02

"Nekas nenotiek, līdz kāds kaut ko sāk"

Iedrošināšana un iespēju došana

03

"Mēs būvējam pārāk daudz sienu un pārāk maz tiltu"

Dažādība, iekļaušana un piekļuve

04

"Ir labāks veids, kā to izdarīt - atrodi to!"

Labklājība, inovācijas ekonomikā un sociālajā jomā

05

"It visi, ko dzīvē reiz sastapsi, zina kaut ko tādu, ko tu nezini"

Informācijas avots / jauni
pārvaldības veidi

01

Ilgtspējīga un videi draudzīga dzīve

PIEMĒRS

Projekts „Climate Street” meklē risinājumus, kā samazināt iedzīvotāju energopatēriņu un uzlabot pilsētu apdzīvojamību un dzīvotspēju. Iela tiks izmantota kā izmēģinājumu poligons jauniem, resursu ziņā efektīviem pakalpojumiem un produktiem, kas rada maz emisiju, un darbosies kā atskaites punkts uzņēmumiem un pilsētai. Uzņēmumiem tā būs iespēja pārbaudīt un attīstīt savu piedāvājumu kopā ar lietotājiem.

READ MORE

PAŠVALDĪBA

  • Nodrošina valsts politikas integrēšanu vietējā politikā un dažādu politikas jomu savstarpēju atbilstību, kā arī īsteno pasākumus, lai sabiedrībai būtu iespēja izteikties un iesaistīties.
  • Izstrādā vispārīgajai stratēģijai atbilstošu pilsētas attīstības plānu.

Uzziniet vairāk par pilsētu ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā: A Framework for Action, pieejams PDF:

SKOLAS

  • Informē par atbildīga, videi draudzīga dzīvesveida nozīmi. Tas ir svarīgi, bet ar to nepietiek!
  • Padara atkritumu šķirošanu par regulāru ikdienas praksi.
  • Iedrošina skolēnus doties uz skolu ar velosipēdu un ierīko velonovietnes.
  • Atklāj vienkāršus padomus, kā taupīt enerģiju mājās.
  • Samazina pārtikas atkritumu daudzumu skolas ēdnīcā, ja iespējams, izveido tādus vides objektus kā kopienu dārzus un īsteno citus interesantus projektus.
  • Ievieš videi draudzīgas sadzīves idejas ikdienas nodarbībās.
  • Informē skolēnus par globāliem jautājumiem un iepazīstina viņus ar principu „domā globāli, rīkojies lokāli”.

Atrodiet daudz videi draudzīgu projektu idejas šeit:

JAUNIEŠU ORGANIZĀCIJAS

  • Popularizē atbildīgu un videi draudzīgu dzīvesveidu ne tikai iepazīstinot ar faktiem, bet saistot tos ar ikdienu interesantā veidā (piemēram, braukt ar velosipēdu ir veselīgi un jautri).
  • Rīko pasākumus, kuros popularizē otrreizēju materiālu izmantošanu un iesaka, kā taupīt resursus.
  • Ierīko dārzus pilsētās, tādējādi mācot atbildību un vairojot izpratni par bioloģisko pārtiku un nepieciešamību samazināt pārtikas atkritumus.
Uzziniet vairāk
Lai pilsēta būtu pievilcīga un ilgtspējīga

How the EU contributes to improving the urban environment PDF

02

Iedrošināšana un iespēju došana

Jaunatnei ir nepieciešamā enerģija un spējas pārvērst pasauli. Dodot jauniešiem pilnvaras rīkoties, viņi var kļūt par pārmaiņu vēstnešiem un saskaņot savu individuālo labklājību ar vispārējo sociālo un politisko vidi. Tomēr reizēm viņiem vajadzīgs neliels grūdiens, un pašvaldībām vajadzētu būt tām, kas sper pirmo soli. Viss sākas no aicinājuma jaunatnei iesaistīties un skaidras nostājas, ka jaunieši ir svarīgi.

PIEMĒRS

Somijā pašvaldībām ir pienākums izveidot jauniešu domi vai līdzīgu organizāciju, kas pārstāv jaunatni pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā. Visbiežāk jaunatnes iesaistīšana notiek, nodibinot jauniešu domi vai līdzīgu organizāciju, izmantojot tiešsaistes informācijas kanālus, kā arī sadarbojoties ar skolās un jauniešu centros izveidotām organizācijām. Jau 2017. gadā visām pašvaldībām Somijā jābūt savai jauniešu domei.

