"Dzīves cikls" - 10 lietas, kuras Tev jāzina!

Tomēr sabiedrībā joprojām ir zināmas neskaidrības par to, ko tad īsti ietver jēdziens "dzīves cikla novērtēšana". Lai palīdzētu padziļināt izpratni par šo relatīvi jauno jomu, tālāk sniegti 10 fakti un daži viedokļi.

1.     DzCN ir līdzeklis augošajā industriālās ekoloģijas nozarē

Industriālās ekoloģijas mērķis ir mainīt globālo ekonomiku no tradicionālajām atvērtajām sistēmām (lineāra materiālu plūsma, kad notiek resursu ieguve, produktu ražošana un atkritumu izmešana) uz noslēgtām sistēmām (kuru mērķis ir atveidot dabiskos procesus un kuru gadījumā viena produkta atkritumi kļūst par izejvielu citam produktam).

2. Procesa izsekošana "no šūpuļa līdz kapam" vai, ideālā gadījumā, "no šūpuļa līdz šūpulim"

DzCN tiek vērtēta produktu un pakalpojumu ietekme uz apkārtējo vidi no "šūpuļa līdz kapam" (vai, ideālā gadījumā, "no šūpuļa līdz šūpulim").

Īsi sakot, lai veiktu DzCN, tiek summēts viss materiālu un enerģijas ieguldījums produkta ražošanas, lietošanas un likvidēšanas gaitā, kam seko visu efektu (emisija gaisā un ūdenī, materiāli un atkritumi) summēšana katrā no minētajiem posmiem. Iegūtie rezultāti tiek interpretēti kā ietekme uz cilvēku veselību, ekosistēmu kvalitāti un resursu noplicināšanu.

3. DzCN bieži veic, lai noteiktu patēriņa produktu ietekmi

Lai gan DzCN iespējamais pielietojams ir daudzveidīgs, praksē galvenā no tiem izrādījusies patēriņa produktu ietekmes vērtēšana. Iemesli šim faktam varētu būt dažādi iemesli, bet domājams, ka galvenokārt tas saistīts ar augošo pieprasījumu pēc ekoloģiski atbildīgiem produktiem no patērētāju puses. Labs piemērs šajā ziņā ir produktu oglekļa pēdas nospiedumu augošā izplatība.

4. Produktu oglekļa pēdas nospieduma noteikšana ir viens no DzCN veidiem

Ir dažādi veidi, kā, veicot DzCN, var kvantitatīvi izteikt produktu ietekmi uz vidi. Viena no metodēm ir oglekļa pēdas nospieduma noteikšana; praktiski tas ir DzCN, koncentrējoties uz ietekmi uz klimata pārmaiņām. Fakts, ka oglekļa pēdas nospiedumu nosaka arvien biežāk, tikai priecē, jo oglekļa emisija piegādes ķēdes posmā, kas ir ārpus uzņēmuma nepastarpinātas kontroles, veido ļoti lielu daļu no kopējās produktu radītās oglekļa emisijas.

5. Pareizai DzCN veikšanai jāzina (un jāprot darīt zināmas) atbildes uz jautājumiem "Kas?" un "Kādēļ?"

Kādēļ jūs veicat DzCN? Vai to paredzēts izmantot tikai jūsu organizācijas iekšienē, lai uzlabotu produktu? Vai arī jums ir nodoms publiskot iegūtos rezultātus un paust apņēmību mazināt ietekmi uz vidi? Un kas būs tā lieta, kuru vērtēsit? Vai tā ir viena pircēja patēriņam paredzēta prece (piemēram, pudele atspirdzinoša dzēriena) vai vesela produktu līnija (piemēram, gāzētie atspirdzinošie dzērieni)? Un vēl jāzina, par kādu gadu tiks veikts novērtējums (vislabāk vienmēr ir izvēlēties pēdējo gadu). Šie ir jautājumi, uz kuriem jums vajadzēs atbildēt pirmajā DzCN posmā.

