Atsauksmes

Want create site? Find Free WordPress Themes and plugins.

„homo ecos:” ik pa brīdim pagriež manu dzīvi par dažiem grādiem vēl zaļākā virzienā. Joprojām brīnos, cik ļoti ieradumus var mainīt divu nedēļu eksperiments “Neizmet ēdienu”, kad man nācās katru dienu nosvērt pārtikas atkritumus un pierakstīt svaru. Labāku ieradumu maiņas paņēmienu nevar izdomāt – tagad man ciešanas sagādā katrs kumoss, kam esmu ļāvusi sabojāties. Atzīšos, ka eksperimentam piekritu nelabprāt un visu laiku pukojos, cik tas ir nepilnīgs un stulbs. Bet rezultātā esmu pāraudzināta uz mūžu. Paldies! Dažreiz man ir cemme, kāpēc tieši „homo eocs”, ne es, izdomā vai noskata ārzemēs un ievieš Latvijā visādas interesantas idejas, piemēram, ekoteroristu sēklu bumbas vai saulespuķu dārzus smirdīgās Sarkandaugavas vecupes krastā. Esmu lielā sajūsmā par Zaļo darba rīku kasti – e-grāmatu ar idejām zaļu pasākumu rīkošanai. Atzīšos, ka to ne tikai izlasīju pati, bet arī pārsūtīju vairākām citām organizācijām, kas domā, ka ir zaļas, bet seminārus un pasākumus rīko tradicionāli izšķērdīgi.

ANITRA TOOMA

Man ļoti simpatizē „homo ecos:” pieeja – runāt ar praktiskiem piemēriem. Pilna pasaule ir ar tādām mājaslapām, kas teoretizē un moralizē, bet nepasaka, kā reāli ar katru savu soli kļūt vismaz domājošākam par vides jautājumiem. Tāpēc es „homo ecos” cienu vairāk nekā citas organizācijas, kas tikai tic zaļajam dievam un neatbild uz jautājumu, kā sasniegt zaļā dzīvesveida laimi. Viena no jautrākajām lietām man bija piedalīties projektā, kas lika aizdomāties par pūdējamo pārtiku – ko ēdu, pērku , gatavoju, izmetu. Man bija kauns atskārst, ka nemaz neesmu tik ideāls. Jautājumi, ko paceļ „homo ecos”, ir vairāk Latvijā risināmi, kā vispār uz planētas. Kā teicis Imants Ziedonis – ja gribi sakārtot pasauli, sāc ar savu pagalmu.

ANSIS BOGUSTOVS

Ja man prasītu, kas ir manas trešās mājas (pirmās divas ir mans dzīvoklis un lauki), tad es bez šaubīšanās teiktu, ka tās ir „homo ecos:”. Te ir mierīga, gaiša un ļoti atsaucīga vide, kur pat aizņemtākajiem vienmēr atradīsies laiks tevi uzklausīt. Lai gan par zaļi domājošajām organizācijām valda uzskats, ka tās ir ekstrēmas un agresīvas, te nav nekā no tā – tiek pieņemti visdažādāko uzskatu cilvēki un pacietība, laipnība ir galvenie vadmotīvi. Paralēli izglītojošām lekcijām un pasākumiem, te var atrast lielisku bibliotēku zaļam dzīvesveidam un katrā solī var redzēt, ka paši biroja darbinieki arī dzīvo zaļi. Un te darbojas viens no pacietīgākajiem, izpalīdzīgākajiem un draudzīgākajiem tiešās pirkšanas pulciņiem.

DACE RUKŠĀNE

Mums visiem taču gribas dzīvot skaistā, tīrā un veselīgā vidē, vai ne? Bet ar gribēšanu vien nepietiek. Ir jādara kaut kas lietas labā. Patiešām prieks, ka eksistē „homo ecos:”, kas aktualizē svarīgas tēmas, liekot aizdomāties un atcerēties, ka vide, kurā dzīvojam, tās radīšana, ir mūsu pašu rokās, un kamēr tu, cilvēk, neko nedarīsi, nekas arī nenotiks. „homo ecos:” iedvesmo, pačukst priekšā un aicina tevi iesaistīties – kaut ar vienu vienīgu zaļu apņemšanos katru gadu. Iesāc, pievienojies, un tu jutīsi, cik tas ir dabiski – rūpēties par vidi sev apkārt.

