Madara Peipiņa, homo ecos: jauniešu programmu vadītāja

Akadēmiskajai izglītībai ir savas priekšrocības, taču manā gadījumā daudz efektīvāka ir bijusi neformālā izglītība - lielāko daļu no tā, ko zinu un protu, esmu mācījusies no pieredzes, vienkārši darot, esot kopā ar līdzīgi domājošiem un uzdrošinoties izpētīt vēl neatklātas teritorijas. 

Arī dabas mīlestību un īpašu patiku būt ārā esmu mācījusies vienkārši esot mežā, pie jūras, kalnos un ledājos, un to, kas pa īstam iemīlēts, sargāt un saudzēt pēc tam ir tikai un vienīgi dabiski.

Man ļoti patīk koki, putni un cilvēki; klavieres, riteņbraukšana, Ziemeļi un klasiskā mūzika. Un man ļoti patīk dzīvot Latvijā.


madara.peipina[at]homoecos.lv
26236333

Pirms sešiem gadiem man nebija ne jausmas, ka kādreiz strādāšu šādā biedrībā. Viss sākās ar jogu. Sāku to praktizēt 2005. gadā un tās ietekmē lēnām, taču neatgriezeniski, sāka mainīties mans dzīvesveids.

Tas gluži nemanāmi un neplānoti kļuva aizvien „zaļāks”, jo izrādījās, ka viena paraduma maiņa aizved pie citām pārmaiņām.

Izrādījās, ka spēja priecāties un būt laimīgam ir cieši saistīta ar iekšējo saskaņu starp vārdiem, domām un darbiem. Izrādījās, ka būt radošam ir tikpat dabiski kā elpot, ja spēks tiek gūts nevis ilūzijās, bet spējā ieklausīties savā sirdī.

sanita.ribena[at]homoecos.lv