētas un, piemēram, 2016. gadā Jeila universitātē ASV publicētajā “Vides sasniegumu indeksā”, kurā līdzās citiem vides rādītājiem tiek mērītas arī mežu teritorijas, Latvija iegūst 6,5 no 100 punktiem, kas liecina par lielām dabiskā un antropogēnā ceļā zaudētām mežu platībām. Studijā Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
08/12/2016 KLIMATA UN MIGRĀCIJA
Iespējams, vārds “migrācija” mums kartam rada savas asociācijas. Viens domās par ekonomiskajiem bēgļiem, cits par politiskajiem, vēl kāds par vienkāršu interesi iepazīt citas kultūras. Migrācija nav ne laba, ne slikta. Drīzāk tās pozitīvās vai negatīvās sekas nosaka migrācijas plānošana un mērķi. Un kā ar klimata bēgļiem? Par to raidījumā saruna ar migrācijas pētniece Artu Krūmiņu.
01/12/2016 KAŽOKĀDA UN TĀS NEREDZAMĀS PUSES
Ir pienākusi ziema un uz ielām arvien vairāk parādās cilvēki kažokos. Vienlaicīgi sabiedrībā aktualizējas diskusijas par to, cik kažokādas ir “zaļas”, kā tās tiek iegūtas un cik ētiska ir to nēsāšana un, galu galā, jautājums – vai tad mēs bez kažoka nosaltu? Saruna raidījumā saruna ar Katrīnu Krīgeri no organizācijas “Dzīvnieku brīvība”.
24/11/2016 RADOŠA LIETU PĀRVEIDOŠANA
25. novembrī pasaulē tiek atzīmēta “Diena bez iepirkšanās”. Diena, kas radusies kā protests “Melnajai piektdienai”, kas ir atlaižu un izpārdošanas diena. Apzīmējums vēsturiski radies tāpēc, ka šajā dienā daudzi cilvēki iepirkšanās trakumā un lielā drūzma gūst traumas un palielinās arī satiksmes negadījumu skaits. Bet kā gan atturēties no iepirkšanās laikā, kad tuvojas Ziemassvētki un daudziem no mums rodas bažīgas domas par dāvanu iegādi. Bet varbūt dāvanas var nepirkt, bet pagatavot savām rokām? Saruna ar mākslinieci Anneli Slišāni.
22/11/2016 LATVIEŠI UN DABA
Mēdz teikt, ka esam zemnieku tauta, kurai patīk dzīvot savrupās viensētās, mūsu dzīve gadu simtiem ritējusi saskaņā ar dabas ritumu, un mūsu lielākā bagātība ir meži. Bet, kādi esam mēs, 21. gadsimta latvieši? Vai mūsu saikne ar dabu joprojām ir daļa mūsu būtība, jebšu tās ir tikai mūsu iedomas un patiesībā mēs arvien labāk jūtamies pilsētas sienās? Sarunā piedalās divi cilvēki, kuri pēdējā laikā sastapuši ne vienu vien Latvijas cilvēku tālu prom no Rīga - Elīna Kursīte un Enriko Plivčs.
17/11/2016 GODĪGI NODOKĻI VISIEM
Vārds “nodokļi” laikam gan reti kuram rada labas asociācijas. Lai gan tieši nodokļi nodrošina sabiedrības drošību un sociālo aizsardzību, kultūru un izglītību, tomēr laikam gan – cik ilgi pastāvēs cilvēce, tiks meklēti veidi, kā nodokļus nemaksāt. Ko nozīmē “godīgi nodokļi visiem” – par to šodienas raidījumā. Studijā Roberts Silavs.
10/11/2016 PLASTMASAS MAISIŅI
Ik gadu Latvijas tirgū tiek izplatīti 3 miljoni plastmasas iepirkumu maisiņu. Eiropas Savienībā šis skaitlis sasniedz 100 miljonus. Eiropas Savienība ir pieteikusi karu plastmasas maisiņiem un grasās to lietošanu būtiski ierobežot un pat aizliegt – bet, kas notiek Latvijā? Par to stāsta Ilze Liepa-Balode no organizācijas “Zaļā josta”.
03/11/2016 ŪDENS JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪS
Ūdens trūkums pasaulē, iespējams, ir problēma, kuru grūti izprast dzīvojot Latvijā, kur ūdens mums ir dāsni iedalīts. Dati liecina, ka 1 no 9 cilvēkiem pasaulē nav pieejams tīrs un patēriņam drošs ūdens, kā arī – 80 % dažādu slimību jaunattīstības valstīs ir saistītas tieši ar tīra dzeramā ūdens trūkumu. Runājot par Indiju, tiek lietots apzīmējums “ūdens krīze”. Par Indijā pieredzēto stāsta Santa Krastiņa no “homo ecos:”
27/10/2016 ZAĻIE ZĪMOLI VAI ZAĻĀ ATMAZGĀŠANA
Patērētāju sabiedrībā viens likums darbojas vienmēr – pieprasījums rada piedāvājumu. Pieaugot patērētāju vēlmei iepirkt zaļos produktus, rodas arī zaļo produktu tirgotāji. Diemžēl, nereti “zaļums” tiek izmantots tikai reklāmas nolūkos bez faktiskā seguma: šādu parādību sauc par zaļo atmazgāšanu. Kā atšķirt īstu zaļo produktu un neiekrist atmazgātāju solījumos – par to stāsta vides zinātniece Jana Simanovska.
20/10/2016 ZIVSAIMNIECĪBA UN VIDE
Kas vispirms mums nāk prātā, iedomājoties par maltītē pasniegtu zivi? Agrs vasaras rīts uz ezera ar mašķerkātu pār laivas malu? Vai veikalu saldētavas ar daudziem svešiem saldētu zivju nosaukumiem? Vai varbūt tirgus, kurā zivju klātbūtne jau pa gabalu jūtama? Lai vai kā, zivis ir produkts, kuru mums iesaka patērēt, argumentējot, ka tas ir veselīgi. Bet, cik tad veselīgas ir mūsdienās patērētās zivis un kādu ietekmi to audzēšana un nozveja atstāj uz vidi? Par to raidījumā saruna ar Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Pasaules dabas fondā Elīnu Kolāti.
13/10/2016 TROKSNIS SARKANDAUGAVĀ
Trokšņa problēma Eiropas Savienības valstīs ir samērā liela: apmēram 40% Eiropas populācijas ir pakļauta satiksmes trokšņa iedarbībai, tātad liela daļa cilvēku dzīvo akustiskā diskomforta apstākļos. Savukārt naktīs – apmēram 30% populācijas pakļauta trokšņa līmeņiem, traucējot normāla miega norisi un veselību kopumā. Sarkandaugavas iedzīvotāji uzsākuši cīņu, lai apkaimē tiktu samazināts dzelzceļa radītais troksni. Par to raidījumā stāsta Sarkandaugavas iedzīvotāju domubiedru grupas pārstāvis Ēriks Pozemkovskis.
06/10/2016 SĒŅOŠANA RUDENĪ
Mums šķiet, ka sēņu laiks aiz muguras? Nekā. Lai arī lielākā daļa no mums sēnes lasa jūlijā un augustā, rudens sēnes var lasīt arī oktobrī. Saka, ka tās pat esot garšīgākas nekā vasaras sēnes. Par sēņošanu rudenī stāsta mikoloģe Diāna Meiere.
29/09/2016 GAISA PIESĀRŅOJUMS
Pasaules veselības organizācija pavisam nesen publicējusi datus, ka 92 % no visiem pasaules cilvēkiem elpo sliktu gaisu, ik gadu apmēram 6 miljoni cilvēku mirst no dažādām ar gaisa piesārņojumu saistītām slimībām. Lielākais gaisa piesārņojums ir pilsētās, bet arī laukos gaiss nav daudz labāks. Par gaisa piesārņojumu Latvijā stāsta Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vecākais speciālists vides veselības jautājumos – Normunds Kadiķis.
22/09/2016 VIDEI DRAUDZĪGS DZĪVESVEIDS – VEGĀNISMS
Vegānisms lielākoties tiek saistīts ar dzīvnieku aizsardzību un labturību vai arī ar veselīgu dzīvesveidu. Taču vegānisms ir cieši saistīts arī ar vides aizsardzību. Lopkopība un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana rada būtisku kaitējumu videi un tādējādi arī cilvēces labklājībai. Rodas ūdens piesārņojums un siltumnīcefekta gāzu emisijas, tiek noplicināta zeme un izcirstas mežu platības lopbarības kultūraugu audzēšanai, bet resursu neapdomīga un līdz ar to izšķērdīga tērēšana veicina bada problēmu pasaulē. Par vegānismu un vidi raidījumā stāsta vegāns, vides aktīvists Daniels Trukšāns.