ILZE LIPSKA

Ir patīkami, ka Latvijā ir nevalstiskas organizācijas, kas darbojas ne tikai kādu interešu grupu aizstāvībai, bet domā, kā uzlabot pasauli, kurā mēs dzīvojam – liekot cilvēkiem domāt un aizdomāties par savu rīcību un kā mūsu rīcība ietekmē apkārtni un pat globālus procesus. Saruna par pārtikas suverenitāti bija viena no tām reizēm, kad bija iespēja būt tādu, nedaudz ideālistisku cilvēku starpā, kuriem rūp gan tas, ko viņi ēd paši un kādu labumu viņu rīcība dod sabiedrībai, ekonomikai un videi. Šādas reizes ir īpašas ar to, ka zini, ka ir arī citi cilvēki, kas domā līdzīgi.

ĀRIS ADLERS

LOKĀLIE BRĪVPRĀTĪGIE

Es nolēmu kļūt par brīvprātīgo, jo vēlējos nebūt vienaldzīga, un ne mirkli neesmu nožēlojusi laiku, ko esmu pavadījusi, darbojoties "homo ecos:". Tā ir mana iespēja ko mainīt pasaulē, cerībā, ka tā kļūs kaut mazliet labāka. Manai sirdij tuvs ir "homo ecos:" aicinājums apzināties, ka Zeme ir mūsu visu mājas, par kurām jārūpējas.
Mana darbošanās "homo ecos:" galvenokārt saistās ar radošajām darbnīcām, kur esmu smēlusies idejas un iemācījusi ko jaunu citiem cilvēkiem. Vislabāk man patīk vadīt darbnīcas bērniem – viņu smaidi un jautājumi sniedz daudz pozitīvu emociju. Tas iedrošina, jo reizēm man kā pieaugušajam liekas: „Kas tur tik īpašs – no nevajadzīga auduma uzšūt puķīti?” Bet bērnam tas ir kaut kas īpašs! Tāpat kā pašam uztaisīt krelles vai vannas bumbu. Varbūt mēs, pieaugušie, esam zaudējuši šo īpašo prieku – radīt! Mēs visu gribam gatavu un, kad mums tas vairs nav vajadzīgs, mēs to izmetam, lai atkal dabūtu ko gatavu un jaunu. Es allaž cenšos dzīvot zaļāk, bet "homo ecos:" man ir atklājis, cik daudz vēl var darīt sevis pašu un šīs pasaules labā. Vajag tikai pārvarēt slinkumu un ikdienas ieradumus. Brīvprātīgā darbs ir kļuvis par manas dzīves sastāvdaļu. Tā ir iespēja satikt brīnišķīgus, līdzīgi domājošus cilvēkus un paplašināt savu redzesloku. Es varu teikt, ka man nav vienalga!

ALMA

Ar "homo ecos:" palīdzību 2013. gada vasarā es piedalījos neaizmirstamā dabas konservācijas projektā Spānijā. Tās bija desmit dienas, jauniem iespaidiem bagātas, un pēc atgriešanās no šī projekta es pats sāku aktīvi darboties "homo ecos:". Sākotnēji kļuvu par biedru citā organizācijā, bet tad sapratu, ka "homo ecos:" jauniešiem ir daudz piemērotāka – viņiem ir daudz kontaktu, tajā skaitā iedzīvotāji, neformālās grupas, biedrības, uzņēmumi, valsts un pašvaldības iestādes. Tas nozīmē vairāk iespēju piedalīties dažādos projektos, vairāk iespēju satikt cilvēkus, vairāk dažādības, komunikācijas un jautrības! Es pats esmu palīdzējis organizēt, piemēram, pasākumu "Kafija a politiķiem – Atkritumu apsaimniekošana Latvijā", kurā ieguvu daudz noderīga arī sev. Es atbalstu "homo ecos:" galveno mērķi informēt un izglītot sabiedrību par aktuālajām vides tēmām, un es ticu, ka mēs varam radīt pārmaiņas sabiedrībā, lai veidotu pasauli labāku.

SERGEJS

Atceros kādu mācību stundu pamatskolā par dabas aizsardzību, kurā stāstīja, ka nedrīkst mest atkritumus, piemēram, mežā. Ja tomēr nākas nomest plastmasas pudeli, tad vismaz aizskrūvētu, citādi, saldās smaržas vilināti, pudelē salīdīs kukainīši un ceļu laukā no tās nespēs atrast. Šodien tāds bērnības skatījums uz dabas aizsardzību šķiet smieklīgi mazs. Pat krietni sašaurinot šo jautājumu līdz cilvēku ikdienas ieradumiem, kā patēriņu, transportu, ēšanu un citiem, ir neskaitāmas lietas, kam pievērst uzmanību. Es ticu, ka cilvēku paradumi un uzskati ir maināmi, tikai tas prasa pamatīgu izglītojošo darbu. "homo ecos:" ir Latvijā aktīvākā organizācija, kas to veic, tāpēc esmu lepna, ka varu izmantot savas iemaņas un brīvo laiku, lai palīdzētu. Ceļš ārpus lipīgā dzēriena pudeles – nezināšanas un dabas iznīcināšanas – ir atrodams. Mans darbs "homo ecos:" pārsvarā ir tekstu rakstīšana, rediģēšana un tulkošana, bet ļoti patīk arī ierakt rokas zemē un ko iestādīt. Es būtu priecīga "homo ecos:" brīvprātīgo rindās redzēt vairāk cilvēku, gan jauniešus un studentus, gan profesionāļus, kuru prasmes noteikti būtu noderīgas nevalstiskā organizācijā un kuru darbošanās lauztu stereotipus par brīvprātīgo darbu. "homo ecos:" noteikti iekustinās pašapmierinātā cilvēka domāšanu, dos degsmi par dabas aizsardzību un prieku par mazām, bet labām pārmaiņām. Vismaz tā notika ar mani.Mana darbošanās "homo ecos:" galvenokārt saistās ar radošajām darbnīcām, kur esmu smēlusies idejas un iemācījusi ko jaunu citiem cilvēkiem. Vislabāk man patīk vadīt darbnīcas bērniem – viņu smaidi un jautājumi sniedz daudz pozitīvu emociju. Tas iedrošina, jo reizēm man kā pieaugušajam liekas: "Kas tur tik īpašs – no nevajadzīga auduma uzšūt puķīti?" Bet bērnam tas ir kaut kas īpašs! Tāpat kā pašam uztaisīt krelles vai vannas bumbu. Varbūt mēs, pieaugušie, esam zaudējuši šo īpašo prieku – radīt! Mēs visu gribam gatavu un, kad mums tas vairs nav vajadzīgs, mēs to izmetam, lai atkal dabūtu ko gatavu un jaunu. Es allaž cenšos dzīvot zaļāk, bet "homo ecos:" man ir atklājis, cik daudz vēl var darīt sevis pašu un šīs pasaules labā. Vajag tikai pārvarēt slinkumu un ikdienas ieradumus. Brīvprātīgā darbs ir kļuvis par manas dzīves sastāvdaļu. Tā ir iespēja satikt brīnišķīgus, līdzīgi domājošus cilvēkus un paplašināt savu redzesloku. Es varu teikt, ka man nav vienalga!

KETIJA

Periodiski "homo ecos:" darbojos jau vairākus gadus un uzskatu, ka šajā salīdzinoši īsajā laika posmā esmu guvusi nenovērtējamu pieredzi, sākot ar dalību dažādos projektos un beidzot ar dažādu organizatorisko lietu īstenošanu. Daudz kas izmēģināts pirmo reizi – fotoizstādes veidošana, vieslekciju vadīšana, komunikācija ar dažādu Eiropas valstu organizāciju pārstāvjiem, kā arī otras iespējas došana jau reiz izmantotiem sadzīves priekšmetiem. Tikpat svarīgi man šķiet iegūt jaunus kontaktus un iepazīt cilvēkus ar līdzīgu dzīves uztveri un interesi par vides jautājumiem. Biedrībā "homo ecos:" darbojas entuziasma pilni cilvēki, kurus var tikai apbrīnot par apņēmību un paveiktajiem darbiem. Tieši šādi cilvēki vairo ticību, ka nekas nav neiespējams un ar savu degsmi ir iespējams padarīt labāku šo pasauli, kurā dzīvojam! Būt brīvprātīgajam nozīmē izmēģināt lietas, ko iespējams iepriekš dzīvē nekad neesi darījis, mācīties no procesa un cilvēkiem, ar ko sadarbojies. Būt brīvprātīgajam nozīmē darīt to, kas sirdij ir vistuvākais!

INESE

Ar "homo ecos:" iepazinos, meklēdams iespējas pilnveidot savas angļu valodas prasmes. Uzzināju, ka meitene no Eiropas brīvprātīgā darba te vada angļu valodas nodarbības par dabas un zaļā dzīvesveida tēmām. Nolēmu, ka man tas noderēs vēl vairāk, jo mājās jau saimniekojam tā, lai mazinātu savu ietekmi uz vidi, bet pārvietojamies ar kājām vai velosipēdu. Vēlāk pieteicos projektam "Eko turbulence 2", kurā kopā ar pārējiem aktīvistiem devām otro dzīvi lietām, kuras grasās izmest, piemēram, apģērbam un iepakojumam. Savās darbnīcās mēs mācījām, kā savu laiku nokalpojušās lietas novērtēt vēlreiz, izveidojot no tām jaunas un noderīgas mantas, kas padara ikdienu jautrāku un krāsaināku. Brīvprātīgajā darbā nedomāju par sava laika un enerģijas materiālo atlīdzību, jo visvērtīgākā atlīdzība ir iespēja ne tikai dalīties jaunās zināšanās un iemaņās, bet arī pašam tādas iegūt, tāpat arī vērtīgas sarunas ar cilvēkiem, kas darbojas kopā ar tevi. Kā brīvprātīgais esmu ieguvis priekšstatu par pasākumu organizēšanu, daudz iemaņu dažādu lietu radīšanai un zināšanas par apkārtējo vidi. Esmu arī pilnveidojis pats savu zaļo dzīvesveidu!

ALEKSEJS

Es esmu Krišjānis un esmu uzkrājis jau aptuveni trīs gadu pieredzi darbojoties ar un ap homo ecos:. Tiklīdz biju atgriezies no sava EBD projekta, biju ieinteresēts atrast aktīvus NVO Latvijā, kuri darbotos man interesantās tēmās un tā nu gadījās, ka he: noteikti bija pati redzamākā organizācija, kas aicināja pieteikties brīvprātīgos. Šo aicinājumu atradu, ja nemaldos, interesējoties par "Laimes Ekonomikas" ekranizēšanu. Tad nu satiku pašu jaukāko cilvēku visumā - Leldi un man vairs nebija jautājumu par to vai he: ir īstā vieta man!

Lai gan esmu ticis piesaistīts dažādos izglītojošos pasākumos apkārt Latvijai un saticis Cūkmenu ne vienu reizi vien, es droši varu teikt, ka personīgi mīļākā lieta, ko daru ar he: ir Repair Cafe pasākumi un tiem redzu arī ilgtermiņa perspektīvu. Tas man noteikti ir palīdzējis uzzināt vairāk par aktivitāšu organizēšanu un brīvprātīgo koordinēšanu, bet, iespējams, vissvarīgāk - esmu ieguvis daudz lielisku un prasmīgu draugu, ņemot vērā to, ka šai iniciatīvai piesaistīta jau trešā he: EBD brīvprātīgo paaudze, kā arī pasākumos regulāri aicinām jaunus brīvprātīgos meistarus. Tāpat šī pieredze man lieliski parādījusi, kā ir iespējams darīt lielas lietas bez finanšu līdzekļiem, bet gan izmantojot kopīgas intereses, saziņu un vienkārši cilvēku labestību.

KRIŠJĀNIS

Esmu brīvprātīgā apmēram 4 gadus. LU ĢZZF karjeras dienā uzzināju par homo ecos: un piesekoju viņiem twitterī, tad bija izsludināta pieteikšanas projektam W2W10 un kopš tā laika piedalos tik cik sanāk laika. Esmu piedalījusies vairākos projektos: jauniešu apmaiņās, radošajās darbnīcās, brīvprātīgo vakaros, ekskursijās, vadīju prezentācijas un tulkoju dažādus tekstus... Pieredze ir brīnišķīga! Patīk visi pasākumi, kuros esmu piedalījusies, patīk strādāt ar homo ecos: komandu un ārzemju brīvprātīgajiem.
Esmu ieguvusi pirmo pieredzi jauniešu apmaiņā ārzemēs un kopš tās nespēju beigt ceļot, tas arī mani iedrošināja braukt Erasmus apmaiņā augstskolā. Esmu ieguvusi pieredzi darbā ar bērniem un darbnīcu vadīšanā, sastrādāties komandā. Ieguvu vērtīgu informāciju par vides tēmām, sāku vairāk aizdomāties par savu dzīvesveidu un to, kā to padarīt zaļāku.. Ieguvu jaunus draugus!
Noteikti iesaku pievienoties jebkuram, kam ir interese izzināt vidi sev apkārt, saprast kā to saudzēt mainot savus ikdienas paradumus, iegūt vērtīgas zināšanas, strādājot komandā ar cilvēkiem, kuriem ir ja ne tādi paši, tad līdzīgi uzskati. Kļūstot par brīvprātīgo tu neko nezaudē un tikai iegūsti! Liels pluss ir arī multikulturālā vide, it īpaši jauniem cilvēkiem, kas vēl mācās skolā iekļauties šājā vidē, tādā veidā būs arī vieglāk uzsākt studiju gaitas augstskolā.

LILIJA

Esmu brīvprātīgā vairāk kā 2 gadus. Par homo ecos: uzzināju skolas laikā, kad saņēmu uzaicinājumu piedalīties projektā, kur iepazinos ar jauniešiem no citām Latvijas pilsētām. Pēc tam ik pa laikam kaut kur ieraudzīju jaunumus, taču nezināju ko es varētu sniegt šai organizācijai. Tad sāku mācīties augstskolā, tulkošanas programmā un man bija nepieciešams praktizēt savas spējas dzīvē. Tad atcerējos, ka he: meklē brīvprātīgos un aizpildīju anketu, piedāvājot iespēju tulkot. ☺ drīz vien saņēmu atbildi un sākās mans darbiņš. Vēlāk, kad augstskolā vajadzēja praksi, arī daļēji strādāju šeit, kas bija ļoti aizraujoši, jo man ļoti, ļoti patīk tulkot homo ecos: tekstus un tekstus par dabas aizsardzību vispār. Esmu ļoti priecīga, ka man ir šī iespēja, jo vēlos pati uzzināt vairāk par dažādiem notikumiem un jaunumiem, kas saistīti ar dabas aizsardzību, kā arī iepazīstināt ar šīm ziņām citus. No mana skatu punkta, brīvprātīgais darbs noteikti ir laba iespēja pilnveidot savas prasmes sev nozīmīgā jomā un papildināt savu CV! Noteikti izmanto šo iespēju!

MARIKA

Noteikti novēlu visiem jauniešiem (un ne tikai), kuriem interesē neformālās vides izglītības jautājumi, vismaz atnākt un iepazīties ar homo ecos: darboņiem un ļoti iespējams saprast, ka neesi vienīgais ar ilgtspējīgas pasaules redzējumu un vēl jo vairāk - iespējams, rast veidu, kā šo redzējumu izplatīt tālāk, tā laikā iemācoties daudz ko jaunu. Tiekamies he:!

Esmu homo ecos: brīvprātīgā no 2016. gada, iesaistījos pēc dalības Erasmus+ starptautiskā projektā, par kuru uzzināju no homo ecos: FB lapas, kur var sekot līdzi informācijai par starptautiskajiem un vietējiem projektiem, un protams ne tikai sekot, bet arī tajos piedalīties!
Līdz šim piedalījos upcycling darbnīcās, vietējos pasākumos un satiku iedvesmojošus domubiedrus.