PAŠVALDĪBA

  • Nodrošina, lai būtu izstrādāta valsts un pašvaldības līmeņa stratēģija un jaunatnes politika. Jaunatnes politikas uzdevums ir dot iespēju jauniešiem dzīvot labu un nozīmīgu dzīvi, sniegt viņiem iespējas ietekmēt pašiem savu dzīvi, kā arī nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un iespējas darboties kopienā un sasniegt labu dzīves līmeni.
  • Rīko atvērto durvju dienu un pašvaldības pārstāvju tikšanos ar jauniešiem, lai atklāti pārrunātu politiku.

Uzziniet vairāk par jaunatnes politikas rīku un, kā kļūt par Eiropas jauniešu galvaspilsētu:

SKOLAS

  • Nodrošina, ka skolā ir skolēnu pārstāvniecības organizācija ar reālām tiesībām pieņemt lēmumus un iespēju rīkoties.
  • Izveido skolotāju–skolēnu partnerību, lai abas puses varētu sadarboties atbilstošāko risinājumu meklēšanā.
  • Rada skolēniem iespēju paust idejas, kā veidot labāku skolu, un kopā ar viņiem īsteno labākās idejas.

JAUNIEŠU ORGANIZĀCIJAS

  • Piedalās ES programmās, kas dod lielisku iespēju izstrādāt projektus jauniešu spēju un iespēju vairošanai.
  • Rīko apmācības, lai vairotu organizācijas potenciālu.
  • Novērtē brīvprātīgo darbu un veido formālu brīvprātīgā darba atzīšanas sistēmu.
  • Atbalsta un aizstāv jauniešiem labvēlīgu politiku pašvaldībās.
Uzziniet vairāk

03

Dažādība, iekļaušana un piekļuve

Ikvienam cilvēkam neatkarīgi no tautības, dzimuma, reliģiskās piederības, sociālekonomiskā statusa vai ierobežojumiem ir tiesības pilnā mērā piedalīties sociālajā, ekonomikas, kultūras un politiskajā dzīvē.

Tas tā kā būtu zināms visiem, vai ne? Tomēr realitātē daudzi jaunieši cīnās ar izstumšanu, kuras pamatā ir daudz triviālāki un bieži vien nemaz nepamanīti iemesli: vardarbība, sliktas sekmes un bezdarbs, slimības ģimenē un nepietiekams ģimenes atbalsts, bēgšana no mājām, atkarības, noziedzība un kriminalizācija. Pilsētās un pilsētu apkaimēs šādiem aspektiem ir vēl lielāka nozīme. Tomēr piemērota un atbilstoša pilsētvide var lauzt reālās un iedomu barjeras starp cilvēkiem, tādējādi ļaujot sadarbībai uzvarēt konfrontāciju.

Lai arī piekļuve sabiedriskajam transportam un vienlīdzīgas tiesības pārvietoties pilsētvidē ir viena no cilvēka pamattiesībām, tomēr bieži vien tā ir problēma, pat neskatoties uz to, ka piekļuve sabiedriskajam transportam pilsētās veicina ekoloģiski tīru, efektīvu un patīkamu pārvietošanos. Ļoti liela daļa pilsētu ir piemērotas automašīnām nevis velosipēdiem, alternatīviem pārvietošanās veidiem un gājējiem. Ar ekoloģisku un progresīvu pilsētplānošanu mobilitātes sistēmas pilsētā var ietekmēt veiksmīgāk.

PIEMĒRS

"Escolhas Programme" ir valsts mēroga programma Portugālē, kas izstrādāta, lai veicinātu sociālo iekļaušanu. Programmas ietvaros tiek atlasīti un finansēti vietējie projekti, kuri paredz pasākumus, kas veicina jauniešu sociālo iekļaušanu. Katrs projekts pievēršas vismaz vienai no piecām stratēģiskajās intervences jomām: iekļaušana skolā un neformālā izglītība; profesionālā apmācība un nodarbinātība; darbs kopienas labā un pilsonība; digitālā iekļaušana; uzņēmējdarbība.