15/09/2016 AR VELO UZ DARBU
Piesārņojums, sastrēgumi, mazkustīgs dzīvesveids – šie ir vārdi, kas spilgti raksturo mūsu neremdināmo vēlmi pilsētas centrā pārvietoties ar auto. Tieši īsie braucieni ar automašīnu rada lielāku piesārņojumu. Eiropā 30% auto braucienu ir īsāki par trīs kilometriem, bet 50% – par sešiem kilometriem. Tāds riteņbraucēju skaits kā Nīderlandē (27% no visiem braucieniem veic ar velosipēdu) var samazināt CO2 emisijas pat par 20%. Par velobraukšanu pilsētā stāsta Maija Trikule-Pleša un Māris Jonovs
08/09/2016 LABDARĪBA UN VIDE
Viens no veidiem, kā samazināt strauji augošos atkritumu kalnus Latvijā un pasaulē, ir lietu otrreizēja izmantošana. Ir dzirdēts par dažādām iespējām mainīties ar apģērbu, kuru pašam vairs negribas nēsāt, vai pārdot to kādam citam, vai pāršūt par jaunu apģērba gabalu. Nemaz jau nerunājot par to, ka Rīgas centra ielās otrās rokas apģērba veikalu cik tik uziet. Par sociālās atbildības un labdarības paveikto un ēnas pusēm stāsta Paula Āboliņa-Ābola, Labdarības veikala “Otrā elpa” projektu vadītāja.
01/09/2016 EKOSKOLAS LATVIJĀ
Uzsākot jaunu mācību gadu, arī #Zaļāceturtdiena dodas uz skolu, šoreiz – ekoskolu. Kas ir ekoskola? Ar ko tā atšķiras no citām skolām? Kāds labums skolēniem tādā mācīties? Ko iegūst apkārtējā sabiedrība, ja tuvumā ir kāda Ekoskola? Un – kā kļūt par īstu Ekoskolu? Par Ekoskolu kustību Latvijā stāsta programmas koordinatora palīgs Edmunds Cepurītis.
25/08/2016 BALTIJAS JŪRAS KRASTU EROZIJA
Esam kādreiz dzirdējuši par to, ka jūra nāk mums virsū, ka jūras krasts vētrās noārdās, stāvkrasti nobrūk. Esam dzirdējuši brīdinājumus, ka nevajadzētu jūras tuvumā celt mājas, ka vecās zvejnieku sētas nupat nupat apēdīs jūra. Ģeologs Jānis Lapinskis stāsta par to, kāpēc Baltijas jūra arvien vairāk ienāk sauszemes teritorijā.
18/08/2016 DZĪVE BEZ ATKRITUMIEM
Ir aprēķināts, ka nedēļas laikā viens Latvijas iedzīvotājs rada apmēram sešus kilogramus atkritumu, mēneša laikā apmēram 28 kg, bet gada laikā mēs katrs radām 333 kg atkritumu (Eurostat 2011. gada dati). Tiek lēsts, ka ik gadu Latvijā no jauna uzkrāja apmēram 600 – 700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu. Vai iespējama dzīve bez atkritumiem? Par zero waste dzīvesveidu stāsta Zane Skuja un Artis Tauriņš.
11/08/2016 AKTĪVA ATPŪTA DABĀ
Atpūta un sportošana dabā ir draudzīga ne tikai cilvēkam, bet arī videi. Sportošanai paredzēto telpu būvēšana un uzturēšana ir resursietilpīga – būvmateriāli celtniecībai, telpu apkure ziemā un atdzesēšana vasarā, uzkopšana un aprīkojums – tas viss ietver daudz dažādu materiālu un cilvēkresursu. Kāpēc gan tā vietā neizvēlēties atpūtu dabā? Par savu pieredzi stāsta velobraucējs, skrējējs, laivotājs un pirtnieks Edgars Bomiks.
04/08/2016 PILSĒTNIEKS PĀRCEĻAS UZ DZĪVI LAUKOS
Cilvēku skaits pilsētās strauji pieaug, tāda ir pasaulē vērojamā tendence. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā jau 66 % pasaules iedzīvotāju būs apmetušies uz dzīvi pilsētu mūros. Liela ekoloģiskā pēda, trauksme un atsvešinātība vienam no otra un arī no dabas – tās ir tikai dažas iezīmes, kas raksturo dzīvi pilsētā. Tomēr ir cilvēki, kuri sper soļus pretējā virzienā un no pilsētas pārceļas uz dzīvi laukos. Par to stāsta rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska.
28/07/2016 ZAĻIE BRĪVDABAS FESTIVĀLI
Vasara pie mums ir tik īsa, ka reizēm šķiet – visi izklaides pasākumi tiek ietilpināti dažos vasaras mēnešos. Ir daudz dažādu notikumu, pilsētas svētku, koncertu. Vai brīvdabas pasākumi var būt zaļi, vai tas vien, ka pasākums vispār notiek, jau nenozīmē, ka būs transporta izmeši, atkritumi un citas cilvēka atstātas sekas? Saruna ar biedrības ”homo ecos:” vadītāju Artūru Jansonu.
21/07/2016 VIDEI DRAUDZĪGA PĀRTIKA
Pēdējā laikā diezgan daudz dzirdam par bioloģiski audzētu pārtiku, par to, ka tā ir videi labvēlīga un cilvēkam veselīga, kā arī par to, cik būtiski, ka mēs izvēlamies tieši Latvijā audzētu bioloģisko pārtiku. Kas tad ir bioloģiski audzēta pārtika, kāda ir tās audzēšanas ietekme uz vidi un kāda ir bioloģiski audzētas pārtikas nākotne Latvijā, stāsta bioloģiskās pārtikas entuziaste Liene Brizga.
14/07/2016 LATVIJAS PURVI
Jūlijs ir laiks, kad cilvēki dodas sēņot un ogot, tostarp dodas purvā lasīt, piemēram, lācenes, kas šobrīd ir jau nogatavojušās. Diemžēl katru gadu nākas dzirdēt, ka mežā vai purvā kāds cilvēks arī pazūd, ir cilvēki, kuri vispār baidās iet purvā. ”Noteikti daudz bīstamāk ir atrasties uz ielas nekā purvā. Lai gan bieži vien esam nez’ kāpēc sabaidīti, ka purvs ir briesmu pilns. Purvā vienkārši jāprot iet, jājūt pasauli ap sevi un jāizturas ar cieņu,” saka bioloģe Agnese Priede.
07/07/2016 KĀPĒC ATKRITUMU DEDZINĀŠANA IR KAITĪGA DABAI UN CILVĒKAM
Vasarā daudzi no mums dodas dabā, lai atpūstos, lasītu ogas un sēnes, zāļu tējas, sportotu un svinētu svētkus. Mums patīk iekurt ugunskuru, pagatavot uz tā ēdienu un tad – pie viena sadedzināt arī visus radušos atkritumus. Ķīmijas zinātņu doktore Jana Simanovska stāsta, kāpēc atkritumu, jo īpaši plastmasas dedzināšana ir kaitīga.
30/06/2016 MĀKSLA UN VIDE MIJIEDARBĪBĀ
Televīzijā ik pa laikam dzirdam ziņas par starptautiskām vides aizstāvju akcijām, piemēram, Greenpeace, kuri ir gatavi ziedot savas dzīvības, lai nepieļautu, jaunus naftas urbumus Arktikā, vai arī – vides aizstāvji Vācijā savas rokas bija iebetonējuši dzelzceļa sliedēs, lai aizkavētu vilcienu ar kodolatkritumiem. Tomēr pastāv arī miermīlīgas pretošanās kustības, kurās tiek izmantotas dažādas mākslas formas – teātris, mūzika, tēlotājmāksla. Par mākslas un vides mijiedarbību stāsta homo ecos: cilvēks Lelde Zēna.
16/06/2016 UZVEDĪBA SAULGRIEŽU PĻAVĀ
Vasaras Saulgriežu laikā daba ir pilnbriedā un bagātīgi dāvā cilvēkiem savas veltes. Lai dabas vērtības neizpostītu, cilvēkam dodoties pļavā vai mežā jāzina, ko ņemt līdzi, ko atstāt augam. Par labu uzvedību Saulgriežos stāsta Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele.
09/06/2016 JAUNIEŠU VASARA PILSĒTĀ
Vasara klāt, un skolēniem sācies brīvlaiks. Daudzi dodas uz laukiem, bet liela daļa paliek arī pilsētā. Ko darīt Rīgā, lai laiks būtu piepildīts un nevilktos garlaicīgi lēni? Sarkandaugavas attīstības biedrības vadītāja Alija Turlaja stāsta par Sarkandaugavas jauniešu vasaru pilsētā.
Jaunākie komentāri