KRISTĪNE

EIROPAS BRĪVPRĀTĪGO DARBS

2014. gadā es piedalījos ilgtermiņa projektā, kas man sniedza iespēju no savas valsts doties uz citu un to iepazīt. Par EVS uzzināju no jauniešu organizācijas. Es piedalījos, jo vēlējos iegūt jaunu pieredzi un piedzīvot jaunus izaicinājumus. Tā kā man ir grāds vides zinātnē, es gribēju atrast kaut ko, kas saistīts ar šo jomu. Es pieteicos daudziem projektiem Eiropā, izvēli balstīju uz projektiem, nevis valstīm. Mani uzņēma homo ecos: Latvijā. Biju pārsteigta, bet priecīga un nolēmu, ka došu iespēju šai valstij, par kuru nezināju it neko. Tā es nokļuvu homo ecos: un esmu par to priecīga. Aukstajā un miglainajā, bet skaistajā Rīgā es ierados 3. martā.
Šajā EBD laikā es īstenoju vairākas projektu idejas: seminārus par jūru un piesārņojumu, vermikompostu; vides un dabas pasākumus. Es organizēju tematiskus pasākumus/darbnīcas Vides izglītības un informācijas centrā, piemēram, radošās darbnīcas, filmu vakarus, tikšanās ar brīvprātīgajiem, reklāmas pasākumus. Tāpēc es varēju radīt dažādus materiālus, lai popularizētu ilgtspējīgu dzīvesveidu un tēmas, kas saistītas ar vidi: izgatavot jaunas spēles un plakātus, kas informē par vidi, kā arī filmēt video un rakstīt scenārijus teātrim. Es uzņēmu īsu video par COP21, kas ir daļa no projekta Francijas TV kanālam Arte (projekts Operation Climat). Es arī pasniedzu franču valodas nodarbības iesācējiem un piedalījos starptautiskā pasākumā, ko organizēja citi EBD.
Vēl viena svarīga EBD daļa bija mans brīvais laiks. Ierašanās mācības, kas ir pirmais oficiālais EBD programmas solis, bija lieliska iespēja veidot kontaktus un iepazīties ar cilvēkiem, kas dzīvo citur uzņēmējvalstī un uzzināt par projektiem, kuros piedalās šie cilvēki. Tas sniedza man jaunus draugus, ar kuriem doties kopā ceļojumos pa Latviju un citām Baltijas valstīm. Mani Latvijas kolēģi un cilvēki ko satiku man parādīja valsts kultūru un aicināja mani uz vairākiem tradicionāliem pasākumiem (latviešu tautas dejas, valsts pasākumi vai piemiņas brīži).
Bija mazliet grūti ierasties valstī, kuras valodu es nepārzinu, kā arī angļu valodu es nepārvaldīju brīvi. Es šī gada laikā varēju uzlabot savas angļu valodas zināšanas un mācīties latviešu valodu, taču dažreiz (īpaši sākumā), bija jautri mēģināt sazināties ar bērniem, kuri runā tikai latviešu vai krievu valodā, taču tas nebija nekas neiespējams!
Es domāju, ka EBD ir lieliska iespēja iegūt pieredzi gan savai profesionālajai, gan ikdienas dzīvei. Negaidītās situācijas, ko piedzīvoju EBD laikā man sniedza spēju pielāgoties. Tādā veidā es ieguvu citu skatījumu uz dzīvi. Tā vietā, lai plānotu un cerētu, ka viss notiks pēc plāna, es vienkārši vairāk pievērsu uzmanību apkārtējiem apstākļiem. Protams, dažkārt nākas piedzīvot sarežģītas situācijas, taču ir arī tik daudz labu brīžu un pieredžu, kas liek uzreiz aizmirst šīs grūtības.
EBD ir fantastiska iespēja veikt pilna laika brīvprātīgo darbu ārzemēs. Tev ir jāpadomā par to, ko Tu patiešām vēlies darīt, panākt un atklāt šajā laikā. Un pievērs uzmanību prasībām, ko izvirza organizācija, kurai piesakies.
Ja Tu vēlaties kļūt spēcīgāks, neatkarīgāks un pārliecinātāks, EBD ir domāts Tev.
Es nekad neaizmirsīšu to, ko esmu piedzīvojusi savā brīvprātīgā dienesta laikā. Es pat mēģinu pārliecināt citus par EBD nozīmību un stimulēt viņus piedalīties.
Esi aktīvs, iesaisties, satiec cilvēkus, ceļo, izkāp no savas komforta zonas, un izbaudi to!

ELISE

Mans vārds ir Kati, es esmu no Ungārijas, un es EBD ietvaros pavadīju 12 mēnešus Rīgā kā brīvprātīgā organizācijā homo ecos:

Katra persona piedalās EBD dažādu iemeslu dēļ, un tā ir ļoti atšķirīga pieredze. Erasmus + nodrošina dažādas iespējas, un viss ir tiešām atkarīgs no tā, ko Tu pats izvēlies darīt. Es nolēmu izmēģināt EBD, jo manā dzīvē bija nepieciešamas pārmaiņas un brīvprātīgais darbs šķita labs variants. Viens no pirmajiem projektiem ko atradu, bija homo ecos: un man tas uzreiz iepatikās. Tie, kuri ir piedalījušies EBD, visticamāk teiks, ka vajadzētu izvēlēties projektu, kas Tev patīk un interesē, jo pretējā gadījumā var būt grūti pavadīt vairākus mēnešus svešā valstī. Es izvēlējos šo, jo mani interesē dabas aizsardzība.

