Kļusti par biedru:
kļūsti par domubiedru:
seko mums:


1. 100% labvēlīgs pilsētvides gaisa piesārņojuma līmenis. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas norādēm gaisa piesārņojumam jābūt mazākam par 20 μg/m3 (mikrogramiem uz kubikmetru), Latvijā tie ir 15,6 mikrogrami. Tas ir vēl labāk nekā rekomendē PVO!

2. 100% labvēlīgs ekosistēmas ozona stāvoklis. Ozons ietekmē fotosintēzes procesus, saskaņā ar ekspertu vērtējumu, Latvijā ozona ietekme ir 100% labvēlīga.

3. Latvijā ūdens netiek izlietots pārmērīgā daudzumā. Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) uzstādījumu, ja tiek izmantots mazāk kā 40% atjaunojamo ūdens resursu, tad nepastāv ūdens stress.

4. Latvijā tiek aizsargāti vismaz 10% biomu teritoriju, kas nodrošina ļoti labu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

5. 98% Latvijas iedzīvotāju ir pieejams labas kvalitātes dzeramais ūdens. Pilsētvidē tie ir 100% iedzīvotāju.


Zemes lietošana
No 64,6 tūkst. km2 lielās Latvijas teritorijas lielākās platības aizņem meži un lauksaimniecības zemes. To kopējais īpatsvars ir bijis samērā pastāvīgs pēdējo sešdesmit gadu laikā - mazliet vairāk nekā 80%.
 
Mežu ekosistēmu daudzveidība
Pēdējo gadu laikā Latvijas mežu platība nav samazinājusies! 
Meži klāj 44,1% Latvijas teritorijas. Dažādie augsnes un hidroloģiskie apstākļi līdztekus ekstensīvai mežsaimniecībai ir radījuši lielu meža tipu daudzveidību. Vairāk nekā pusi aizņem meži sausās minerālaugsnēs. Apmēram 1/4 mežu kopplatības aizņem mitrie meži, kas vairumā Eiropas valstu ir gandrīz iznīcināti.
 
Purvu ekosistēmu daudzveidība
Kopējā purvu platība Latvijā aizņem 9,9% no teritorijas.
Atsevišķas augu un dzīvnieku sugas, ieskaitot pēcledus laikmeta reliktus, atrodamas tikai purvos. No retām un izzūdošām augu sugām var minēt dižās aslapes (Cladium mariscus), parastās purvmirtes (Myrica gale), pundurbērzus (Betula nana), mellenāju kārklus (Salix myrtilloides).
 
Lauksaimniecības zemju ekosistēmu daudzveidība
Lauksaimniecības zemes aizņem 39% Latvijas teritorijas. Īpaši nozīmīgas ir pļavas, kas veidojušās ilgstošas apsaimniekošanas gaitā.
Pļavās sastop apmēram 40% aizsargājamo augu sugu. Pagaidām zemā lauksaimniecības intensitāte ir labvēlīga daudzām putnu sugām. Pašreiz Latvijā ligzdo vairāk nekā 10 tūkst. balto stārķu (Ciconia ciconia) pāru. Tāpat turpina pieaugt griežu (Crex crex) skaits, kas novērtēts 26-38 tūkst. pāru.
 
Ezeru ekosistēmu daudzveidība
Latvijā ir 2256 ezeri ar kopējo platību 1000 km2. Vislielākā sugu, īpaši ūdensputnu, daudzveidība ir seklajos piekrastes lagūnezeros.
Engures ezers un tā apkārtne ir viena no ar floru un faunu bagātākajām Latvijas teritorijām. Tur aug 800 ziedaugu un paparžaugu sugas, no tām 40 ir retas un aizsargājamas. Engures ezera apkaimē ligzdo vismaz 30 retas, citur Eiropā apdraudētas putnu sugas. Lubānas ezers un zemiene ir viens no nozīmīgākajiem iekšzemes mitrāju kompleksiem Baltijā.
 
Upju ekosistēmu daudzveidība
Latvijā ir 12,4 tūkst. upju ar kopējo garumu 38 tūkst. km. Latvija ir viena no Baltijas jūras reģiona valstīm, kurā saglabājušās lašu (Salmo salar) nārsta vietas.
No lielākajā Eiropas daļā apdraudētajām zīdītājdzīvnieku sugām Latvijas upēs sastopamas stabilas bebru (Castor fiber) un ūdru (Lutra lutra) populācijas.
 
Jūras krasta ekosistēmu daudzveidība
Rīgas jūras līcis un Irbes jūras šaurums ir starptautiskas nozīmes ūdensputnu ziemošanas vietas, kur rudens - ziemas periodā kopējais putnu skaits pārsniedz 2 miljonus.
 
Piekrastes zonas ekosistēmu daudzveidība
Latvijas piekrastes ūdeņi nav bagāti ar zivju sugām, taču Baltijas jūras endēmiskās zivju sugas, lucīšu (Zoarces viviparus), Rīgas līča populācija ir vislielākā Austrumbaltijā.
 
Sugu daudzveidība
Kopā Latvijā reģistrētas ap 27,7 tūkst. augu un dzīvnieku sugu, 907 no tām iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Patiesais sugu skaits varētu būt vairāk nekā 30 tūkst.
Vairākām Eiropā vai pat visā pasaulē apdraudētām putnu un zīdītāju sugām Latvijas populācijas veido ievērojamu daļu no sugas kopējā indivīdu skaita. Tādas sugas ir melnie stārķi (Ciconia nigra), griezes (Crex crex), mazie ērgļi (Aquila pomarina), baltmuguras dzeņi (Picoides leucotos), dzērves (Grus grus), bebri (Castor fiber), ūdri (Lutra lutra), vilki (Canis lupus), lūši (Lynx lynx).

 

Notikumu kalendārs:

Maijs 2012

 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031 

English

Русский

Lapas karte

© homo ecos, 2009