PAŠVALDĪBA

  • Nodrošina, lai būtu izstrādāts atbilstošs iekļaušanas politikas satvars, kas nebūtu tikai retorika.
  • Zina, kas patiesībā notiek: tikai uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana ir efektīva darbā ar jaunatni.
  • Sadarbojas ar jauniešu organizācijām un skolām, lai saņemtu informāciju par jauniešu grūtībām sociālajā jomā.

Uzziniet vairāk te:

SKOLAS

  • Izvairās no konkurences skolā, kas patiesībā tikai sadala skolēnus uzvarētājos un zaudētājos, tādējādi veicinot to skolēnu atstumšanu, kam ir grūtības mācīties.
  • Nodrošina taisnīgumu nevis vienlīdzību.
  • Pieliek īpašas pūles, lai uzlabotu skolotāju spējas atpazīt problemātiskas situācijas jau to sākumā.
  • Nodrošina, lai visiem skolēniem būtu pieejamas karjeras un personiskas konsultācijas.
  • Dod iespēju vecākiem vērsties pēc padoma, ja nepieciešams.
  • Izmēģina "Storientation" — uzlabo klases telpu un attīsta emocionālo inteliģenci, daloties pieredzē un stāstot stāstus par sevi, citiem un organizāciju. Daudzas no jauniešu problēmām ir saistītas ar ģimeni un apkārtējo vidi, tāpēc tikai uzzinot vairāk par jauniešiem var viņiem palīdzēt. 

Uzziniet vairāk te:

JAUNIEŠU ORGANIZĀCIJAS

  • Iesaista jauniešus organizācijas aktivitātēs un pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu uzrunāti jaunieši, kam tas visvairāk nepieciešams. Rīko stāstu stāstīšanas pasākumus, lai veicinātu izpratni par dažādām pieredzēm un to novērtēšanu, vai pat mēģina kaut ko līdzīgu „Theatre of the Oppressed” („Apspiesto teātris”).

Uzziniet par to vairāk te:

The total of young people not in employment, education or training, is currently around 14 million in the EU.  The annual economic loss to society is estimated  at  €162  billion  (Eurofound, 2013), in addition to the long term personal and social costs.

Uzziniet vairāk

04

Labklājība, inovācijas ekonomikā un sociālajā jomā

Mācoties darot mēs veicinām izpratni un vairojam zināšanas. Kad cilvēks rada kaut ko unikālu, tas aizdedz kaislību un atbildību par rezultātu. Pirms obligātās izglītības iegūšanas visiem jauniešiem vismaz vienu reizi vajadzētu pabūt reālā uzņēmējdarbības vidē. Uzņēmējprasmes ne tikai veicina jaunu uzņēmumu veidošanos, bet arī uzlabo jauniešu nodarbināmību. Jauniešiem lieliski padodas ģenerēt jaunas idejas un izmēģināt vēl nebijušus paņēmienus globālu problēmu risināšanā. Piemēram, Somijā šobrīd plaukst un zeļ uzņēmumi, kas piedāvā pakalpojumus, kuri atvieglo ilgtspējīga dzīvesveida piekopšanu, risinot vispārējas problēmas. Turklāt jaunieši viegli un ātri pieņem jaunus produktus un pakalpojumus, un viņi ir lietpratēji iespējamo risinājumu meklēšanā savām problēmām.

PIEMĒRS

"Dobry Rovar" ir pašapkalpošanās koplietošanas velosipēdu pakalpojums Minskā, Baltkrievijā. Projektu aizsāka vietējie, kuri savāca velosipēdus no tiem, kuri paši tos neizmantoja vai nevēlējās remontēt, bet labprāt nodeva tos citu rīcībā. Pakalpojuma pamatā ir uzticība — cilvēki izmanto velosipēdu bez maksas, atstāj to kaut kur pilsētā un atzīmē velosipēda atstāšanas vietu projekta mājaslapā, kur šī informācija ir visiem pieejama. Šis ir izcils piemērs kopienas dalīšanās ekonomikas iniciatīvai, kas ir piesaistījusi arī sponsoru uzmanību. Nu jau vairāki uzņēmumi nodrošina velosipēdus, slēdzenes un citus piederumus.

PAŠVALDĪBA

  • Sadarbojas un veido sadarbības tīklus ar jauniešu organizācijām, interešu grupām un nevalstiskajām organizācijām. Šīs iestādes bieži vien darbojas atsevišķi, un tām trūkst atbalsta un sadarbības iespēju.
  • Veido kopstrādāšanas vietas, kas ir īpaši piemērotas šāda veida organizācijām, vai nodrošina tām iespēju strādāt kopā ar uzņēmējiem un ekspertiem, tādējādi patiesi veicinot inovācijas.
  • Piedāvā saprotamas norādes par to, kā sākt uzņēmējdarbību, kā arī konsultācijas un atbalstu ideju īstenošanā.
  • Veicina jauniešu uzņēmumu un organizāciju atpazīstamību

Uzziniet vairāk: 

SKOLAS

  • Aizmirst pasīvo mācīšanos: pasaule mainās strauji — sabiedrība saskaras ar sarežģītām problēmām, piemēram, nabadzību un klimata pārmaiņām, un darba vide ļoti atšķiras no tās, kāda tā bija vēl tikai pirms desmit gadiem. Lai turētu līdzi pārmaiņām, skolām jāapgūst jaunas mācīšanas metodes.
  • Formālajā izglītībā iekļauj uzņēmējdarbību, dizaina domāšanu un uz projektiem balstītu mācīšanos. Uz projektiem balstīta mācīšanās ir dinamiskas sadarbības pieeja, kurā studenti pēta reālās pasaules problēmas, apgūst 21. gadsimtā nepieciešamās prasmes un kurā viņus iedrošina domāt kritiski un mācīties nepārtraukti.

Uzziniet vairāk te:

JAUNIEŠU ORGANIZĀCIJAS

  • Sadarbojas ar citām nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem: pārmaiņu īstenošana ir lipīga un veļas kā lavīna, kad ir iespēja sadarboties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem.
  • Veicina neformālo izglītību.
  • Rīko neformālus sadarbību veicinošus pasākumus vietējiem aktīvistiem.
  • Apzina sabiedrības stiprās puses un resursus, ilustrējot tos grafiski.
Uzziniet vairāk

05

Informācijas avots / jauni pārvaldības veidi

Jaunatnei ir unikāla pieredze un zināšanas, kā arī no tām izrietoši noteikti uzskati un idejas. Jauniešiem ir gan spējas, gan prasmes savas problēmas risināt konstruktīvi un mainīt savu dzīvi uz labāku. Tomēr iestādes pārāk bieži nenovērtē jauniešu ieguldījuma vērtību. Ir svarīgi novērtēt un atbalstīt jauniešu iniciatīvas, lai iedrošinātu viņus dalīties savās zināšanās. Ne tikai pašu jauniešu dēļ, bet jo īpaši tāpēc, ka šī informācija iestādēm var izrādīties ārkārtīgi noderīga un neiegūstama citiem līdzekļiem.

PIEMĒRS

"YouthBank" Īrijā ir unikāls veids, kā iesaistīt jauniešus grantu piešķiršanā vietējā kopienā. Šo aktivitāti vada paši jaunieši, proti, grantu piešķiršanas komitejā darbojas tikai paši jaunieši. Ar šo komitejas piešķirto finansējumu atbalsta projektus, kurus ir izstrādājuši un īsteno jaunieši un kuri risina problēmas, kas ir aktuālas pašiem jauniešiem un vietējai kopienai.

PAŠVALDĪBA

  • Izstrādā viegli pieejamu tiešsaistes un/vai mobilo datubāzi, kuru jaunieši var izmantot, piemēram, veidojot personīgo profilu un iesniedzot idejas un priekšlikumus. Regulāri atjaunina datubāzi.
  • Izveido forumus un nodrošina pašvaldības pārstāvju sadarbību ar jauniešiem.
  • Rīko pasākumus, kur satikties ierēdņiem un jauniešiem.
  • Iesaista jaunatni izdevumu plānošanā un viņu ideju īstenošanā.
  • Publiski atklāj, cik nozīmīgi ir iesaistīt jaunatni, kā arī sadarbības procesu un rezultātus.

SKOLAS

  • Sāk no pašiem pamatiem: veic pasākumus, lai noskaidrotu, kas skolēniem ir nepieciešams, lai uzlabotu vidi skolā, kuras mācīšanas metodes darbojas un kādi aspekti veicina neierašanos skolā.
  • Rīko tikšanās ar studentiem, gaitenī izvieto „ieteikumu kastīti” vai izmēģina inovatīvus aptaujas rīkošanas veidus, lai ievāktu informāciju efektīvāk.

Uzziniet vairāk te:

JAUNIEŠU ORGANIZĀCIJAS

  • Iesaista jaunatni ne tikai projektu līmenī, bet padara viņus par būtisku un neatņemamu organizācijas daļu. Ja jaunieši ir jūsu organizācijas mērķgrupa, vismaz pāris jauniešiem jābūt iesaistītiem jūsu organizācijā. Pārliecinieties, ka viņiem ir reālas tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā un iespēja īstenot savas idejas.
  • Izveido jaunatnes programmu, lai ik gadu ar ziņojumu varētu informēt pilsētas domi par jauniešu labklājību.
  • Rada iespēju jauniešiem iesaistīties ne tikai kā brīvprātīgajiem, dalībniekiem, praktikantiem vai darbiniekiem, bet piedāvā vēl daudz vairāk dažādu iespēju.
Uzziniet vairāk

06

Drošība un prevencija

Drošību pilsētā augstu vērtē visi — gan pašvaldības vadītāji, gan jaunieši. Lai arī tieši jaunieši bieži vien ir tie, kas rada problēmas, un cieš no tām visvairāk. Nevajag izgudrot riteni no jauna, reizēm pietiek tikai ar laternu iedegšanu, lai kaut ko mainītu.

PIEMĒRS

Alekša skvērs Sarkandaugavā. Līdz pat 2014. gadam Sarkandaugava Rīgā bija mikrorajons ar negatīvu un šaubīgu tēlu — postpadomju, postindustriāla, strādnieku šķiras apkaime ar ne pārāk patīkamu un pat bīstamu vidi. Skvērs bija izpostīta, pamesta un tukša vieta, kurā nebija veikti nekādi uzlabojumi.  Pēc dažu urbānistu, arhitektu un kultūras darbinieku īstenotas iniciatīvas Alekša skvērs kļuva par pirmo gadījumu, kad Rīgā kāda publiska vieta mainīja savu tēlu. Aktīvisti aizsāka pirmo uz dizainu vērsto līdzdalības projektu, kurā atklājās vietējo iedzīvotāju spējas spert praktiskus soļus, lai uzlabotu vidi sev apkārt.
Alekša skvērs, pavisam neliels laukums, ieguva jaunu identitāti un piesaistīja dažādus kultūras jomas pārstāvjus — šeit tika īstenoti daudzi mākslas un pilsētvides pilotprojekti. Šie tuvējā apkārtnē rīkotie pasākumi rosināja mainīt visas Sarkandaugavas kopējo tēlu. Un nu nevienam nerodas jautājums „Kur ir Sarkandaugava?”; visi zina — tā ir tur, kur ir Alekša skvērs.

PAŠVALDĪBA

Izveido uzraudzības sistēmu, lai noteiktu drošības līmenī mikrorajonos, tādējādi nosakot nepamanītās bīstamākās vietas, un lai piemeklētu atbilstošajai vietai piemērotākos risinājumus. Drošības problēmas katrā pilsētā ir atšķirīgas, pat dažādos mikrorajonos un to ielās var atrast neskaitāmu daudzumu specifisku problēmu. Piemēram, Roterdamā Nīderlandē ir izveidots Drošības indikatoru modelis:

SKOLAS

  • Nedrīkst aizmirst ļoti svarīgu skolu uzdevumu drošības vairošanā un noziedzības prevencijā: huligānisma apkarošana skolās ir solis pretī vardarbības samazināšanai sabiedrībā kopumā.
  • Nekaunina un nesoda, jo šie paņēmieni nedarbojas. Tā vietā lietā tiek likta īpaša vienaudžu programma, tiek mainīta klašu telpu struktūra un tiek atzinīgi novērtēta pozitīva uzvedība

Uzziniet vairāk te:

Izmēģina somu pieeju, kurā tiek izmantotas virtuālās mācīšanās metodes un kurā vienaudžu vidū augstu vērtēti skolēni tiek iesaistīti apcelto skolēnu aizstāvēšanā:

JAUNIEŠU ORGANIZĀCIJAS

  • Pasākumu rīkošanai izmanto pamestas un piemirstas vietas. Tas var palīdzēt mainīt cilvēku domāšanu.
  • Tā vietā lai rīkotu pasākumu pilsētas galvenajā laukumā, izvēlas to rīkot attālākā un neparastākā vietā.
  • Piesaista vietējos jauniešus, lai pārveidotu teritoriju, tādējādi vairojot piederības izjūtu un līdz ar to samazinot vandālismu.