Es ierados Latvijā ar mērķi piedzīvot labāko gadu savā mūžā un galu galā tas arī gandrīz bija tāds. „Gandrīz’’ tāpēc, ka piedzīvoju dažas grūtības un situācijas, kuras būtu varējusi risināt citādi. Bet tā ir dzīve, vai ne? Es sākumā nolēmu, ka centīšos iegūt pēc iespējas vairāk šajā 1 gadā, un iesaistīšos pēc iespējas vairāk aktivitātēs. Man ir teikuši, ka es zinu vairāk par notikumiem Rīgā nekā vietējie iedzīvotāji. Es uzskatu, ka šis skats uz dzīvi ir ļoti noderīgs – tas ir kaut kas, ko darīšu, lai kur es dotos. EBD man iemācīja meklēt iespējas.

Protams, liela daļa manas ikdienas dzīves bija brīvprātīgais darbs birojā. Izņemot pirmās 2 nedēļas, man nekad tur nebija garlaicīgi, kaut gan ik pa laikam es vēlējos kaut būtu. Es biju atbildīga par dažādiem uzdevumiem, un man tie tiešām patika. Diezgan bieži man bija iespēja strādāt radošos projektos, un es esmu patiesi lepna par spēlēm ko izveidoju.

Veselu gadu homo ecos: bija manas mājas, un mani kolēģi kļuva par maniem draugiem. Man bija interesanti atklāt Rīgu, mācīties latviešu valodu un to pielietot Centrāltirgū. Šis gads bija interesantu notikumu pilns, un es uzzināju ļoti daudz jauna. Es uzskatu, ka EBD ir laba iespēja ceļot, piedzīvot un mācīties. Es devos mājās daudz bagātāka visās šī vārda nozīmēs.

KATALIN

Rezumējot savu laiku EBD, es varu teikt, ka tā bija pieredze, kas mainīja manu dzīvi. Pabeidzis savu maģistra grādu, es meklēju darbu, kas saistīts ar manām studijām. Taču šie meklējumi nebija veiksmīgi. Tāpēc es nolēmu doties uz citu valsti un eksperimentēt. Man vajadzēja pārmaiņas, taču es nezināju ko īsti meklēju. Pēc tam, kad biju pieteicies vairākiem EBD projektiem Eiropā, sazinājos ar homo ecos: Rīgā un tiku pieņemts veikt brīvprātīgo darbu Latvijā uz vienu gadu.
Homo ecos: NVO mērķis ir radīt zaļāku dzīvesveidu Latvijā un arī ārvalstīs, sadarbojoties dažādu darbnīcu izveidē, un pasākumu rīkošanā, kas saistīti ar ilgtspējīgu attīstību un vidi. Homo ecos: man sniedza iespēju veikt dažādus uzdevumus, piemēram, strādāt ekodārzā, Repair cafe pasākumos Rīgā un upcycpling darbnīcās.
Šī pieredze man bija ļoti noderīga, jo uzzināju daudz jauna par sevi pašu. Izkāpt no savas komforta zonas nav viegli un ierasties citā valstī ar ar atšķirīgu kultūru, valodu un pat laika apstākļiem arī nav vienkāršs process. Es ieteiktu ikvienam izmēģināt šādu pieredzi ārzemēs. lai eksperimentētu šāda veida pieredzi atstājot ārzemēs. Taču šo lēmumu nedrīkst pieņemt pārsteidzīgi. Daudzi cilvēki domā, ka došanās tālu prom no mājām atrisinās visas problēmas, taču tā nav taisnība. Tieši tāpēc došanās uz ārzemēm ir ļoti jauka iespēja iepazīt sevi, jaunas kultūras, valstis, tautas un cilvēkus no citām pasaules valstīm, taču ir nepieciešams vispirms apdomāt ko tieši Tu meklē un atrast sev piemērotāko EBD projektu. Jo EBD pieredze noteikti sasniegs gaidīto un varbūt vēl vairāk!

BORIS

PIEVIENO ARĪ SAVU ATSAUKSMI!

Did you find apk for android? You can find new Free Android Games and apps.