6. DzCN veikšana ir atkarīga no datiem

Lai veiktu DzCN, ir vajadzīgs liels daudzums datu. Daži no tiem, piemēram, ražotnes elektroenerģijas patēriņš, ir relatīvi viegli pieejami. Turpretī citu datu iegūšana var būt diezgan sarežģīta: raksturīgs piemērs ir izejviela, piemēram, plastmasa, ko iegādājaties no sadarbības partnera ārvalstīs. Par laimi, ir pieejamas datubāzes, kurās ietverta informācija par biežāk lietotajiem materiāliem. Dažas no šīm datubāzēm ir privātas, bet citas ir pieejamas bezmaksas, un to kvalitāte ir atšķirīga. Tomēr visā pasaulē ir vērojama tendence uzlabot datu pieejamību DzCN veicējiem, tāpēc ar laiku šajā jomā varam cerēt uz labākiem un pārliecinošākiem rezultātiem.

7. DzCN pamatā ir dzīves cikla inventarizācija

Darbs pie DzCN sākas ar datu apkopošanu un modelēšanu jeb, lietojot DzCN terminus, dzīves cikla inventarizāciju. To var vienkāršot, izveidojot produkta dzīves cikla shēmu — plūsmas diagrammu, kurā norāda visu resursu patēriņu un radušās emisijas visā piegādes ķēdes garumā. Kad šī shēma ir sagatavota, dzīves cikla inventarizācijas veikšanai atliek tikai sameklēt un aizpildīt datus par katru no posmiem. Tātad vienkāršotā skatījumā dzīves cikla inventarizāciju var uzskatīt par bilanci, kurā ņem vērā visus materiālu un enerģijas ieguldījumus un radītās emisijas visā produkta dzīves cikla laikā.

8. Nav pietiekami zināt, cik daudz — kontekstā jāprot novērtēt ietekmi

Pēc dzīves cikla inventarizācijas tiek veikta ieguldījumu un efektu interpretēšana, lai visaptveroši skaidrotu to ietekmi uz nozīmīgākajām vides kategorijām — parasti tās ir cilvēku veselība, ekosistēmu kvalitāte un resursu noplicināšana. Šo DzCN daļu sauc par dzīves cikla ietekmes novērtējumu (DzCIN), un to izmanto lēmumu pieņemšanas procesā, domājot par to, kā mazināt vērtētā produkta ietekmi uz vidi. Tātad, piemēram, ja dzīves cikla inventarizācijā tiek noskaidrots, cik gramu dažādu siltumnīcefekta gāzu rodas visā produkta dzīves cikla laikā, DzCIN tiek sperts solis uz priekšu, kvantitatīvi izsakot, cik lielā mērā šīs emisijas ietekmē globālo sasilšanu.

9. Interpretēšana

Kad veikta dzīves cikla inventarizācija un novērtēšana (to parasti dara ar īpašu datorprogrammu palīdzību, kuru piedāvājums strauji pieaug), atbildīgajam darbiniekam ir jāveic rezultātu interpretēšana. Jānolemj, kuras ietekmes kategorijas akcentēt visvairāk (parasti izvēlas cilvēku veselību) un kurus procesus izraudzīties uzlabojumu veikšanai. Atbildes uz šiem jautājumiem ir ļoti subjektīvas un lielā mērā ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, piemēram, organizācijas prioritātēm DzCN veikšanā, mērķauditorijas un citiem aspektiem.

10. Svarīgi ir tas, kā mēs izmantojam DzCN

DzCN ir teicams līdzeklis, lai palīdzētu izprast mūsu ražoto un lietoto produktu ietekmi. Tomēr, tāpat kā jebkuru līdzekli, to var izmantot daudzos dažādos veidos, un daži no tiem nav visai lietderīgi. Ja, piemēram, tiek novērtēts "slikts" produkts, un DzCN izmanto, lai pakāpeniski uzlabotu tā ietekmes rādītājus, joprojām var netikt realizēts darba patiesais mērķis — tādu preču un pakalpojumu radīšana, kas neapdraud nākamo paaudžu spēju apgādāt sevi. Citiem vārdiem, savu sākotnējo uzdevumu, proti, patiesi "zaļas" ekonomikas veicināšanu, DzCN var pildīt tikai tad, ja uz to raugās plašākā ilgtspējas mērķu kontekstā.

Sagatavots pēc www.greenbiz.com   

share this:

tweet this: