Jauniešu apmaiņas projekts "CORI" notika 2010. gada augustā, Austrijas ciematiņā Riedau. Tajā piedalījās 20 jaunieši no Austrijas, Latvijas, Spānijas un Rumānijas, nedēļu pavot kopā, lai diskutētu, mācītos un piedalītos dažādās aktivitātēs par ilgtspējīgas attīstības un atjaunojamo enerģiju tematiem. Bildes no apmaiņas varat aplūkot šeit un šeit.

Par apmaiņā piedzīvoto stāsta dalībniece Elīna Kapača:

Mūsdienās ikvienam tādi jēdzieni kā alternatīvie enerģijas resursi un ilgtspējīga attīstība ir ļoti labi zināmi, taču cik daudz mēs par to interesējamies? Aizvien vairāk, noskatoties dažādus sižetus un filmas par globālām tēmām, nākas secināt, ka cilvēki pasauli ir pielāgojuši savām vajadzībām un rūpes par dabas bagātībām un citām dzīvajām būtnēm ir atstājuši novārtā. Viņu primārais ir apmierināt savas nepieciešamības, veltot vismazāko piepūli, un, lai mainītu šo domāšanu, ir jānotiek kādām radikālām pārmaiņām, piemēram, katastrofai, kāda dabas resursu pilnīgai izsīkšanai.

Ilgtspējīga attīstība balstās uz principu, ka šodienas vajadzību apmierināšana nerada draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai, bet paraugoties apkārt, jāsecina, ka mūsdienas tikai tagad sāk apjaust cik tas ir svarīgi – domāt ne tikai par sevi, bet arī globāli. Viens no lieliskiem veidiem kā uzlabot situāciju ir alternatīvo resursu (saules kolektoru, vējdzirnavu, mazo hidroelektrostaciju, ģeotermālo resursu un biomasas) izmantošana elektroenerģijas ražošanai. Pozitīvs piemērs ir neliels ciematiņš Austrijā - Dorf, kur izstrādāts plāns, kā 30 gadu laikā kļūt neatkarīgiem no elektroenerģijas piegādātājiem. Tiekoties ar mēru, nebeidz pārsteigt ar kādu entuziasmu un degsmi viņš savu ieceri īsteno, bet nozīmīgs faktors ir arī vietējie iedzīvotāji, kas to atbalsta un saprot, ka pirmais solis ir tieši enerģijas taupīšana.

Ne mazāk svarīga loma ir ekonomiskai situācijai – te gan ir divi atšķirīgi viedokļi, tā dēvētā vājā ilgtspējīgā attīstība, kam pamatā ir attīstīta ekonomika, to pārstāv optimisti, kuri tic, ka tikai attīstoties ekonomikai būs iespēja daudz vairāk līdzekļu veltīt pētījumiem un jaunu tehnoloģiju izveidei; un stiprā ilgtspējīgā attīstība, kas pārstāv viedokli, ka, tikai pārstājot augt ekonomikai, mēs spēsim ievērot ekoloģisku dzīvesveidu (pesimisti), respektīvi, vairāk domāsim kā saglabāt dabu un tās resursus. Taču diskusiju rezultātā tika secināts, ka patiesība ir kaut kur pa vidu un mums ir jāiemācās sabalansēt ekonomiskā izaugsme ar spēju dzīvot tā, lai dabas resursi pēc mums paliktu arī nākamajām paaudzēm.

Lai arī šī problēma ir globāla, tomēr ļoti svarīgi, ka tās risināšanā piedalās ikviens no mums. Ikdienā pārvietoties ar kājām vai riteni, lieki netērēt elektroenerģiju un ūdeni, censties izmantot pēc iespējas vairāk lietas, kas gatavotas no dabai draudzīga materiāla, lietot uzturā bioloģisko pārtiku – tas nemaz neprasa daudz, vajag tikai nedaudz piedomāt pie saviem ikdienas ieradumiem un izvērtēt, ko var uzlabot. Latvijā būtiska problēma ir arī atkritumu šķirošana un, lai arī to ir centušies ieviest un popularizēt jau daudz gadus, šī sistēma nav līdz galam sakārtota un pārdomāta kā gribētos, cilvēkiem trūkst motivācijas to darīt, salīdzinoši, dzīvojot austriešu ģimenēs, tas šķita tik pašsaprotami un ikdienišķi, tas netiek uzskatīts kā pienākums, bet gan dzīvesstils.

Visbeidzot patiesi pārsteidza, ka jaunieši, kuri ir no tik dažādām valstīm (Latvijas, Spānijas, Rumānijas un Austrijas) un kurus saista tik atšķirīgas intereses un nodarbošanās, tomēr saglabā vienotu viedokli par to, ka mums ir jādomā un jārūpējas par vidi, kurā uzturamies, un jābūt atbildīgiem par savu un arī pārējo rīcību. Viss ir mūsu pašu rokās – dzīvot piesārņotā un dabas katastrofu pārpilnā pasaulē vai sākt pašiem vairāk piedomāt kā dzīvot veselīgāk, ekoloģiskāk un dabai draudzīgāk.