Uzziniet vairāk par Latvijas pieredzi pilsētvides veidošanā te:

Uzziniet vairāk

Jaunatne 100% ir mūsu nākotne.
Mūsu nākotne sākas šodien.

Aptuveni 15% ES iedzīvotāju ir jaunāki par 24 gadiem. Un viņi visi ir mūsu nākotne. Šie jaunieši ir ne tikai mūsu nākotnes līderi, arī viņu šā brīža ieguldījumu sabiedrībā nedrīkst novērtēt par zemu. Mūsdienās 73% eiropiešu dzīvo pilsētās, un šim skaitlim ir tendence augt. Galvenokārt pateicoties inovācijām un tam, ka pilsētām ir vadošā loma ekonomikā, urbanizācija ved mūs tuvāk labklājībai un raksturo 21. gadsimtu . Savukārt urbanizācijas priekšgalā ir jaunatne.

Laikā, kad pasaulē dominē urbanizācija, pilsētas ir kļuvušas par vietu, kur rodas visvairāk CO2 emisiju. Turklāt pilsētu ietekme uz siltumnīcefektu izraisošo gāzu veidošanos nākotnē tikai pieaugs. Tas nozīmē, ka jau tagad gan klimata pārmaiņu mazināšana, gan pielāgošanās to sekām nevar notikt bez pilsētu dalības. Turklāt tieši gados jaunie pilsētnieki, iespējams, ir vienīgie, kas spēj ietekmēt klimata pārmaiņas, vietējā un valsts līmeņa politiku, ekonomiskās aktivitātes un sabiedrisko kustību. Un tieši tādēļ, mūsuprāt, viņi ir tik svarīgi.

Bet kāpēc gan censties uzrunāt un iesaistīt jaunatni? Iedrošinot jauniešus un veicinot sociālo iekļaušanu, tiek stiprināta sabiedrība, kas savukārt var vairot labklājību un veicināt inovācijas ekonomikā un sociālajā jomā. Turklāt jaunieši var aktīvi veicināt pārmaiņas šodien, lai nākotnē vestu sabiedrību pretim ilgtspējīgākai dzīvei, nulles vai pat negatīva līmeņa emisiju ēkām, viedai un ekoloģiskai mobilitātei, ilgtspējīgam dzīvesveidam kopumā, kā arī citiem efektīviem veidiem, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām. Izmantojot jauniešu zināšanas, pieredzi un unikālo skatījumu uz pasauli, pašvaldības var ievākt informāciju par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem inovatīvā veidā daudz vienkāršāk un ātrāk. Spēcīga piederības un iesaistīšanās izjūta var veicināt atbildības izjūtu un līdz ar to arī drošību.

Nākotnes pašvaldību panākumi slēpjas spējā radīt un vadīt sadarbības tīklus — pašvaldību nākotnes panākumu atslēga ir absolūta sabiedrības līdzdalība. Jauniešiem šajos sadarbības tīklos būtu jāatvēl vadošā loma, jo viņi ir ne tikai nākotnes līderi, viņi ir arī šodienas lēmumu pieņēmēji un urbānās realitātes eksperti. Tomēr bieži vien jaunatne tiek uztverta vairāk kā problēma nekā risinājums. Pieaugušie mēdz uzsvērt, ka jaunieši ir skaļi, posta publiskas vietas ar grafiti un skeitbordo tam nepiemērotās vietās. Šāds zīmogs rodas visai vienkārši — tāpēc, ka nav piemērotu instrumentu un trūkst zināšanu darbam ar jaunatni. Varbūt tādēļ pašvaldībām, skolām un jauniešu organizācijām varētu noderēt neliels palīgs darbā ar jauniešiem.